Pātaru Ansis' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in Pātaru Ansis' LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Tuesday, September 1st, 2015
    6:29 pm
    Kā jau vakar solīju: pēdējie jaunumi.
    Es piedalos "Homo Novus" - šajā priekšnesumā: http://homonovus.lv/programma?s=lasitava Ne visas dienas, tikai svētdienas un otrdienas visās izrādēs ;)
    Monday, August 31st, 2015
    12:52 am
    Jubilejas atskaņas
    Tas neveiklais brīdis, kad pamosties svētdien, sestdienas vakara noslēgumu atceries vāji, bet spogulī redzi fingāli zem acs un nobrāztu pieri.
    Ķiķināju kopš 8 no rīta. Bet slepeni, jo baidījos, ka citādi arī man var uzrasties fingālis zem acs :D
    Šodien "pie vienām sāpītēm" nolasījām kartupeļus.
    Rīt jākāpj uz svariem. Bail. Cerams - baterijas būs beigušās! ;)
    Wednesday, August 26th, 2015
    1:09 pm
    Gatavošanās The Jubilejai (tēva 70. dzimšanas diena) notiek pilnā sparā. Ik vakaru no paredzēto darbu saraksta svītroju padarīto (sāku domāt, ka šo vajag ieviest arī ikdienā - baigi labi strādā). Bet nupat stress sāk panākt arī mani, ne tikai māti (tā jau staigā pa sienām vairāk kā mēnesi). Šonakt sapnī redzēju, ka pamostos svētdienas rītā un no pasākuma neatceros NEKO, jo izrādās esmu piedzērusies vēl gatavošanās procesā un planējusi autopilotā. Un tagad radi ar mani nerunā. Neviens! :D
    Friday, August 21st, 2015
    6:35 pm
    Man šķiet, ka drīzi uz durvīm uzlikšu uzrakstu "veciem perdeļiem Večukiem pēc 70 ieeja aizliegta". Vot, piemēram, tantuki-vampīri atnāks, izkasīsies, pēc tam paliks kā maija saulītes un aizies smaidīdamas. A tāds večuks pirmkārt ievilksies ar kaut kādu paļono iemeslu (izolentu viņam vajag audumu veikalā!), tak ārā nevar dabūt, ij vēl aiziedams purpēs pa pusielu! Sist viņus jāsāk, što ļi?
    P.S. Kuram nu piektdiena, a kuram šodien sākās 7 dienu darba nedēļa...
    12:24 pm
    Ja paliek garlaicīgi, vajag uztaisīt kafiju, tad vismaz stundu ir, ko darīt - nu tā, lai kafija atdzistu :D
    Thursday, August 20th, 2015
    6:22 pm
    Dikti vienkārši: ja uznāk eksistenciālas skumjas ar vadmotīvu "nahuja man šitāda dzīve, nahuja man vispār dzīve, nahuja es piedzimu?!", tad var kalendārā neskatīties. Ir vai nu maija sākums (Pirms-dzimšanas Dienas depresija), vai augusta beigas (Sievietes Reproduktīvā Vecumā depresija), vai arī februāris (Lielā Ziemas depresija).
    Zakaļebalo!
    Saturday, August 1st, 2015
    9:22 pm
    Mandomāt, ka kādreiz dzīve bija stipri vienkāršāka.
    Piemēram, kādam feodālim palika maķenīt garlaicīgi, sarīkoja viņš bruņinieku turnīru, tuda-sjuda, pāris nedēļas prieki un līksmība. Bet turnīram, kā zināms, bija dabīgais nobirums dažu līķu izskatā. Nu labāko kritušā īpašumu (ieročus, zirgu, sirdsdāmas nošmulēto zīda lakatu) savāca konkrētās tūres uzvarētājs, novācējkomanda savāca visu pārējo, paņēma līķi aiz kājām un aizvilka uz tuvāko gravu und alles. Izņemot gadījumus, ja tas bija kāds labi pazīstams kaimiņš, tad šo kalpi iemeta ratos un aizveda uz dzimto pili un tālāk uz kapliču.
    A mūsdienās? Varat iedomāties tādu ainu:
    Pagalmā ienāk policists: - Labdien, seržants Pušmucāns, pašvaldības policija. Kaimiņi sūdzas, ka no jūsu komposta kaudzes nākot nelāga smaķele un traucējot viņiem šašlikus baudīt. Kas par lietu?
    - Nu, - saimnieks tā kautrīgi baksta ar kurpes purngalu zemi, - Man te bija bruņinieku turnīrs, jūs jau saprotat, daži līķi... Nekā rokas nedaiet nokārtot to lietu...
