![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vēlreiz paskatoties uz psihoanalīzi ar feminismā svaigi trenētu skatienu, man jāsaka, ka līdzās lielajām un redzamajām auzām (Freids ar savu peņa skaudību un "sievietes noslēpumu", Lakāns ar savu Tēva simbolisko kārtību) vislielākās briesmas tomēr slēpjas šķietami nevainīgajās Junga auziņās ar anima/animus nošķīrumu, jebšu tādējādi tiek postulēta un par svētu turēta sievišķā/vīrišķā binārās opozīcijas visnegantākā šķautne - iespēja pārnest uz vīrišķo visu, kas attiecīgajā kultūras situācijā tiek uzskatīts par vērtīgu (nu, tur racionalitāte, teiksim, spēks, spars, spalgums, briedums), atstājot sievišķajai pusei visu to, kas atzīstams dotajā kontekstā par mazāknozīmīgu - visādi tur maigumiņi, glāsnumiņi, emocijas un kaislības, kuras jāpārvar, jāapvalda, jāpakļauj utt.
Attiecīgi - jungiānis, redzot loģisku, aukstasinīgi spriest spējīgu un izlēmīgu sievieti teiks, ka izpaužas viņas animus, savukārt, par gļēvu un vāju histērisku vīrieti (tāds kā bāba, vai ne?) teiks, ka viņš ļauj dominēt savai sievišķajai pusei. Un kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka navne jūda, ne grieķa, ne sievišķo, ne vīrišķo "psihes elementu"? Arī tad, ja noteikti uzvedības modeļi ir biežāk raksturīgi viena vai otra dzimuma (etnosa, asinsgrupas, ādas krāsas, valodas lietojuma, reliģiskās pārliecības, ievietojiet vēlamo) pārstāvim?
Attiecīgi - jungiānis, redzot loģisku, aukstasinīgi spriest spējīgu un izlēmīgu sievieti teiks, ka izpaužas viņas animus, savukārt, par gļēvu un vāju histērisku vīrieti (tāds kā bāba, vai ne?) teiks, ka viņš ļauj dominēt savai sievišķajai pusei. Un kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka nav
cilvēks ir dzīvnieks un visas tās pasaku metaforas cenšas aprakstīt bioloģisko atšķirību principus.
OK, OK, Tu tūlīt atsauksies uz cilvēku piederību zīdītājiem un primātu kārtai, vai ne? Tad pareflektē man, lūdzu, par atšķirībām šimpanžu un bonobo pērtiķu bara organizācijās
Es dodu priekšroku palikšanai pie pirmās iespējas. Un Tu?
vīrieši un sievieši nav vienādi, tas ir tāpat kā kreili spiest būt par labroci.
tas ko es novēroju lv feminisma skandētājos manās acīs līdzinās akcijai visus labročus pārvērst par kreiļiem, lai gan godīgāk būtu respektēt katra īpatnības un ļaut katram būt pašam.
1) nav viennozīmīgi interpretējamas (kura ir sievišķīgāka - šimpanzes, bonobo, jūraszirdziņa, dzeguzes, skudras, kaķa vai cilvēka mātīte? Varbūt lazdas vai vītola "sievišķais" zieds"? Un vispār - kas ir sievišķība, ja atņem reproduktīvo orgānu funkciju? Ar ko kastrēts bullis atšķiras no sterilizētas kaķenes?)
2) nevar būt vērtībspriedumu vai diskriminējošas attieksmes pamatā.
Uzstādījums "starp vīriešiem un sievietēm ir fundamentālas psiholoģiskas atšķirības" paģēr to, ka "būt pašam" iespējams tikai noteiktās robežās.
Un, ja godīgi, par spīti tam, ka bērnu apavus nepērku, neesmu gatavs apgalvot, ka ilgtermiņā racionāli ir ļaut balsot vēlēšanās, pārdot alkoholu vai laist pieaugušo kinosensos tādu kā mani, piemēram.
Tas, ka ne viss dzimumiem piedēvētais ir bioloģisks vēl nenozīmē, ka taisnība ir ekstrēmajai 'nav nekādu atšķirību, ja tu redzi atšķirības, tu esi sieviešnīdējs' pozīcijai.
Manuprāt, Tevis piesaukto ekstrēmo pozīciju neviens šajā diskusijā nepārstāv.
Šķiet, ka lielākā daļa to diskusijas dalībnieku, kas aktīvi cīnās par kaut ko, spārda tieši šo salmu vīru.
