liktens_humors
08 November 2011 @ 12:23 am
dropping out of school to become a potato  
ieradās māsa no skotijas.
zagto pusķieģeļu zvēresti, šņabpongs, dejojošas urlas, kuras nemaz nav urlas, tikai pēc tādām izskatās, krišana, ļoti šņabīgas želejas, maģiskās glāzītes, kuras uzpildās ar balzāmu, taizemiešu ēdieni, žilitons, pieēšanās un šķobīšanās, rindā stāvēšana pie joža, mise, intervija, nokristīts bērnelis, tapšana par krustmāti mazam spļaudīgam kunkulim, sarunas, tikko tapušā krustēva piedzirdīšanas mēģinājums, sapratums, ka 15. gadīgs viņš - aprāviens, iemetiens mātei ar akniņu, pabimbuļošana, pelmeņi un daudz lamu vārdi.

trīs dienās nodzerta visa nauda, visa veselība un visas emocijas.
vienā dienā atgūts arī viss. piemodos vēl laikam reibumā. pašsajūta okej. devāmies ciemos pie omes un opja. ome iedeva 10 latus. pakakāju telefonu. sadabūju jaunu karti. uz momento satiku zilo a., šis arī iegriezies no anglijas šajā pusē. uzlabojās garīgais. satiku q. un izrunajāmies. viņam gan čābīgi pa dzīvi, bet starp mums nu ir labi. jauks vakars. mierīgs brauciens mājup pie savējiem. pēdējais vakars ar māsu, pirms viņa atkal aizdodas tālumos.
ahahahah. nemāku māsas datorā rediģēt bildītes iekš klabes.
dubult ahahhahahha - rīt jāatgriežas realitātē. ptfū, rutīnā netīkamā. laikam kaut kas jādara lietas labā
 
 
dungo: 5nizza
 
 
liktens_humors
25 August 2010 @ 08:40 am
 

vakars tika tīri jauki pavadīts sēžot alus sētā, pamatīgi iesmejot par visiem Sicīlijas fanij atgadījumiem, un pēcāk arī ķēķī.
gulēts gan vien tikai divas stundas, bet tas droši vien nozīmē, ka drīzumā aizmetīšos nosnausties, jo tieši to šādā laiciņā prasās. jāatzīst, ka rīts gan sen nebija bijis tik smieklīgs. sākot ar to sirreālo šausmeņu sajūtu gaidot autobusu. laikam vienkārši sen nebiju rādījusies ielās tik agri no rīta, kad luksafori vēl nestrādā, uz ielām atrodas vien pāris cilvēki, bet neviens neizdveš ne skaņu. tik cik uzpūš vējš un tālumā jūra šalc. pēcāk jau viss likās sasodīti smieklīgi, katrs sīkums, tas tāds mazais sajukums, kad esi gulējis vien pāris stundas, tagad 6os no rīta stāvi gaidi jau stundu mistisku autobusu un lietus piles neuzmanīgi krīt tev uz galvas. bet vispār jau, interesanti, kā tie cilvēki uz tevi pēcāk skatās.
nekas jau tāds īpašs. varētu beidzot arī piebeigt noskatīties tos The Runaways.
 
 
dungo: Prāta Vētra - Viņa Dzīvo Zenāk