ehh.
tīk man to volejbolu paspēlēt. pat tad, ja dažs labs kaut ko lecās, tas man tikai uzdzen vēl vairāk smieklus, kuri jau tāpat netrūkst.
un jā, es atzīstu, pēdējo stundu sēžu un lasu šo un to . huh.
un vēl, man ļoti viņu gribas sakampt, jo citādi nezinu kā palīdzēt, bet gribas.

sen nebija būts vakarā uz jūrmalu palūkoties saulrietu, bija piemirsies, cik skaists tas mēdz būt. un cilvēki, kuriem liekas, ka sēž nevis jūrmalā, bet irākā, arī liek mazliet pasmaidīt.
daža laba spriedelējumi par dzīvi un tālākiem turpinājumiem gribot negribot liek domāt par pašas turpinājumiem un uz kurieni tie mani vedīs. vispār jau skaisti, tikai bail, ka mēģinot dzīvi baudīt vai vismaz aplūkot no visādiem skatu punktiem, nesanāk pazaudēt sevi un pašai to nemaz nemanīt. tikai neiedomāties, ka līdzās stāvošie to neatļaus. gribēt jau var un cerēt, bet jāiemācās paļauties uz sevi, ka spēšu novilkt robežu.
nakšņoju pie z. negribas viņu zaudēt. būtu gatava arī to pārtraukt, ja zinātu, ka tas palīdzētu, bet šaubos vai tam ar to sakars. pie reizes savācu no viņas grāmatu. varētu kādu vakaru ielīst vannā un izlasīt viņu beidzot.
bet nu, jāiet lasīt zemenes..
ps. izrādās kādam zvana melodija ir bobs mārlijs.

varbūt vienkārši es kļūstu par self-absorbed person? attiecībā uz šo.
anyway. sākot ar aizgājušo piektdienu ikvakara ballīšu maratons aizsākts.
bet par vakardienu, gribējās no visiem aizbēgt un vienkārši paklausīties labu krievu mūziku, piemēram, 5nizza un Би 2, ko es arī realizēju uz mirkli. bet vispār vakara patīkamākais mirklis bija, kad z. pienāca klāt un negaidot apkampa, jo man tas ir tik svarīgi, bet pēdējā laikā no viņas nekādas tādas izpausmes nebiju saņēmusi.
bet nu, jādodas paveikt visu, ko jāpaveic, lai vakarā varētu mierīgi doties tikties ar s.

Dzīve sarežģīta izmocīta bet es mīlu tevi
Un ne jau tik tāpēc ka tevi tā sauc
Un mēs ejam caur tevi ap tevi galvām paceltām
Un krītam un smejam un raudam ka esam

šī gan bija īpatnēja un jauka diena.
sarunāju ar meitenēm iet barot pīles. spītējot liepājas vējiem un nesiltajam gaisam uzvilku kleitiņu. iegāju veikalā, nopirku pāris kukulīšus letāko baltmaizi un soļoju turp. protams, kā jau vienmēr manas dārgās būtnes nolēmā tā mazliet pakavēties, nu tikai par pusstundu, bet mani tas itin nemaz nesatrauca, jo noskaņa bija sasodīti tīkama. tā nu es tur viena sēdēju mētādamās ar maizi. vispār, ja es dzīvotu kaut kur tur tuvumā, es katru dienu ietu tur uz kādu laiciņu pasēdēt un pabarot pīles. un man pat būtu vienalga, ka cilvēki mani iesauktu par pīļu tanti, kurai nav draugu, tāpēc viņa iet runāties ar pīlēm.
jāatzīst pēc laika man pievienojās meitenes, un vēl pēc laika pievienojās arī pāris puiši no asv. yeah. diezgan interesting. uzjautāja uz kuru pusi jāiet, lai tiktu līdz pludmalei un aizčāpoja prom. tā nu mēs aizčāpojām līdz parkam, kur atkal uzskrējām virsū viņiem, līdz viņi nolēma uztaujāt, vai nevaram kaut ko pagidot viņiem. tā kā tāpat vairs nebija ko darīt, piekritām arī. vispār diezgan interesanti, papļāpājām mazliet par izglītības sistēmu šeit un tur. teica, ka viņu koledžā esot meitene no latvijas, kura ballējoties kā mother fucker, pēc tam protams čalis paskatījās uz mums, ups, un pārfrāzēja party like crazy. bet nu jā. mazliet bija jāiedarbina iečābējušās angļu valodas zināšanas, kā rezultātā protams viņi nodomāja, ka esam ne īpaši gudras. bet nu ierādījām viņiem, ka labāk iet uz fonteinu. beigās projām dototies labākais ko varēju izdomāt bija -  we got some.. umm.. stuff to do. uz ko maikls atbildēja - dude, they got tired of us.
so, diezgan interesanta dieniņa.