Nu, vai arī neveiksmīgi uztaisīji salmu vīru no Junga un tagad brīnies, kāpēc citi aiz tava salmu vīra ne to saskata.
Kas attiecas uz Jungu - bīstamais viņa teiktajā ir tieši šī polarizācija un "esenciāla statusa" piešķiršana vīrišķajam un sievišķajam - t.i., it kā būtu noteiktas sievišķības vai vīrišķības substances, nevis īpašību kopums, kas statistiski biežāk izpaužas vienā vai otrā dzimumā. Manuprāt, tā ir fundamentāla, turklāt ļoti bīstama kļūda, jo ļauj spekulēt ar subjektīvajiem priekšstatiem par sievišķo un vīrišķo, izstumjot, piemēram, loģiski domājošas vai drosmīgas sievietes no "sievišķā" diskursa un pavēstot, ka viņām ir hipertrofēts animus, resp., viņas funkcionē kā vīrieši.
Attiecīgi man nepatīk visādas spekulācijas par "vīrišķajām" un "sievišķajām" pusēm cilvēkos, kas atkal balstās mītā par bināro opozīciju.
Arī šajā komentārā ir tavs pirmais salmu vīrs. 'Polarizācija', 'binārā opozīcija'... Anima un animus nav pretmeti. Tie ir atšķirīgi, nevis pretēji. Viena trūkums nenozīmē otra pārspēku, var būt hipertrofēti abi un var būt nepilnvērtīgi abi.
Otrais salmu vīrs ir 'hipertrofēts animums, tātad viņa funkcionē kā vīrietis' Tas nav Jungs, tā ir tautoloģija. Jungs runā par psihes neapzinātajām struktūrām, kas piemīt abiem dzimumiem. Anima/Animus kā sieviete/vīrietis ir personifikācija, tēls, kam būtu jābūt vieglāk uztveramam.
Un tālāk jau detaļas. Drosmīga (tb agresīva, kāra uz īstermiņa riskiem, tieksmi dominēt)? jā, animus izpausmes.
Loģiski domājoša toties ir anima izpausmes.
Orģinālajā (neskrollēšu tagad augšā), figurēja līdzīgs salmu vīriņš, kā tur bija, 'ģļēvais, neizlēmīgais, histēriskais vīrieties'? Tādam gan anima gan animus ir tāli. Protams, tieši tajā kontekstā, kā pasniedzi, vairāk uzsvars ir uz vīrišķības trūkumu, bet, atkal, tas jau vēl nenozīmē izteiktu sievišķību.
Tautoloģija, protams, cits stāsts. Bet vai centies teikt, ka jānoliedz īpašību atšķirīgums tikai, lai onvērstu tautoloģisku kļūdu iespējas?
Jungs runā par īpašību kopumu, kuru tā brīža sabiedrībai un ar to saistītu sabiedrību piederīgiem indivīdiem visvieglāk būtu identificēt konkrētos arhetipus. Kurus, protams, vieglāk identificēt ir tieši tāpēc, ka statistiski biežāk tie izpaužas vienā vai otrā.
Es no mācību grāmatām atceros, ka Anima/Animus ir tieši pretējā dzimuma simboliskais tēls, no turienes arī polaritāte.
Indivudāli, sava dzimuma arhetips izpaužas kā 'pats' daļa, nu un otrs paliek kā otra dzimuma simboliskais tēls bezapziņā, kas pa laikam ietekmē arī apzināto darbību.
Bet tas vien, ka apziņā ir jau nenozīmē, ka ir spēcīgs un izteikts, vieknārši apzinātāks/pieejamāks, bet tāpat var būt švaks un neizteikts.
Piemēram, psihiatre Bolena (Jean Shinoda Bolen) uzsver, ka rīcība, ko Jungs savos darbos piedēvētu sievietes Animus izpausmēm (piemēram, piedalīšanās sporta sacensībās, vai par tradicionāli vīrišķīgu uzskatītas profesijas izvēle) īstenībā ir sievietes patības izpausme, kas kolektīvajā bezapziņā atbillstu Artemīdas vai Atēnas arhetipiem, kuri ir sievišķi.
Būs, protams, arī tādas, kas izvēlēsies it kā 'vīrišķīgas' profesijas, un sievišķīgi tajās gūs panākumus. Nu ja, kā Atēna, kas ir kara dieviete, bet nosacīti sievišķīgajiem kara aspektiem, vīrišķīgie ir Arejam/Marsam.
Starp citu Junga anima viens no variantiem ir Sofija, kuru, ja gribētos, mierīgi varētu saukt arī par Atēnu, visiem tāpat viss būtu skaidrs, varbūt pat skaidrāks.
Bez groteska pārspīlējuma problēmu īsti neredzu. Reizēm vajag pārspīlēt, lai ieraudzītu, bet reizēm problēma rodas tikai pārspīlējuma dēļ, un atsevišķi vienkārši neeksistē.
Savukārt, Atēnas un Sofijas vienādošana, manuprāt, neko nepadara skaidrāku, tikai samudžina vēl vairāk.
Tas, ka atšķirība ne vienmēr ir subjektīvi vienkārši saprotama, un pat tas, ka tā vēl nav objektīvi nodefinēta nenozīmē, ka objektīvi atšķirīgas kategorijas nepastāv.
Tāpat objektīvi atšķirīgu kategoriju pastāvēšana nenozīmē, ka šīs kategorijas obligāti ir diametrāli pretējas un savstarpēji izslēdzošas.
Ja kāds dzīvo pasaulē, kurā iespējamās opcijas ir būt vai nu zilam, vai zaļam, tertium non datur, tad zilais un zaļais IR pretējie binārās opozīcijas elementi.
Zils un zaļš nav pretstatāmi tikai tajā gadījumā, ja pastāv spektrs no vairāk kā divām krāsām.
Attiecīgi loģiskā un jēdzieniska shēmā, kas paredz nepieciešamību piederēt vienam no diviem dzimumiem (Batleres "compulsory heterosexuality"), IR bināra. Tu esi A, tāpēc neesi B. Tātad būšana B nozīmē "nebūt A". Nezinu, kā vēl lai paskaidro bināro opozīciju.
Situācijā (vienalga, bioloģiskā, psiholoģiskā vai sociālā), kurā ir iespēja pārstāvēt vienu no diviem dzimumiem, šie dzimumi ir savstarpēji izslēdzoši. Tā arī ir binārā opozīcija.
Kas attiecas uz otro rindkopu par "objektīvi pastāvošām kategorijām", man rodas iespaids, ka Tu nonāc pati ar sevi pretrunā, turklāt ārkārtīgi brīvi lieto terminus. Kategorizēt nenozīmē atklāt kaut ko "objektīvi" ārpus mūsu apziņas pastāvošu, taču tā jau būtu līšana iekšā zinātnes filozofijā, un tam man īsti nav šobrīd laika un spēka, piedod.:)
Godīgi sakot, šobrīd Tavs vēstījums, kurš vēl dažus komentārus iepriekš man likās esam kaut cik skaidrs, kaut arī tam nepiekritu, tagad ir pazudis starp izplūdušiem jēdzieniem
vēl man liekas, ka arī pēc Junga tas nav tik viennozīmīgi, ka viss vērtīgais būtu vīrišķs: sievišķās puses dominēšanu var piedēvēt ne vien gļēvam, bet arī saudzīgam un radošam vīrietim, bet vīrišķās puses dominēšanu kareivīgai un agresīvai sievietei
1) Protams, dzimumu binārā opozīcija nav reducējama uz bioloģiju (bioloģiskās dzimumu lomas ir nebūt ne tik viennozīmīgas kā pirmajā (sociāli ietonēti antropo-socio-centriskajā) skatījumā liekas);
2) Filozofiju līdz 20.gs. vidum (līdz Bovuārai un Ārentei, ja konkrēti) veidojuši vienvienīgi vīrieši (mēs piederam kultūrai, kur ļoti ilgi filozofi, policisti, zvejnieki un vēl dažas profesijas bijušas vīriešu prerogatīva - tas nenozīmē, ka šīs ir specifiskas vīriešu profesijas) - attiecīgi arī filozofijas diskursā sievietes skatītas caur specifiski vīrišķo aizspriedumu prizmu;
3) Psihoanalīze vispār ir konkrētā (19./20.gs.mijas Eiropas vidusšķiras ģimenēs augušo vīriešu) vides pārspriedumi par viņiem zināmo traumu ģenēzi (OK, es nedaudz vulgarizēju, bet tikai nedaudz);
4) Manis pieminētās autores vispār uzskata, ka jēdzieni sievišķais/vīrišķais ir jāpiepilda ar jaunu - no novecojušiem aizspriedumiem brīvu - saturu - jo, pat ja tie pārstāv būtības, tās ir nevis nemainīgas un fundamentāli "dotās"., bet gan caur temporālo dimensiju skatāmas "uzdotās" būtības.
Piemēram, kad es apdomāju iespējamās insulīna, serotonīna, tiroksīna, adrenalīna, melatonīna un citu vielu viļņošanās manā ķermenī (galu galā tās visas nosaka manu uzvedību, arī situācijas uztveri), esmu spiesta atzīt, ka nekāda mītiskā "līdzsvara" nav.
es esmu pavisam cits cilvēks nekā pirms pieciem gadiem un to apliecina spalvu augšana nāsīs un ausīs, balss tembra un pozīcijas izmaiņas šajā laikā. Balss vispār ir instruments dzīvē. Kad redzu, ka iepriekšēji veiksmīgi uzvedības modeļi vairs nestrādā, jo tiem nav seguma, veiksmīgu apliecinājumu, tad radu jaunas rīcības shēmas un uzskatu sistēmas, pat konceptus par pasaules iekārtojumu un lietu dabu.
Neizslēdzot bioloģisko faktoru nozīmi, tomēr aicinu nereducēt ķermeni (vēl jo vairāk - cilvēku) uz tiem, piedevām, iesaku pievērst uzmanību ierakstā pieteiktajai tēmai. Citādi jūsu daudzbalsīgā kora kladzināšana par anatomiju kā likteni ievelk mani neauglīgos cīkstiņos par tēzēm, kas jau sen atmestas kā nepietiekamas.
Ātrākās skrējējas sievietes ir lēnākas, objektīvi, par ātrākajiem skrējējiem vīriešiem. Ātra sieviete var būt ātrāka par lēnu vīrieti, bet kopumā sievietes tomēr ir lēnākas.
Psihes īpatnības nosaka arī bioloģija. Un bioloģiskas atšķirības starp dzimumiem kopumā pastāv, lai gan atsevišķi ņemta indivīda dzimumu tikai no psihes parametriem viennozīmīgi ne vienmēr varēs noteikt. Svarīgāk ir nenoniecinot sievišķīgās īpašības, nevis izlikties, ka tādu nav vispār.
Mēs šobrīd esam jaunas domāšanas paradigmas dzimšanas laikā - jautājums tikai kurš un kad pieķersies un to izdarīs. Protams, ja politkorektums, rūpes par'cilvēks-ikdienišķais datiem pārskrienot nesapratīs, ko tu uz atsevišķiem indivīdiem nevar attiecināt' un daži pārspīleti feminisma novirzieni nepadarīs šāda tipa attīstību par tik publiskā sabiedrībā neapspriežamu.
2) Šis gan skan (izlasās) cēli un iedvesmojoši, pietrūkst vien svinīga "Tomorrow belongs to me" beigās.:)
Lai nu veicas.
Pagaidām atliek nodarboties ar ko ķēpīgāku un mazāk cēlu - t.i., veco paradigmu dekonstrukciju.
Iebildumi, ar kuriem saskaros es, vairāk saistīti ar nozīmju piešķiršanu šiem jēdzieniem. Kāds īsti ir pamats uzskatīt, ka sievišķais pārstāv dabu un instinktus, bet vīrišķais - kultūru un racionalitāti, piemēram? Vai ir kāds iemesls, kādēļ transcendentais (un transcendentālais) tiek ievirzīts vīrišķajā, nevis sievišķajā nozīmju sfērā (ja atskaitām pašu filozofētāju dzimumu, protams). ?
Jebšu, tīri bioloģiski raugoties - testosterona aktivitāte varbūt ir pat lielākā pretrunā ar kultūras un sociialziācijas normām, nekā oksitocīna un estrogēna/progesterona. Galu galā - no mājdzīvniekiem mēs biežāk kastrējam tēviņus, lai izvairītos no testosterona pārprodukcijas negatīvajām sekām, vai ne?
Tomēr arī šo nenoliedzami svarīgo (kā arī vairogdziedzera un hipofīzes dziedzeru funkcijas) aktivitātes nav nekas tāds, uz ko iespējams reducēt cilvēku. Mēs visi esam ne tikai ķermenis, bet arī noteiktā kultūrvēsturiskā situācija.
