esmu jau ar vienu kāju Spānijā.

tas jau nekas, ka vēl vismaz gadu netuvošos tam visam, vēl nemaz nemeklēju brīvprātīgo darbu. nezinu vai tas pat būtu reāli, ņemot vērā,  ka vēl gadu nevaru kustēties no šejienes ārā.

reāli jau tikai domās tā viena kāja ir tur. vienkārši vajag kaut kādu mierinājumu un dzinuli dzīvei. tas palīdz.

protams, meklēju arī kā pēc iespējas labāk piepildīt šo laiku līdz tam. diezko labi vēl neizdodas, bet ar laiku. 

jārīkojas vienkārši laikam. ir vadlīnijas, tagad tikai gribasspēku un brīvo laiku.