Iespējams, šis iespaids rodas no tā, ka vieglprātīgi ļaujos iesaistīties diskusijās par bioloģiju, kurās piesaukti neviennozīmi interpretējami piemēri. Mea culpa. Stāsts ir par ko citu.
Kas attiecas uz Jungu - bīstamais viņa teiktajā ir tieši šī polarizācija un "esenciāla statusa" piešķiršana vīrišķajam un sievišķajam - t.i., it kā būtu noteiktas sievišķības vai vīrišķības substances, nevis īpašību kopums, kas statistiski biežāk izpaužas vienā vai otrā dzimumā. Manuprāt, tā ir fundamentāla, turklāt ļoti bīstama kļūda, jo ļauj spekulēt ar subjektīvajiem priekšstatiem par sievišķo un vīrišķo, izstumjot, piemēram, loģiski domājošas vai drosmīgas sievietes no "sievišķā" diskursa un pavēstot, ka viņām ir hipertrofēts animus, resp., viņas funkcionē kā vīrieši.
Attiecīgi man nepatīk visādas spekulācijas par "vīrišķajām" un "sievišķajām" pusēm cilvēkos, kas atkal balstās mītā par bināro opozīciju.
Kas attiecas uz Jungu - bīstamais viņa teiktajā ir tieši šī polarizācija un "esenciāla statusa" piešķiršana vīrišķajam un sievišķajam - t.i., it kā būtu noteiktas sievišķības vai vīrišķības substances, nevis īpašību kopums, kas statistiski biežāk izpaužas vienā vai otrā dzimumā. Manuprāt, tā ir fundamentāla, turklāt ļoti bīstama kļūda, jo ļauj spekulēt ar subjektīvajiem priekšstatiem par sievišķo un vīrišķo, izstumjot, piemēram, loģiski domājošas vai drosmīgas sievietes no "sievišķā" diskursa un pavēstot, ka viņām ir hipertrofēts animus, resp., viņas funkcionē kā vīrieši.
Attiecīgi man nepatīk visādas spekulācijas par "vīrišķajām" un "sievišķajām" pusēm cilvēkos, kas atkal balstās mītā par bināro opozīciju.