    - Cienītais, turnīrs jums bija sestdien, pats skatījos jūsu FB lapā, šodien ir trešdiena! Nelāgi sanāk: jums izklaides, bet kaimiņiem pēc tam jāosta! Nekārtībiņa. Man nāksies izrakstīt protokolu par pārkāpumu. Šoreiz tiksiet cauri ar brīdinājumu, bet līdz vakaram kārtībai jābūt, citādi būs sods!
    ;)
    8:55 pm
    Pagājušās svētdienas literārās diskusijas sakarā:
    pārlasīju Pumpura "Lāčplēsi" (izvilku arī "Uguni un nakti" no plaukta, bet tas uz nākošo nedēļu). Tā arī bija, ka mahačš ar Melno Bruņinieku bija tipa turnīra ietvaros - šie tur kā viesi ieradās Lielvārdē, bet Lāčplēsis rīkoja viņiem izklaides: deva ēst, dzert un rīkoja sacensības kara mākslās. Melnais pieprasīja par pretinieku Lāčplēsi pašu, tas atteicās, Melnais viņu apdirsa, tad tas uzmeta kreņķi un piekrita kauties ar zobeniem.
    Wednesday, July 29th, 2015
    9:10 pm
    Kur bija cepiens par rasolu, nemanīju. Žēl, gan jau man būtu ko teikt! ;)
    Par pupiem - jā, lieli pupi ir gana apgrūtinoši. Pirmkārt - smagi, otrkārt - nevar uz vēdera pagulēt, ja nu vienīgi ļoti mīkstā gultā vai pludmalē (ja izrok bedrīti), un treškārt - ja negribi izskatīties resna (ar lieliem pupiem sieviete vienmēr izskatās resna, pat ja galīgi nav resna), tad jānēsā visnotaļ izaicinošas drēbes, kas savukārt visbiežāk atbaida normālus džekus, bet piesaista visādus kretīnus, nu jā. Tas tā no savas pieredzes.
    Un par resnumu: patiesībā mūsu resnums/tievums vislielākajā mērā krata tikai vienu cilvēku - mūs pašus. Nu vēl varētu skart vienīgi blakussēdētāju lidmašīnā vai starppilsētu autobusā ;)
    P.S. Dikti patika viens citāts no diskusijām, palaidu garām - kas teica: par to, ka meiteņu kompleksi ir izdevīgi tikai šo meiteņu labākajām draudzenēm ;)
    Tuesday, July 28th, 2015
    5:37 pm
    [info]aizliegts_v - tas video, par kuru es stāstīju: https://www.youtube.com/watch?v=1FWGwegXMvU
    3:05 pm
    25.07. Nē, Vērsi! Nedrīkst!! STOP!! Sist kaimiņus, radus un kolēģus nedrīkst, pat ja jums par šo cilvēku pārmācīšanas nepieciešamību caur elektrisko rozeti ir pačukstējusi pati Baltā Brālība vai arī jums ir sapnī atnācis ziņojums no piektā līmeņa astrālā torsiona, ka šie cilvēki ir vainīgi pie visa. Nagi jāpievalda, lai arī kauties un lamāties gribēsies uz nebēdu. LR tas paiet zem sīkā huligānisma. Ļoti drudžaina un aizkaitinoša enerģija. Mieru, tikai mieru. Īsti nekur šo enerģiju nevar likt, vienīgi tračos. Bet ja sirds pilna, tad jau sīkais huligānisms akurāt iederās un ir attaisnojams.(c) Geste par jūliju
    Tikko pašķīru un ieraudzīju, aha, un es vēl brīnījos, kāpēc man kopš sestdienas šķiet, ka VISI mani grib novest līdz trakumam - sākot ar kolēģi un beidzot ar "pacientiem". Un ja man būtu tāda glīta un ērta olekts kā Bārdas muzejā, kāds jau toč būtu atrāvies pa galvu, piemēram, vistu kompānija no pašvaldības vai vecā maita ar savu "man mājās ir dizaina aizkari, ĻOTI DĀRGI, Šveices stilā, jūs saprotat, vai ne, ĻOTI DĀRGI". Bet man diemžēl (vai par laimi) mērlineāls ir tāds metālisks un ļoti neparocīgs, ar abi roki turams, tb galīgi nepiemērots ērtai sišanai. Bet vispār - vēl nav vakars!!!
