![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
(Rakstīšu no atmiņas; ja kas interesē, guglē pats, man slinkums meklēt atsauces)
-) par puņķiem un asarām no ķīmijas, tās, kas smadzenēs: "vīrieši neraud" ir salīdzinoši pajauna kultūras norma; šis jautājums mani ieinteresēja, kad lasīju Baltazaru Rusovu, kurš aprakstīja savas asaras pa labi un pa kreisi; meklējot jau vairāk, atradu, ka ir viena dārga grāmata par vīriešu raudāšanas vēsturi, bet neatradu pirātisku versiju;
-) mūsdienu R-kultūras binārais skatījums uz starpdzimumu attiecību psiholoģiju: vīrieši grib seksu, sievietes grib mīlu; seno grieķu skatījums: sievietēm interesē tikai dzīvnieciskais, īstu mīlu māk tikai vīrieši;
-) dzimumi un hormoni: abu dzimumu pārstāvju ķermenīšos riņķo gan "vīrišķie", gan "sievišķie" hormoni, un to līmenis ir stipri individuāls (ja radās jautājums par "" - tas tāpat kā ar "laimes" un "mīlestības" hormoniem - kaut ko jau mēs tiem it kā zinām, bet tur vēl ir tik daudz kā neizpētīta)
-) indijas, ēģiptes, grieķijas; bet ir arī visādas etnogrāfiski aprakstītas kopienas, kurās ir pavisam "dīvainas" dzimumu lomas; vēl vairāk - pati uztvere par dzimti nav viennozīmīga, dzimte var tikt saistīta ar sociālo stāvokli (atraitne saņem mantojumu, tādēļ apņem sievu, kas aprūpēs mājas soli), ar vecumu (bērni līdz pubertātei netiek nošķirti dzimtes ziņā; veci vīrieši pāriet "sieviešu" dzimtē savas lomas kopienā dēļ)
-) pamēģini domu eksperimentu: ja patriarhija ir veidojusies fizisku atšķirību dēļ, kuras mūsdienu tehnoloģiskās attīstības laikmetā vairs nav būtiskas, kādēļ būtu jāturpina kultivēt vēsturiskie aizspriedumi? (ar asins nolaišanu arī nu jau reti, kad ārstē, vai ne?)
Un uzreiz: vai patriarhālas sabiedrības izveidošanās ticamāks skaidrojums ir psiholoģiskās atšķirības, kas viena otru izslēdz, un kuras mēs iegūstam, ja sametam vienā lielā katlā milzumdaudz cilvēku un izvelkam vidējo, jebšu fiziskās atšķirības, kam pieplusojās adaptācijas visādām tam laikam jaunām pasaules kārtībām? (Piem., kad ir pilsēta, tad ir iespējami varenie un pakļautie; kamēr kopienā ir 20-30 cilvēku, katra indivīda labklājība ir svarīga visas kopienas izdzīvošanai.)
-) par puņķiem un asarām no ķīmijas, tās, kas smadzenēs: "vīrieši neraud" ir salīdzinoši pajauna kultūras norma; šis jautājums mani ieinteresēja, kad lasīju Baltazaru Rusovu, kurš aprakstīja savas asaras pa labi un pa kreisi; meklējot jau vairāk, atradu, ka ir viena dārga grāmata par vīriešu raudāšanas vēsturi, bet neatradu pirātisku versiju;
-) mūsdienu R-kultūras binārais skatījums uz starpdzimumu attiecību psiholoģiju: vīrieši grib seksu, sievietes grib mīlu; seno grieķu skatījums: sievietēm interesē tikai dzīvnieciskais, īstu mīlu māk tikai vīrieši;
-) dzimumi un hormoni: abu dzimumu pārstāvju ķermenīšos riņķo gan "vīrišķie", gan "sievišķie" hormoni, un to līmenis ir stipri individuāls (ja radās jautājums par "" - tas tāpat kā ar "laimes" un "mīlestības" hormoniem - kaut ko jau mēs tiem it kā zinām, bet tur vēl ir tik daudz kā neizpētīta)
-) indijas, ēģiptes, grieķijas; bet ir arī visādas etnogrāfiski aprakstītas kopienas, kurās ir pavisam "dīvainas" dzimumu lomas; vēl vairāk - pati uztvere par dzimti nav viennozīmīga, dzimte var tikt saistīta ar sociālo stāvokli (atraitne saņem mantojumu, tādēļ apņem sievu, kas aprūpēs mājas soli), ar vecumu (bērni līdz pubertātei netiek nošķirti dzimtes ziņā; veci vīrieši pāriet "sieviešu" dzimtē savas lomas kopienā dēļ)
-) pamēģini domu eksperimentu: ja patriarhija ir veidojusies fizisku atšķirību dēļ, kuras mūsdienu tehnoloģiskās attīstības laikmetā vairs nav būtiskas, kādēļ būtu jāturpina kultivēt vēsturiskie aizspriedumi? (ar asins nolaišanu arī nu jau reti, kad ārstē, vai ne?)
Un uzreiz: vai patriarhālas sabiedrības izveidošanās ticamāks skaidrojums ir psiholoģiskās atšķirības, kas viena otru izslēdz, un kuras mēs iegūstam, ja sametam vienā lielā katlā milzumdaudz cilvēku un izvelkam vidējo, jebšu fiziskās atšķirības, kam pieplusojās adaptācijas visādām tam laikam jaunām pasaules kārtībām? (Piem., kad ir pilsēta, tad ir iespējami varenie un pakļautie; kamēr kopienā ir 20-30 cilvēku, katra indivīda labklājība ir svarīga visas kopienas izdzīvošanai.)