Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vēlreiz paskatoties uz psihoanalīzi ar feminismā svaigi trenētu skatienu, man jāsaka, ka līdzās lielajām un redzamajām auzām (Freids ar savu peņa skaudību un "sievietes noslēpumu", Lakāns ar savu Tēva simbolisko kārtību) vislielākās briesmas tomēr slēpjas šķietami nevainīgajās Junga auziņās ar anima/animus nošķīrumu, jebšu tādējādi tiek postulēta un par svētu turēta sievišķā/vīrišķā binārās opozīcijas visnegantākā šķautne - iespēja pārnest uz vīrišķo visu, kas attiecīgajā kultūras situācijā tiek uzskatīts par vērtīgu (nu, tur racionalitāte, teiksim, spēks, spars, spalgums, briedums), atstājot sievišķajai pusei visu to, kas atzīstams dotajā kontekstā par mazāknozīmīgu - visādi tur maigumiņi, glāsnumiņi, emocijas un kaislības, kuras jāpārvar, jāapvalda, jāpakļauj utt.
Attiecīgi - jungiānis, redzot loģisku, aukstasinīgi spriest spējīgu un izlēmīgu sievieti teiks, ka izpaužas viņas animus, savukārt, par gļēvu un vāju histērisku vīrieti (tāds kā bāba, vai ne?) teiks, ka viņš ļauj dominēt savai sievišķajai pusei. Un kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka nav ne jūda, ne grieķa, ne sievišķo, ne vīrišķo "psihes elementu"? Arī tad, ja noteikti uzvedības modeļi ir biežāk raksturīgi viena vai otra dzimuma (etnosa, asinsgrupas, ādas krāsas, valodas lietojuma, reliģiskās pārliecības, ievietojiet vēlamo) pārstāvim?
  • nu dzīvnieku tēviņi un mātītes uzvedas savādāk, tēviņi ir dominojāšāki ir alfa un beta tēviņi, tāpat mātītes un daudzas citas klišejiskākas un mazāk klišejiskākas atšķirības skatoties pēc sugas īpatnībām.
    cilvēks ir dzīvnieks un visas tās pasaku metaforas cenšas aprakstīt bioloģisko atšķirību principus.
    • Lūk, šajā bioloģiskajā kontekstā, lūdzu, apraksti man jūraszirdziņus un dažas zirnekļu sugas, piemēram.:)
      OK, OK, Tu tūlīt atsauksies uz cilvēku piederību zīdītājiem un primātu kārtai, vai ne? Tad pareflektē man, lūdzu, par atšķirībām šimpanžu un bonobo pērtiķu bara organizācijās
      • nejuksim jau nu prātā :)
        • Nejuksim gan.:) Attiecīgi - vai nu nenovirzīsimies no psihoanalīzes diskursa, kas attiecināms konkrēti uz Homo Sapiens sugu, vai arī pieņemsim, ka dabā eksistē kaut kāda fundamentāla sievišķā/vīrišķā (Iņ/Jan) opozīcija un mēģināsim šo (manuprāt, ļoti komplicēto) diskursu izvērst. Tas paredzētu atzīt, ka sievietēm ir vairāk kopīga ar citu bioloģisko sugu mātītēm nekā ar vīriešiem.
          Es dodu priekšroku palikšanai pie pirmās iespējas. Un Tu?
          • mani neapmierina neviena no piedāvātajām iespējām.
            vīrieši un sievieši nav vienādi, tas ir tāpat kā kreili spiest būt par labroci.
            tas ko es novēroju lv feminisma skandētājos manās acīs līdzinās akcijai visus labročus pārvērst par kreiļiem, lai gan godīgāk būtu respektēt katra īpatnības un ļaut katram būt pašam.
            • kuros tieši lv feminisma skandētājos tu to novēro un kā tas izpaužas?
            • Tas, ko Tu šobrīd piemini, ir t.s. "diferences feminisma" (Irigaraja, Klemāna, Siksū u.c.) galvenā tēma - nenoraidīt atšķirības, bet apzināties, ka tās;
              1) nav viennozīmīgi interpretējamas (kura ir sievišķīgāka - šimpanzes, bonobo, jūraszirdziņa, dzeguzes, skudras, kaķa vai cilvēka mātīte? Varbūt lazdas vai vītola "sievišķais" zieds"? Un vispār - kas ir sievišķība, ja atņem reproduktīvo orgānu funkciju? Ar ko kastrēts bullis atšķiras no sterilizētas kaķenes?)
              2) nevar būt vērtībspriedumu vai diskriminējošas attieksmes pamatā.
            • Pretrunas.
              Uzstādījums "starp vīriešiem un sievietēm ir fundamentālas psiholoģiskas atšķirības" paģēr to, ka "būt pašam" iespējams tikai noteiktās robežās.
      • lai gan ja man nebūtu slinkums es varētu parunāt par govīm, vistām, suņiem, kaķiem, bitēm vispār ir superīgs dzimumu sadalijums.
        • Jā, sugu ir pietiekami daudz, lai demonstrētu, ka sievišķā/vīrišķā uzvedības raksturojums nebūt nav viennozīmīgs. :)
          • vai ne :) tāpat kā nav 100% sangvīniķu un visu pārējo jebkāda psiholoģisko iedalijuma vai grupējuma pārstāvju
            • Un ko mēs no tā secinām? Vai tiešām to, ka iedalījums 4 temperamentos (2 dzimumos) neizsmeļ iespējamo cilvēku raksturojuma daudzveidību?:)
              • Neizsmeļ, taču bieži vien ir ērta klasifikācijas metode, gluži tāpat kā ir ērti iedalīt apavus "vīriešu/sieviešu/bērnu".
                • OK, bet tomēr - situācijā, kad pieaudzis cilvēks ar mazu pēdu nopērk "bērnu" apavus, tas nenozīmē, ka viņu neielaiž pieaugušo kinoseansos, nepārdod alkoholu, neļauj balsot vēlēšanās, vai liecināt tiesā, vai ne?:)
                  • Tam varētu būt kāds racionāls izskaidrojums arī, starp citu - šāds punduris var izraisīt pieaugušo kinoseansā skandālu, jo neredz, var saindēties jau no niecīgākā alkohola daudzuma saindēties, vēlēt vai liecināt tiesā var pilnīgi iracionāli, jo visu savu spriestpēju ir sačakarējis ar mazās pēdas izraisīto mazvērtības kompleksu:))

                    Un, ja godīgi, par spīti tam, ka bērnu apavus nepērku, neesmu gatavs apgalvot, ka ilgtermiņā racionāli ir ļaut balsot vēlēšanās, pārdot alkoholu vai laist pieaugušo kinosensos tādu kā mani, piemēram.
      • Šimpanzes vs Bonobo ir labs piemērs maskulīnai vs femīnai sociālajai sistēmai.

        Tas, ka ne viss dzimumiem piedēvētais ir bioloģisks vēl nenozīmē, ka taisnība ir ekstrēmajai 'nav nekādu atšķirību, ja tu redzi atšķirības, tu esi sieviešnīdējs' pozīcijai.
        • Jā, tieši tāpēc es uz šim sugām atsaucos, tas ir hrestomātisks piemērs.

          Manuprāt, Tevis piesaukto ekstrēmo pozīciju neviens šajā diskusijā nepārstāv.
          Šķiet, ka lielākā daļa to diskusijas dalībnieku, kas aktīvi cīnās par kaut ko, spārda tieši šo salmu vīru.
          • Redz, pirkstu līdzi velkot varbūt arī ne(lai gan ļoti jāmežģa smadzenes, lai uztvertu niansīti), bet kopumā gan postā, gan komentāros ļoti atstāj iespaidu, ka centīgi pārstāvi tieši šo viedokli.
            Nu, vai arī neveiksmīgi uztaisīji salmu vīru no Junga un tagad brīnies, kāpēc citi aiz tava salmu vīra ne to saskata.
            • Iespējams, šis iespaids rodas no tā, ka vieglprātīgi ļaujos iesaistīties diskusijās par bioloģiju, kurās piesaukti neviennozīmi interpretējami piemēri. Mea culpa. Stāsts ir par ko citu.

