![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Teikušas/-i ir daudzi un teikto apstrīdējušas/-i vēl vairāki.:)
1) Protams, dzimumu binārā opozīcija nav reducējama uz bioloģiju (bioloģiskās dzimumu lomas ir nebūt ne tik viennozīmīgas kā pirmajā (sociāli ietonēti antropo-socio-centriskajā) skatījumā liekas);
2) Filozofiju līdz 20.gs. vidum (līdz Bovuārai un Ārentei, ja konkrēti) veidojuši vienvienīgi vīrieši (mēs piederam kultūrai, kur ļoti ilgi filozofi, policisti, zvejnieki un vēl dažas profesijas bijušas vīriešu prerogatīva - tas nenozīmē, ka šīs ir specifiskas vīriešu profesijas) - attiecīgi arī filozofijas diskursā sievietes skatītas caur specifiski vīrišķo aizspriedumu prizmu;
3) Psihoanalīze vispār ir konkrētā (19./20.gs.mijas Eiropas vidusšķiras ģimenēs augušo vīriešu) vides pārspriedumi par viņiem zināmo traumu ģenēzi (OK, es nedaudz vulgarizēju, bet tikai nedaudz);
4) Manis pieminētās autores vispār uzskata, ka jēdzieni sievišķais/vīrišķais ir jāpiepilda ar jaunu - no novecojušiem aizspriedumiem brīvu - saturu - jo, pat ja tie pārstāv būtības, tās ir nevis nemainīgas un fundamentāli "dotās"., bet gan caur temporālo dimensiju skatāmas "uzdotās" būtības.
1) Protams, dzimumu binārā opozīcija nav reducējama uz bioloģiju (bioloģiskās dzimumu lomas ir nebūt ne tik viennozīmīgas kā pirmajā (sociāli ietonēti antropo-socio-centriskajā) skatījumā liekas);
2) Filozofiju līdz 20.gs. vidum (līdz Bovuārai un Ārentei, ja konkrēti) veidojuši vienvienīgi vīrieši (mēs piederam kultūrai, kur ļoti ilgi filozofi, policisti, zvejnieki un vēl dažas profesijas bijušas vīriešu prerogatīva - tas nenozīmē, ka šīs ir specifiskas vīriešu profesijas) - attiecīgi arī filozofijas diskursā sievietes skatītas caur specifiski vīrišķo aizspriedumu prizmu;
3) Psihoanalīze vispār ir konkrētā (19./20.gs.mijas Eiropas vidusšķiras ģimenēs augušo vīriešu) vides pārspriedumi par viņiem zināmo traumu ģenēzi (OK, es nedaudz vulgarizēju, bet tikai nedaudz);
4) Manis pieminētās autores vispār uzskata, ka jēdzieni sievišķais/vīrišķais ir jāpiepilda ar jaunu - no novecojušiem aizspriedumiem brīvu - saturu - jo, pat ja tie pārstāv būtības, tās ir nevis nemainīgas un fundamentāli "dotās"., bet gan caur temporālo dimensiju skatāmas "uzdotās" būtības.