Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vēlreiz paskatoties uz psihoanalīzi ar feminismā svaigi trenētu skatienu, man jāsaka, ka līdzās lielajām un redzamajām auzām (Freids ar savu peņa skaudību un "sievietes noslēpumu", Lakāns ar savu Tēva simbolisko kārtību) vislielākās briesmas tomēr slēpjas šķietami nevainīgajās Junga auziņās ar anima/animus nošķīrumu, jebšu tādējādi tiek postulēta un par svētu turēta sievišķā/vīrišķā binārās opozīcijas visnegantākā šķautne - iespēja pārnest uz vīrišķo visu, kas attiecīgajā kultūras situācijā tiek uzskatīts par vērtīgu (nu, tur racionalitāte, teiksim, spēks, spars, spalgums, briedums), atstājot sievišķajai pusei visu to, kas atzīstams dotajā kontekstā par mazāknozīmīgu - visādi tur maigumiņi, glāsnumiņi, emocijas un kaislības, kuras jāpārvar, jāapvalda, jāpakļauj utt.
Attiecīgi - jungiānis, redzot loģisku, aukstasinīgi spriest spējīgu un izlēmīgu sievieti teiks, ka izpaužas viņas animus, savukārt, par gļēvu un vāju histērisku vīrieti (tāds kā bāba, vai ne?) teiks, ka viņš ļauj dominēt savai sievišķajai pusei. Un kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka nav ne jūda, ne grieķa, ne sievišķo, ne vīrišķo "psihes elementu"? Arī tad, ja noteikti uzvedības modeļi ir biežāk raksturīgi viena vai otra dzimuma (etnosa, asinsgrupas, ādas krāsas, valodas lietojuma, reliģiskās pārliecības, ievietojiet vēlamo) pārstāvim?
  • Kolektīvā bezapziņa visiem ir kolektīva, kolektīvajā dzīvo abi.

    Indivudāli, sava dzimuma arhetips izpaužas kā 'pats' daļa, nu un otrs paliek kā otra dzimuma simboliskais tēls bezapziņā, kas pa laikam ietekmē arī apzināto darbību.

    Bet tas vien, ka apziņā ir jau nenozīmē, ka ir spēcīgs un izteikts, vieknārši apzinātāks/pieejamāks, bet tāpat var būt švaks un neizteikts.
    • Lūk, un ar šiem individuālajiem arhetipiem arī sākas problēmas - OK, piekrītu, ne vienmēr tik groteski pārspīlētas, kā es tēloju savā sākuma ierakstā.
      Piemēram, psihiatre Bolena (Jean Shinoda Bolen) uzsver, ka rīcība, ko Jungs savos darbos piedēvētu sievietes Animus izpausmēm (piemēram, piedalīšanās sporta sacensībās, vai par tradicionāli vīrišķīgu uzskatītas profesijas izvēle) īstenībā ir sievietes patības izpausme, kas kolektīvajā bezapziņā atbillstu Artemīdas vai Atēnas arhetipiem, kuri ir sievišķi.
      • Būs sievietes, kas izvēlas tradicionāli vīrišķīgas profesijas un gūst panākumus šajās profesijās sekojot vīrišķīgajai paradigmai. Tad tās ir animus izpausmes.
        Būs, protams, arī tādas, kas izvēlēsies it kā 'vīrišķīgas' profesijas, un sievišķīgi tajās gūs panākumus. Nu ja, kā Atēna, kas ir kara dieviete, bet nosacīti sievišķīgajiem kara aspektiem, vīrišķīgie ir Arejam/Marsam.

        Starp citu Junga anima viens no variantiem ir Sofija, kuru, ja gribētos, mierīgi varētu saukt arī par Atēnu, visiem tāpat viss būtu skaidrs, varbūt pat skaidrāks.

        Bez groteska pārspīlējuma problēmu īsti neredzu. Reizēm vajag pārspīlēt, lai ieraudzītu, bet reizēm problēma rodas tikai pārspīlējuma dēļ, un atsevišķi vienkārši neeksistē.

        • Lūk, te arī Tevis teiktajā parādās, ka "vīrišķīgais" un "sievišķīgais" tiek nošķirti ļoti nosacīti. T.i., tas, kas vienā situācijā tiek uztverts kā vīrišķīgs (piemēram, karadarbības stratēģijas plānošana) citā kontekstā tiek pasniegts kā sievišķīgs. Resp., tā joprojām ir binārā opozīcija, turklāt tāda, kas ļauj visai patvaļīgi izstumt "sievišķajā" vai "vīrišķajā" nozīmju jomā to, kas tajā brīdī subjektam šķiet ērtāks savu (iespējams, stereotipisko) uzskatu attaisnošanai.
          Savukārt, Atēnas un Sofijas vienādošana, manuprāt, neko nepadara skaidrāku, tikai samudžina vēl vairāk.
          • 'Dažāds' nenozīmē 'bināri pretējs'. Kā reiz bināri pretējam nevarētu 'kuru aspektu skatamies, uz to pusīti pavilkt'. Zils nav pretējs zaļam. Zils ir atšķirīgs no zaļa. Bet ir vesela kaudze krāsu, kuru piederība zilajai vai zaļajai ir atkarīga no konteksta un uztveres.
            Tas, ka atšķirība ne vienmēr ir subjektīvi vienkārši saprotama, un pat tas, ka tā vēl nav objektīvi nodefinēta nenozīmē, ka objektīvi atšķirīgas kategorijas nepastāv.
            Tāpat objektīvi atšķirīgu kategoriju pastāvēšana nenozīmē, ka šīs kategorijas obligāti ir diametrāli pretējas un savstarpēji izslēdzošas.
            • Man šķiet, ka mums iestājies semantiskais strupceļš.:)
              Ja kāds dzīvo pasaulē, kurā iespējamās opcijas ir būt vai nu zilam, vai zaļam, tertium non datur, tad zilais un zaļais IR pretējie binārās opozīcijas elementi.

              Zils un zaļš nav pretstatāmi tikai tajā gadījumā, ja pastāv spektrs no vairāk kā divām krāsām.

              Attiecīgi loģiskā un jēdzieniska shēmā, kas paredz nepieciešamību piederēt vienam no diviem dzimumiem (Batleres "compulsory heterosexuality"), IR bināra. Tu esi A, tāpēc neesi B. Tātad būšana B nozīmē "nebūt A". Nezinu, kā vēl lai paskaidro bināro opozīciju.
              Situācijā (vienalga, bioloģiskā, psiholoģiskā vai sociālā), kurā ir iespēja pārstāvēt vienu no diviem dzimumiem, šie dzimumi ir savstarpēji izslēdzoši. Tā arī ir binārā opozīcija.

              Kas attiecas uz otro rindkopu par "objektīvi pastāvošām kategorijām", man rodas iespaids, ka Tu nonāc pati ar sevi pretrunā, turklāt ārkārtīgi brīvi lieto terminus. Kategorizēt nenozīmē atklāt kaut ko "objektīvi" ārpus mūsu apziņas pastāvošu, taču tā jau būtu līšana iekšā zinātnes filozofijā, un tam man īsti nav šobrīd laika un spēka, piedod.:)

              Godīgi sakot, šobrīd Tavs vēstījums, kurš vēl dažus komentārus iepriekš man likās esam kaut cik skaidrs, kaut arī tam nepiekritu, tagad ir pazudis starp izplūdušiem jēdzieniem
            • http://en.wikipedia.org/wiki/Binary_opposition
Powered by Sviesta Ciba