    Sunday, July 26th, 2015
    11:50 pm
    Viļuma Dārza Svētki 2015 ir godam aizvadīti, paldies saimniekiem. Bija neliela un smalka (SMALKA - es uzsveru) kompānija. Baudījām arī kultūru - bijām Friča Bārdas muzejā. Cik no jums šodien bija muzejā? Nu lūk! /uzvaroši skatās/
    Saturday, July 25th, 2015
    10:16 pm
    Vārīju es šovakar debessmannā rītdienas pasākumam. Sākumā tā kā parasto rudzu miltu uzputeni. Tad procesa gaitā atjēdzos, ka siets ir slapjš, tb nav ar ko tos miltus sijāt, tāpēc izvilku mannu un piebēru to. Vispār gan nekad nebiju vārījusi tieši ar mannu, tikai miltiem. Bet beigās viss sanāca superīgi. Jāsaka gan, ka daudz galaprodukta nav - negaidot ieradās Juniora draudzene pēc fočika, un es kādu 3daļu putras saliku šiem līdzi cienastam.
    Nu ja, un procesā es atcerējos, kā vāra debessmannā mana tante, kura skaitās liela meistariene tieši šajā ēdienā. Viss tiek nomērīts līdz pēdējam: ogas bezmaz izskaitītas, cukurs tikai ar noteiktu karoti mērīts, manna tāpat. Un, ja nedod Dies, kāds ierunāsies vai paelpos "zem rokas", tad ir jālej katls ārā un jāsāk no gala, jo Nekas Nesanāks, ja nebūs viss precīzi uz miligramu! :D
    P.S. Procesā atkal jau nopriecājos par mikseri. Nezinu, kā [info]nova - vai suluspiedi lieto, bet man šī maiņa šķiet dikten izdevusies! ;)
    Monday, July 20th, 2015
    5:12 pm
    Nepatīk man pēdējā laikā, kad mani fotografē. Nē, nu es nezinu - paskatos uz sevi spogulī - un es pat nerunāju par šī darba spoguli, kurš katram nokrāpj kādus 7-10 kg, bet par mājām, kur man ir visparastākais spogulis - ir Ok. Drēbes arī it kā nav kļuvušas kaut kāda mega izmēra, svari konsīlijā nepiedalās, jo baterija beigusies... A kā nobildē, bļin, kaut kāds krokodīla un begemota krustojums!
    Un ļaunāk par to ir tikai tas, ja kāds paziņa, ieraudzījis manu bildi, izsaucas: Ak, cik tu labi izskaties! :/
    Monday, July 13th, 2015
    5:08 pm
    [info]sirdna pacēla jautājumu par "Lotosiem". Dīvainas apstākļu sakritības dēļ es arī šodien ceļā uz darbu kā reiz par tiem atcerējos.
    Pamatskolā (kā tagad saka) mūs ar brāli ne uz kādām organizētām biešu kaplēšanām nelaida, sak, pašiem biešu mājās gana, kaplējiet, cik uziet. Uz mūsu vārgulīgajiem: a tur maksā! - vecmamma apsolījās arī sapiķot. Un vasaras beigās izsniedza mammai 25 vai 50 rubļus (koroč, milzīgu naudu), ar noteikumu, ka jānopērk galds bērnu istabai. Cik atceros, mamma to naudu iztērēja kaut kur citur, iespējams, lai mūs uz 2 dienām uz Rīgu aizvestu, kas bija labs iemesls vecmammai zāģēt visu ģimeni gada garumā. Tieši gada, jo nākošā vasarā atkārtojās tas pats mats matā.
    Pirmais "Lotoss", tātad, man bija pēc 8. klases - vecmamma toreiz nonāca slimnīcā ar insultu, attiecīgi bija pārāk vārga, lai visu ģimeni noliktu pie vietas. Pie kam, tā saucamais Mediķu Lotoss. Tb strādāju es mēnesi par sanitāri traumās un LOR nodaļā (tas arī ir interesants stāsts, bet citu reizi). Bija jāmazgā grīdas, jāstiepj no virtuves katli ar paiku un jāmācās iešpricēt muskulī (tb pakaļā). Vot. Nozīmīgākais gan bija pasākums augustā - visas LPSR mediķu lotosu tusiņš. Mēs dzīvojām kaut kur ellē gaisā (pat nezinu, kurā Latvijas malā), teltīs, vienīgie mazgadīgie (mazgadīgās) bijām mēs, visas citas grupas bija studenti. Koroč, bija gan ko noskatīties. Pēc tam rudenī skolā bija kaut kāds pasākums par tēmu "Ko mēs labu vasarā sadarījām", kur visiem Lotosiem bija jāuzstājas ar priekšnesumiem. Scenāriju mūsu iznācienam izdomāju es, tb paņēmu labākos momentus no studentu grupu uzstāšanās (kā tagad saprotu, tās bija KVN līmenī) un uztaisīju riktīgu vodeviļu. Publika sajūsmā rēca un lauza krēslus. Savukārt politiskā klimata uzturētāja skolotāja Spridzāne par to visu izteicās visai skarbi un pazemojoši :/
    Nākošā gadā mums bija "Biešu ravēšanas Lotoss" tajā pašā kolhozā, kur dzīvoja mana vecmamma. Attiecīgi visi pārējie brauca uz darbu ar kravas mašīnu, bet es lepni ierados uz sava mopēda! No tā visa labi atceros, kā mani sakoda bite un man 3 dienas visa galva bija piepampusi apaļa bez acīm, un otrs - ka saulē apdedzināju roku līdz čulgām tenisa bumbiņas lielumā (nē, ne galda tenisa, bet tās dzeltenās pūkainās) - tas bija Černobiļas gads. Ā, un vēl atceros, ka mēs visas skatījāmies futbola čempionātu un bijām samīlējušās futbolistos.