Esmu dzirdējis arī par to, ka "psihes elementi", tādi kā agresivitāte, vēlme dominēt vai laist puņķus un asaras, faktiski viss, ko var nodēvēt par "psihes elementiem" ir, ļoti vienkāršoti runājot, atkarīgs "no ķīmijas procesiem smadzenēs" un šie procesi, savukārt, tikpat ļoti vienkāršoti, ir atkarīgi no "hormoniem" un šis viss vīriešiem un sievietēm ir riktīgi atšķirīgs no bioloģijas viedokļa, jeb, bioloģiski ideāls vīrietis no bioloģiski ideālas sievietes atšķiras pamatīgi ne tikai psiholoģiski, bet arī fiziski. Protams, bioloģiski ideālais vīrietis un bioloģiski ideālā sieviete ir kas līdzīgs slavenajam "sfēriskajam zirgam vakuumā", pamatā ir starpstāvokļi, taču vistomēr fizioloģiskās atšķirības starp viduvēju zulusu vīrieti un viduvēju aleutu vīreti ir stipri mazākas nekā starp viduvēju vīrieti un sievieti(izņemot atsevišķas, mazsvarīgas nianses). Var jau būt, ka viss augšminētais ir žīdmasonu no Krabja zvaigznāja propoganda, ļoti pat iespējams. Starp citu, žīdmasoni arī uzvedības modeļu atšķirības nosacītajos kaimiņu ciemos bieži vien skaidro ar atšķirībām hormonālajā līdzsvarā, nekrietneļi tādi.
Pārmest kaut ko tieši Jungam arī šķiet diezgan īpatnēji, "sievišķā/vīrišķā" izpausmes ir diezgan izplatīts visa kā iedalījums jau diezgan pasen, ātrumā prātā nāk gan tikai tādi mazpazīstami sīkumi kā iņjaņi un visu iespējamo dievību panteoni indijās, ēģiptēs, grieķijās un mazāzijās.
Man jau visai pamatots šķiet jautājums - ja jau nekādu atšķirību "psihes elementos" nav, ar ko tad īsti ir izskaidrojama šī ļoti teorētiskā vīriešu hegemonija, kas tik ļoti rūp feministiem? Tiešām Dieva pirksts?
Kas attiecas uz tieksmi dominēt - jā, to mēdz skaidrot ar testosterona līmeni asinīs. Savukārt, testosterona līmenim nav nekā kopīga ar racionalitāti, ar ko mēdz asociēt Homo Sapiens vīrišķo dzimums, tas drīzāk saistāms ar pārrvarāmo un grožos turamo dabu (tāpēc saimniecībā labāk noder kastrēts vērsis, vepris, kapauns, runcis un suns, vai ne?) :)
-) par puņķiem un asarām no ķīmijas, tās, kas smadzenēs: "vīrieši neraud" ir salīdzinoši pajauna kultūras norma; šis jautājums mani ieinteresēja, kad lasīju Baltazaru Rusovu, kurš aprakstīja savas asaras pa labi un pa kreisi; meklējot jau vairāk, atradu, ka ir viena dārga grāmata par vīriešu raudāšanas vēsturi, bet neatradu pirātisku versiju;
-) mūsdienu R-kultūras binārais skatījums uz starpdzimumu attiecību psiholoģiju: vīrieši grib seksu, sievietes grib mīlu; seno grieķu skatījums: sievietēm interesē tikai dzīvnieciskais, īstu mīlu māk tikai vīrieši;
-) dzimumi un hormoni: abu dzimumu pārstāvju ķermenīšos riņķo gan "vīrišķie", gan "sievišķie" hormoni, un to līmenis ir stipri individuāls (ja radās jautājums par "" - tas tāpat kā ar "laimes" un "mīlestības" hormoniem - kaut ko jau mēs tiem it kā zinām, bet tur vēl ir tik daudz kā neizpētīta)
-) indijas, ēģiptes, grieķijas; bet ir arī visādas etnogrāfiski aprakstītas kopienas, kurās ir pavisam "dīvainas" dzimumu lomas; vēl vairāk - pati uztvere par dzimti nav viennozīmīga, dzimte var tikt saistīta ar sociālo stāvokli (atraitne saņem mantojumu, tādēļ apņem sievu, kas aprūpēs mājas soli), ar vecumu (bērni līdz pubertātei netiek nošķirti dzimtes ziņā; veci vīrieši pāriet "sieviešu" dzimtē savas lomas kopienā dēļ)
-) pamēģini domu eksperimentu: ja patriarhija ir veidojusies fizisku atšķirību dēļ, kuras mūsdienu tehnoloģiskās attīstības laikmetā vairs nav būtiskas, kādēļ būtu jāturpina kultivēt vēsturiskie aizspriedumi? (ar asins nolaišanu arī nu jau reti, kad ārstē, vai ne?)
Un uzreiz: vai patriarhālas sabiedrības izveidošanās ticamāks skaidrojums ir psiholoģiskās atšķirības, kas viena otru izslēdz, un kuras mēs iegūstam, ja sametam vienā lielā katlā milzumdaudz cilvēku un izvelkam vidējo, jebšu fiziskās atšķirības, kam pieplusojās adaptācijas visādām tam laikam jaunām pasaules kārtībām? (Piem., kad ir pilsēta, tad ir iespējami varenie un pakļautie; kamēr kopienā ir 20-30 cilvēku, katra indivīda labklājība ir svarīga visas kopienas izdzīvošanai.)
5.Nevaru izmēģināt to domu eksperimentu, jo neesmu feminists, neuzskatu, ka mūsdienās eksistē patriarhija vietās, kurās mūsdienu tehnoloģiskā attīstība ir nolīdzinājusi starpdzimumu atšķirības lielākā vai mazākā mērā, taču jā, būšu ļoti pateicīgs, ja Tu man izskaidrosi, kas tad ir šī patriarhāta izveidošanās pamatā, ja jau starpdzimumu atšķirību psiholoģijā nav?
P.S. Nekur neesmu apgalvojis arī, ka ir psiholoģiskās atšķirības, kas viena otru izslēdz, ir kaut kādi kopumi, kas atrodas dažādas stabilitātes(arī psiholoģiskā stabilitāte ir viens no faktoriem) līdzsvara stāvoklī un tomēr šis kopuma līdzsvars starp dzimumiem ir atšķirīgs, ja paņemam grupas, nevis atsevišķus indivīdus.
Vispār nu jau paņēmām par plašu šito visu, vajadzēja darīt vienkāršāk,
Apmēram, tā kā pasludināt - LOL, kāpēc jūs nesakāt, ka Zeme stāv uz trim vaļiem, tad taču es varētu uzreiz iepostēt bildi no wikipdijas un pateikt, ka jūs esat muļķi.
Varbūt tāpēc, ka mēs nedomājam par trim vaļiem, ko?
ahujeķ
Arī ieraksta sākotnējā doma balstās uz šīs premisas - ka atšķirības pastāv, taču svarīgs ir saturs, ar ko piepilda vienu vai otru konceptu, un tas nav gluži tas, ko piedāvā pirms 100 gadiem dzīvojošie baltie buržuju kodolģimenīšu vīrieši , kas kļuva par pirmajiem psihoanalītiķiem. Vai vismaz - tas nav Tikai Tas.
Par P.S. Ok, piedāvājumā vēl viens domu eksperiments. Pieņemsim, ka tā patiešām ir -
virspusējivispārīgi skatoties, mēs varam ar bezmaz vai eksaktām pretenzijām pateikt: šis psihes elements nāk no siev/vīr bioloģijas. Protams, individuālā līmenī ir iespējamas visādas variācijas. Tādēļ: kāds labums ceļas no retorikas, kurā tiek uzsvērtas šīs striktās atšķirības grupu starpā? Vai tā palīdz tiem, kuri individuāli atbilst grupu dalījumam? Vai tā palīdz tiem, kuri individuāli neatbilst grupu dalījumam?5. Manis piedāvāto domu eksperimentu tu nevari izmēģināt, taču domu eksperiments "vīriešu hegemonija* cēlusies aiz psihes elementu atšķirībām" tev sanāk labi. Hm, vai gribi par to parunāt?
Vispār jau domu eksperiments tieši tādēļ ir eksperiments, ka aicina pārdomās uz brīdi izkāpt no saviem realitātes uztveres rāmīšiem, bet ne jau tos rāmīšus uzreiz pārkrāsot.
* mēh, kas tas tāds?
ir arī gordona pārraide: īsumā siev. ir ģenētiskā mantojuma glabātāja jo tai galīgs ovulāciju skaits- izdzimst viduvējībā; savukārt vīr izdzimst ekstrēmos, lai viens noderīgais mainoties apstākļiem varētu apsēklot visas izdzīvojušās mātītes
Protams, arī psihoanalīze tagad ir sazarojusies n novirzienos, un Junga idejas ir tikušas kritizētas un locītas daudzos dažādos veidos. Tāpēc mani nedaudz izbrīna cien. Crescendo dedzīgais niknums, ar kādu viņa metas mani "vest pie prāta".:)