mēs komunicējam reizi mēnesī, dzīvojam katra savā Latvijas nostūrī un mums nav ne jausmas, ko ikdienā dara otra.

tomēr, kad sazvanāmies, lai cik gan smieklīgi tas nebūtu, runā viņa un es dzirdu sevi.

vienmēr kaut kas cits uz sirds, bet katru reizi tik labi jūtu to, kas viņai iekšā sēž.

ir patīkami nolikt klausuli un justies nedaudz labāk, nedaudz iedvesmotāk.