              Kas attiecas uz Jungu - bīstamais viņa teiktajā ir tieši šī polarizācija un "esenciāla statusa" piešķiršana vīrišķajam un sievišķajam - t.i., it kā būtu noteiktas sievišķības vai vīrišķības substances, nevis īpašību kopums, kas statistiski biežāk izpaužas vienā vai otrā dzimumā. Manuprāt, tā ir fundamentāla, turklāt ļoti bīstama kļūda, jo ļauj spekulēt ar subjektīvajiem priekšstatiem par sievišķo un vīrišķo, izstumjot, piemēram, loģiski domājošas vai drosmīgas sievietes no "sievišķā" diskursa un pavēstot, ka viņām ir hipertrofēts animus, resp., viņas funkcionē kā vīrieši.
              Attiecīgi man nepatīk visādas spekulācijas par "vīrišķajām" un "sievišķajām" pusēm cilvēkos, kas atkal balstās mītā par bināro opozīciju.
              • Iespaids rodas jau no pirmā posta, ja godīgi, tā kā nez vai bioloģijas diskusijas pie vainas, ar bioloģiju kā neapstrīdamāku tevi vienkārši cenšas vest pie prāta :)

                Arī šajā komentārā ir tavs pirmais salmu vīrs. 'Polarizācija', 'binārā opozīcija'... Anima un animus nav pretmeti. Tie ir atšķirīgi, nevis pretēji. Viena trūkums nenozīmē otra pārspēku, var būt hipertrofēti abi un var būt nepilnvērtīgi abi.

                Otrais salmu vīrs ir 'hipertrofēts animums, tātad viņa funkcionē kā vīrietis' Tas nav Jungs, tā ir tautoloģija. Jungs runā par psihes neapzinātajām struktūrām, kas piemīt abiem dzimumiem. Anima/Animus kā sieviete/vīrietis ir personifikācija, tēls, kam būtu jābūt vieglāk uztveramam.

                Un tālāk jau detaļas. Drosmīga (tb agresīva, kāra uz īstermiņa riskiem, tieksmi dominēt)? jā, animus izpausmes.
                Loģiski domājoša toties ir anima izpausmes.

                Orģinālajā (neskrollēšu tagad augšā), figurēja līdzīgs salmu vīriņš, kā tur bija, 'ģļēvais, neizlēmīgais, histēriskais vīrieties'? Tādam gan anima gan animus ir tāli. Protams, tieši tajā kontekstā, kā pasniedzi, vairāk uzsvars ir uz vīrišķības trūkumu, bet, atkal, tas jau vēl nenozīmē izteiktu sievišķību.

                Tautoloģija, protams, cits stāsts. Bet vai centies teikt, ka jānoliedz īpašību atšķirīgums tikai, lai onvērstu tautoloģisku kļūdu iespējas?



                Jungs runā par īpašību kopumu, kuru tā brīža sabiedrībai un ar to saistītu sabiedrību piederīgiem indivīdiem visvieglāk būtu identificēt konkrētos arhetipus. Kurus, protams, vieglāk identificēt ir tieši tāpēc, ka statistiski biežāk tie izpaužas vienā vai otrā.
                • Paga, paga - Tu tiešām gribi teikt, ka ikviena subjekta (neatkarīgi no dzimuma) psihē pēc Junga domām ir gan Anima, gan Animus?
                  Es no mācību grāmatām atceros, ka Anima/Animus ir tieši pretējā dzimuma simboliskais tēls, no turienes arī polaritāte.
                  • Kolektīvā bezapziņa visiem ir kolektīva, kolektīvajā dzīvo abi.

                    Indivudāli, sava dzimuma arhetips izpaužas kā 'pats' daļa, nu un otrs paliek kā otra dzimuma simboliskais tēls bezapziņā, kas pa laikam ietekmē arī apzināto darbību.

                    Bet tas vien, ka apziņā ir jau nenozīmē, ka ir spēcīgs un izteikts, vieknārši apzinātāks/pieejamāks, bet tāpat var būt švaks un neizteikts.
                    • Lūk, un ar šiem individuālajiem arhetipiem arī sākas problēmas - OK, piekrītu, ne vienmēr tik groteski pārspīlētas, kā es tēloju savā sākuma ierakstā.
                      Piemēram, psihiatre Bolena (Jean Shinoda Bolen) uzsver, ka rīcība, ko Jungs savos darbos piedēvētu sievietes Animus izpausmēm (piemēram, piedalīšanās sporta sacensībās, vai par tradicionāli vīrišķīgu uzskatītas profesijas izvēle) īstenībā ir sievietes patības izpausme, kas kolektīvajā bezapziņā atbillstu Artemīdas vai Atēnas arhetipiem, kuri ir sievišķi.
                      • Būs sievietes, kas izvēlas tradicionāli vīrišķīgas profesijas un gūst panākumus šajās profesijās sekojot vīrišķīgajai paradigmai. Tad tās ir animus izpausmes.
                        Būs, protams, arī tādas, kas izvēlēsies it kā 'vīrišķīgas' profesijas, un sievišķīgi tajās gūs panākumus. Nu ja, kā Atēna, kas ir kara dieviete, bet nosacīti sievišķīgajiem kara aspektiem, vīrišķīgie ir Arejam/Marsam.

