Kurvjzieža kontemplācijas

krii

6.5.15 22:21

Vēlreiz paskatoties uz psihoanalīzi ar feminismā svaigi trenētu skatienu, man jāsaka, ka līdzās lielajām un redzamajām auzām (Freids ar savu peņa skaudību un "sievietes noslēpumu", Lakāns ar savu Tēva simbolisko kārtību) vislielākās briesmas tomēr slēpjas šķietami nevainīgajās Junga auziņās ar anima/animus nošķīrumu, jebšu tādējādi tiek postulēta un par svētu turēta sievišķā/vīrišķā binārās opozīcijas visnegantākā šķautne - iespēja pārnest uz vīrišķo visu, kas attiecīgajā kultūras situācijā tiek uzskatīts par vērtīgu (nu, tur racionalitāte, teiksim, spēks, spars, spalgums, briedums), atstājot sievišķajai pusei visu to, kas atzīstams dotajā kontekstā par mazāknozīmīgu - visādi tur maigumiņi, glāsnumiņi, emocijas un kaislības, kuras jāpārvar, jāapvalda, jāpakļauj utt.
Attiecīgi - jungiānis, redzot loģisku, aukstasinīgi spriest spējīgu un izlēmīgu sievieti teiks, ka izpaužas viņas animus, savukārt, par gļēvu un vāju histērisku vīrieti (tāds kā bāba, vai ne?) teiks, ka viņš ļauj dominēt savai sievišķajai pusei. Un kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka nav ne jūda, ne grieķa, ne sievišķo, ne vīrišķo "psihes elementu"? Arī tad, ja noteikti uzvedības modeļi ir biežāk raksturīgi viena vai otra dzimuma (etnosa, asinsgrupas, ādas krāsas, valodas lietojuma, reliģiskās pārliecības, ievietojiet vēlamo) pārstāvim?

• 88 raksta
• ir doma

• unpy

  7.5.15 01:26

  Man un katoļu priesteriem nav un, domāju, nekad arī nebūs skaidrs, kopš kura laika aušana, ēst gatavošana vai pat medības un dambrete ir "psihes elementi", taču, pieļauju, ka gan es, gan katoļu priesteri(par kuriem skaļi smejas visi sociālantropologi, jo šo ieguldījums konkrētajā zinātnes nozarē nav nekāds, protams) varētu mēģināt izskaidrot, piemēram, dažādas tradīcijas nodarbju uzstādījumos ar kādiem loģiskiem faktoriem, kas pamatā saistīti ar produktivitāti, ekonomiku, vidi vai ko tamlīdzīgu.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    7.5.15 01:33

    

    Vispār jau tas, uz ko es aicināju Tevi (katoļu priesterus, kuri mani visticamāk nelasa, protams, attiecīgi - daudz mazāk) bija tieši nošķirt šos, manuprāt, obskūros un pilnīgi liekos "dabiskos(respektīv, iedzimtos un nemainīgos) psihes elementus" no ieradumā adaptētiem (tātad potenciāli vai aktuāli) mainīgiem uzvedības modeļiem.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • unpy

      7.5.15 02:30

      Laika gaitā esmu nonācis līdz pārliecībai, ka robezšķirtne starp fizioloģijā un ārējos faktoros balstītiem uzvedības modeļiem ir pārk plaša un izplūdusi, līdz ar to tomēr būšu ļoti piesardzīgs striktā nošķīrumā, man liekas, ka tur viss ir daudz sarežģītāk nekā freidistiem, jungēniem vai feministiem šķiet:))

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        7.5.15 02:35

        

        Lūk! Tieši šī piesardzība ir tā, uz kuru ieraksta bija aicināts. Paldies, ka beidzot pamanīji.:)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais