es jau tikai par konkrētajiem sākumā minētajiem uzvārdiem. Freida teksti par krāniņu, kas visiem vienmēr un nemitīgi rēgojas gara acīs, tā kā būtu mūsdienās uzskatāmi par prāta izkūkojumu. citādi es (laikam atšķirībā no krii) ticu mūsdienu psihoterapijas iespējām. kaut arī pēc 100 gadiem tās varbūt izklausīsies pēc prāta izkūkojuma.