                        Starp citu Junga anima viens no variantiem ir Sofija, kuru, ja gribētos, mierīgi varētu saukt arī par Atēnu, visiem tāpat viss būtu skaidrs, varbūt pat skaidrāks.

                        Bez groteska pārspīlējuma problēmu īsti neredzu. Reizēm vajag pārspīlēt, lai ieraudzītu, bet reizēm problēma rodas tikai pārspīlējuma dēļ, un atsevišķi vienkārši neeksistē.

                        • Lūk, te arī Tevis teiktajā parādās, ka "vīrišķīgais" un "sievišķīgais" tiek nošķirti ļoti nosacīti. T.i., tas, kas vienā situācijā tiek uztverts kā vīrišķīgs (piemēram, karadarbības stratēģijas plānošana) citā kontekstā tiek pasniegts kā sievišķīgs. Resp., tā joprojām ir binārā opozīcija, turklāt tāda, kas ļauj visai patvaļīgi izstumt "sievišķajā" vai "vīrišķajā" nozīmju jomā to, kas tajā brīdī subjektam šķiet ērtāks savu (iespējams, stereotipisko) uzskatu attaisnošanai.
                          Savukārt, Atēnas un Sofijas vienādošana, manuprāt, neko nepadara skaidrāku, tikai samudžina vēl vairāk.
                          • 'Dažāds' nenozīmē 'bināri pretējs'. Kā reiz bināri pretējam nevarētu 'kuru aspektu skatamies, uz to pusīti pavilkt'. Zils nav pretējs zaļam. Zils ir atšķirīgs no zaļa. Bet ir vesela kaudze krāsu, kuru piederība zilajai vai zaļajai ir atkarīga no konteksta un uztveres.
                            Tas, ka atšķirība ne vienmēr ir subjektīvi vienkārši saprotama, un pat tas, ka tā vēl nav objektīvi nodefinēta nenozīmē, ka objektīvi atšķirīgas kategorijas nepastāv.
                            Tāpat objektīvi atšķirīgu kategoriju pastāvēšana nenozīmē, ka šīs kategorijas obligāti ir diametrāli pretējas un savstarpēji izslēdzošas.
                            • Man šķiet, ka mums iestājies semantiskais strupceļš.:)
                              Ja kāds dzīvo pasaulē, kurā iespējamās opcijas ir būt vai nu zilam, vai zaļam, tertium non datur, tad zilais un zaļais IR pretējie binārās opozīcijas elementi.

                              Zils un zaļš nav pretstatāmi tikai tajā gadījumā, ja pastāv spektrs no vairāk kā divām krāsām.

                              Attiecīgi loģiskā un jēdzieniska shēmā, kas paredz nepieciešamību piederēt vienam no diviem dzimumiem (Batleres "compulsory heterosexuality"), IR bināra. Tu esi A, tāpēc neesi B. Tātad būšana B nozīmē "nebūt A". Nezinu, kā vēl lai paskaidro bināro opozīciju.
                              Situācijā (vienalga, bioloģiskā, psiholoģiskā vai sociālā), kurā ir iespēja pārstāvēt vienu no diviem dzimumiem, šie dzimumi ir savstarpēji izslēdzoši. Tā arī ir binārā opozīcija.

                              Kas attiecas uz otro rindkopu par "objektīvi pastāvošām kategorijām", man rodas iespaids, ka Tu nonāc pati ar sevi pretrunā, turklāt ārkārtīgi brīvi lieto terminus. Kategorizēt nenozīmē atklāt kaut ko "objektīvi" ārpus mūsu apziņas pastāvošu, taču tā jau būtu līšana iekšā zinātnes filozofijā, un tam man īsti nav šobrīd laika un spēka, piedod.:)

                              Godīgi sakot, šobrīd Tavs vēstījums, kurš vēl dažus komentārus iepriekš man likās esam kaut cik skaidrs, kaut arī tam nepiekritu, tagad ir pazudis starp izplūdušiem jēdzieniem
                            • http://en.wikipedia.org/wiki/Binary_opposition
Powered by Sviesta Ciba