šodien bija tāda veco laiku diena mazliet. visa ģimene pēc ilgiem laikiem bijām kopā Misē. parāva tā nostaļģija, un apziņa, ka nevaru pieņemt komūniju kaut kā ieķēra dvēselē un pār vaigu noritēja pāris asaras. tas tikai nozīmē, ka jāsavāc sevi, lai šo faktu manītu.
pēcāk nolēmām izmantot izdevību, kad visi esam kopā un aizčāpojām uz čili picu, kur protams tika piebāzti pilni punči, jo bija tā saucamās "laimīgās stundas". un speciāli mums tika stellēti kopā galdi, lai būtu, kur sēdēt, nu ko lai dara, ka esam daudz, un vēl l. nākamreiz es sēdēšu labi tālu no mammas. viņa tik ļoti centās dabūt tomātu mērci, ka rezultāts bija gigantisks pleķis uz maniem svārkiem un muļķīga sejas izteiksme no oficiantes, kura savāca manu šķīvi, uz kura mētājās kādas astoņas saķellētas salvetes.

drīz notiks rūfija(jā mēs protams izvēlēties vārdus)atklāšana, un tur ir arī šūpuļtīkls [mm]. un cerams ar Viņu viss virzīsies uz pozitīvo pusi, ielūdzu viņu pie sevis, jo patiesībā pietrūkst.
un par bērnību, vienmēr brīnījos, ka saka - visas mazas meitenes ir izsapņojušas savas kāzas. man tā nebija, bet šodien atminējāmies bērnību, man atgādināja, ka māsa mani spieda "precēties" ar manu brālēnu, kaut arī mēs negribējām, jo viņa bija "mācītājs", un tas viss notika uz veca nokrituša koka. mēs galu galā neapprecējāmies, jo viņa iekrita nātrēs un atsitās pret spicu koku.
vispār spriedelējām, ka mūsdienu bērniem trūks iztēles, jo izklaide ir piesēsties pie datora un uzspēlēt video spēles. (protams ir arī citas lietas), bet mēs piemēram spēlējām visslimākās spēles ar to kā cilvēki bija dzīvie palagi un segas, kurām bija jābēg prom, un iztēlojāmies kā mēs esam varoņi no briesmoņu karu multenes. vai arī spēlējām "dzīvi", kur bija jāpelna nauda pārdodot salasītās ogas vai rīkojot izklaides, vai arī tas, kā katru gadu uz māsas un brālēna jubilejām rīkojām "festus", kuros uzvedām lugas un rīkojām spēles un tad iekasējām no vecākiem, vecvecākiem santīmus un konfektes. vai arī to reizi kā taisījām zoo dārzu, kas sastāvēja no vardēm un citiem maziem radījumiem. nolikām viņus drošībā, pirtiņā, kuru nekurināja, bet tieši tajā dienā brālis ar brālēnu izlēma gulēt pirtsaugšā, tādeļ iekurināja pirtiņu. laikam jau nav jāsaka, ka viņu mošanās tika pavadīta ar akmeņu mešanu un kliedzieniem - slepkavas !
tādas lūk mums izklaides..