    Pēc tam bija "Celtniecības Lotoss" (ja nu kāds ir palaidis garām, man ir kura tur krāsotāja-apmetēja kategorija, vot). Tur pa mēnesi darba es nopelnīju naudu kasešu magnetofonam. Un vēl man tur bija pielūdzējs no profenes praktikantiem, kuru mana draudzene nokritizēja zemāk par zemi, un es pasūtīju 3 mājas tālāk.
    Nu ja, un tad jau bija izlaiduma gads, un sākās Lielā Dzīve ;)
    Friday, July 10th, 2015
    3:30 pm
    Ziņojums speciāli Polārajām Mitrenēm. Es ļoti (ĻOTI) pacentīšos dzīvot tā, lai tiktu ellē pie katlu kurināšanas. Un tad jūs - mīļie, tos +25-27 grādus celsija atcerēsieties kā kūrortu un laimes zemi! Un neaizmirstiet - tos katlos jūs sēdēsiet mūžību! MŪ-ŽĪ-BU! MŪ-ŽĪ-BU!
    Friday, July 3rd, 2015
    10:52 am
    - Это будет страшная ночь. Немногие дотянут до утра.
    - Закрой, наконец-то, холодильник и иди спать!
    Thursday, July 2nd, 2015
    10:43 pm
    Tikko sapratu, kāda zoss es patiesībā esmu! Vienīgais instruments (VIENĪGAIS!), kuram būtu jābūt katras vientuļas sievietes mājās, ir caurspīdīgs halātiņš! Lai ir, ko uzvilkt, kad iet pie smukā kaimiņa aizņemties urbi, skrūvgriezi vai korķuviļķi!
    9:06 pm
    Obanā!
    Šorīt ieraudzīju papeļpūkas un atcerējos: http://klab.lv/users/kuminjsh/1631021.html Tā ka iespējams ne tik daudz saaukstēšanās, cik tomēr alerģija :( Rīt braukšu uz laukiem, kur tās maucības ij tuvumā nav, ja pāries kleps un iesnas, tad viss skaidrs :(
    11:14 am
    Un tad vakar tā amerikāniete ieraudzīja Sāta Māti. Es jau tā viņu kabinu ne pašā priekšā, lai izvairītos no neveiklām situācijām (ja gribat jautāt - a pa ko tā, papriekš pamēģiniet atrast internetā kaut ko par Sāta Māti). Bet, nē, mūžīgi kāds ierauga, un mūžīgi tas kāds ir svešās mēlēs runājošs. Nu labi, nepārspīlēsim, tas ir bijis kādas 4 reizes, bet ar to jau stresa tāpat pietiek. Lūk. Tad nu es grūši nopūtos un sāku stāstīt savu versiju par Lielajām Vardēm. Nēnu, tagad jau es gudra, zinu, ka "krupis" ir toad, bet izrunāju to vārdu tā, ka viņa nesaprata, un nācās vien "vilkt ārā" Lielās Vardes. Vārdu sakot, viņa bija impresēta no mana stāsta, un sagribēja to zīmi ;) Un beigās es teicu: ak, piedodiet, mana angļu valoda galīgi nav laba. Un viņa savukārt atbildēja, ka gribētu gan runāt latviski tā, kā es angliski. Varbūt nākošreiz, es viltīgi pasmīnēju. Varbūt nākošreiz, viņa smējās. Dīl! - es uz atvadām teicu ;)
    P.S. Ja kāds nesaprata, es te lielos! Atkal ;)
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba