Kurvjzieža kontemplācijas

krii

6.5.15 22:21

Vēlreiz paskatoties uz psihoanalīzi ar feminismā svaigi trenētu skatienu, man jāsaka, ka līdzās lielajām un redzamajām auzām (Freids ar savu peņa skaudību un "sievietes noslēpumu", Lakāns ar savu Tēva simbolisko kārtību) vislielākās briesmas tomēr slēpjas šķietami nevainīgajās Junga auziņās ar anima/animus nošķīrumu, jebšu tādējādi tiek postulēta un par svētu turēta sievišķā/vīrišķā binārās opozīcijas visnegantākā šķautne - iespēja pārnest uz vīrišķo visu, kas attiecīgajā kultūras situācijā tiek uzskatīts par vērtīgu (nu, tur racionalitāte, teiksim, spēks, spars, spalgums, briedums), atstājot sievišķajai pusei visu to, kas atzīstams dotajā kontekstā par mazāknozīmīgu - visādi tur maigumiņi, glāsnumiņi, emocijas un kaislības, kuras jāpārvar, jāapvalda, jāpakļauj utt.
Attiecīgi - jungiānis, redzot loģisku, aukstasinīgi spriest spējīgu un izlēmīgu sievieti teiks, ka izpaužas viņas animus, savukārt, par gļēvu un vāju histērisku vīrieti (tāds kā bāba, vai ne?) teiks, ka viņš ļauj dominēt savai sievišķajai pusei. Un kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka nav ne jūda, ne grieķa, ne sievišķo, ne vīrišķo "psihes elementu"? Arī tad, ja noteikti uzvedības modeļi ir biežāk raksturīgi viena vai otra dzimuma (etnosa, asinsgrupas, ādas krāsas, valodas lietojuma, reliģiskās pārliecības, ievietojiet vēlamo) pārstāvim?

• 88 raksta
• ir doma

• crescendo

  7.5.15 12:22

  

  Starpība ir gana nozīmīga visās distancēs pagaidām.
  
  Psihes īpatnības nosaka arī bioloģija. Un bioloģiskas atšķirības starp dzimumiem kopumā pastāv, lai gan atsevišķi ņemta indivīda dzimumu tikai no psihes parametriem viennozīmīgi ne vienmēr varēs noteikt. Svarīgāk ir nenoniecinot sievišķīgās īpašības, nevis izlikties, ka tādu nav vispār.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    7.5.15 12:38

    

    Lūk, lūk, pilnībā varētu piekrist Tavai otrajai rindkopai, ar iebildi, ka jēdzieni "sievišķīgs" un "vīrišķīgs" ir visnotaļ grūti aprakstoši definējami, ja atmetam tautoloģisko "sievietei raksturīgs' un "vīrietim raksturīgs".

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • crescendo

      7.5.15 13:20

      

      Mēs dzīvojam Lielo Datu laikemtā. 'Visnotaļ grūti aprakstoši definējams' vairs neeksistē, aprakstīt var visu, un krietni labāk, nekā mēs domājam, ja vien spējam paspert soli nost un skatīties uz kopainu, nevis atsevišķu indivīdu niansēm.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        7.5.15 14:03

        

        Es teiktu, ka šis nu ir varen pārdrošs apgalvojums attiecībā uz jēdzieniem, par kuru bioloģiskajām/sociālajām komponentēm pastāv ārkārtīgi daudz savstarpēji pretrunīgu teoriju.

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • crescendo

          7.5.15 14:34

          

          Teorijas ir izveidojušās atšķirīgas domāšanas un datu uztveres paradigmas laikā. (Lai gan 'ārkārtīgi daudz teorijas' kā reiz rosina domāt, ka gana daudz tieši ar jomu strādājošie neuzskata, ka definēt nevar, atšķiras tikai viedokļi par to kā tieši).
          
          Mēs šobrīd esam jaunas domāšanas paradigmas dzimšanas laikā - jautājums tikai kurš un kad pieķersies un to izdarīs. Protams, ja politkorektums, rūpes par'cilvēks-ikdienišķais datiem pārskrienot nesapratīs, ko tu uz atsevišķiem indivīdiem nevar attiecināt' un daži pārspīleti feminisma novirzieni nepadarīs šāda tipa attīstību par tik publiskā sabiedrībā neapspriežamu.

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais
          • Diskusija

          • krii

            7.5.15 14:54

            

            1) Daudzi no dažādās nozarēs (socioloģijā, bioloģijā psiholoģijā, filozofijā un antropoloģijā, iespējams, neuzskaitīju visas) strādājošajiem uzsver, ka jāiztiek ar nepilnīgām definīcijām, jāmēģina tas apiet, vai savu teoriju ietveros izvērš iemeslus, kāpēc pilnīgas "sievišķā" un "vīrišķā" definīcijas nav iespējamas. Tam nav sakars tikai ar datiem vai metodoloģijas trūkumiem, bet arī ar diskursu atšķirībām.
            2) Šis gan skan (izlasās) cēli un iedvesmojoši, pietrūkst vien svinīga "Tomorrow belongs to me" beigās.:)
            Lai nu veicas.
            Pagaidām atliek nodarboties ar ko ķēpīgāku un mazāk cēlu - t.i., veco paradigmu dekonstrukciju.

            • Atbildēt
            • Iepriekšējais