Nokia. Connecting elderly people.

Es te šobrīd vairāk citātus, vnk ir šis tas uzradies pēdējā laikā, jāpieraksta, lai nepazūd.

But many people say they have tried meditation and failed. Here are some common complaints about meditation:

I can’t do it. My mind wanders. I can’t sit still. I can’t concentrate that long. I fall asleep. I have too many noisy thoughts.

If your first attempt or first several attempts at meditation resulted in any of these thoughts, then congratulations — you’ve meditated!

Many people perceive meditation as a magical moment of transformation. But meditation isn’t about perfection. It’s about awareness. Being aware that your mind wanders, that you’re tired, that you can’t sit still, that your mind is racing — that’s the point of meditation.

// https://www.washingtonpost.com/wellness/2022/09/29/meditation-tips-awareness/

No šī viedokļa:

Notice the five senses.

Start by taking a few calming breaths.

Now, see five things around you. It can be items on your desk such as a lamp, a notepad and a pen, or trees and rocks as you take a walk.

Touch four things — the fabric of your clothes, a book, a leaf, the cat.

Hear three things. Notice a dog barking, the click of a keyboard, laughter in the break room.

Smell two things. Sniff the air, the detergent smell that lingers on your clothes.

Taste one thing. End your meditation with a bite of chocolate, a piece of fruit or a treat from the office candy dish.

P.S. WP izrādās viens no tiem websaitiem, kurus var lieliski izlasīt vienkārši nobloķējot skriptus (piemēram, ar Brave browserī iebūvēto funkciju vai [citos browseros] aizejot uz Site settings un nobloķējot javaskriptu.

Vakardiena bija viena no tām, kas atkalatdod dzīvessajūtu (salikteņi rullē!).

Gāju no pieturas mājās, pilna sarunām, vīna un gaišuma, bija pavasara nakts, mazliet dzestra, bet plaukstoša, visi krusti paceļami un līdz galam aiznesami.

Savukārt sapņu pasaulē mana zemapziņa pēdējās dienas nolēmusi paārdīties. Šonakt bijusi vesela virkne badshit crazy sapņu, kur lielākajai daļai no tiem es vairs neatceros detaļas. Bet viena tēma kādu laiku nav bijusi.

Vienā sapnī mana māte bija kaut kāda demoniska tiesneša lomā. Es nezinu, kas tieši demonisks tur bija, bet noritēja kaut kāda tiesas prāva ar lielu nolemtības sajūtu, kur vēl bez manis bija vairāki citi cilvēki, kas bija iesprostoti šinī procesā. Nezinu tieši kā, bet laikam es palīdzēju tikt ārā no turienes. Tam laikam bija kaut kāds sakars ar to, ka šis bija man pazīstams "ļaunums". Lai vai kā, interesantākais noritēja pēc tam. Es jau tās tiesas procesa laikā sāku zaudēt kaut kādas maņas. Laikam dzirdi un balsi. Un tad bija kaut kāda izmeklēšana jau civilizētajā īstajā pasaulē, kurā es pēdējiem spēkiem vēl spēju parunāt, bet es jutu, ka mana balss pazūd. Es sapratu, ka pēc izmeklēšanas ir jādodas pie ārsta, lai noskaidrotu iemeslus. Bet es arī sapratu, ka es tūlīt saskaršos ar mūsu medicīnas sistēmu bez iespējas komunicēt mutiski, un man viss būs jāspēj komunicēt rakstiskā veidā. Tas kaut kā radīja sajūtu, ka man šis viss būs ļoti dārgi, jo visa sistēma ir ļoti novecojusi, un visi digitālie kanāli ir lēni un neefektīvi. Un tad man radās arī bažas, ka es nevaru nevērīgi šķiest naudu šajā sistēmā, jo no otras puses mani jaunie ierobežojumi varētu arī mazināt manus ienākumus. Un tad es sapratu, ka es riskēju vienmēr palikt šinī stāvoklī, jo man nebūs bezgalīgi daudz resursu šo operatīvi risināt. Bija sajūta, ka netrūkst cilvēku, kas tiešām ko šādu piedzīvo.

Man ļoti interesē Hanzas Perona pasākumi. Idejas līmenī. Tur tiešām uzstājas mūziķi, kurus mani algoritmi reti piedāvā. Tidal gan šobrīd domā, ka mana dzīve ir reivs, lai gan es tur klausos arī kaut kādus Idles un The Black Keys, bet Tidal algoritmam par to reizēm ir jāatgādina. Bet uz Moderat peronā es tiešām gāju tāpēc, ka es šo to zināju par Moderat, nevis dēļ haipa.

Savukārt runājot par haipu, es laikam vairāk būšu Monkey3 tipa instrumentālās mūzikas cienītājs, mazāk tās, kas būs dzirdama rīt. Vēl mazāk... vai citādāk... tās instrumentālās mūzikas, kas skanēs aprīļa beigās. Laikam tā līdz galam ir jāpieņem doma, ka man nepatīk džezs. Es tagad māku neheitot kantrī, lai gan taisnības labad jāsaka, ka Orvills Peks ir kaut kāda performatīvā kantrī subžanrs, kurā ir ļoti daudz kvīr kantī dīvu. Or less queer, but then more botox. Lai vai kā, džezam ir mazāks potenciāls izraisīt krindžu kā kantrī, bet tik pat lielā mērā arī interesi.

Un tad vēl būs Bens Frosts. Jā, bet nē. Es pat varētu piekrist par blekmetāla iezīmēm, bet es laikam palikšu Svartediket un Livelover dīvaini līmenī. Bet kas mani vairāk kaitina par nespēju saprast eksperimentālo mūziku, ir Reznora vārda piesaukšana kur vajag un nevajag. Reznors taisa filmu skorus tāpēc, ka viņš ir Reznors, nevis viņš ir Reznors, jo ir bijis skoru autors vairākām filmām. Atstāsim viņu uz speciālā Reznora podestiņa, un nejauksim iekšā kopājā laikmetīgās mākslas kokteilī. Līdzīgu statusu ir pelnījusi Dollija Pārtone, Džonijs Kešs, Kobeins, Česters un vēl daži citi. Bet tātad - fine, Bens Frosts ir bijis autors vairākiem skoriem, neesmu pazīstams ar viņa daiļradi, neskatot šādu kino, bet izklausās fine. Savukārt jaunākais albums - way too weird to my taste.

Vai kursa docētājs ir tas pats, kas kursa izstrādātājs? Ja nē, kur varu noskaidrot kursa docētāja vārdu? Konkrēti interesē LU JF Juristu ētikas kursa docētāja ID. Pie kursa apraksta minēts "kursa izstrādātājs", tāpēc esmu spiests vaicāt šeit (rītdien diemžēl metodiķes nestrādā, un man vajag zināt ASAP).

Nolēmu mazliet eksplorēt metāla žanru, kas varētu būt pārstāvēts Melomanjakos. Tajās reizēs, kad es aizstāju kādu robu komandā, manas ļoti obscure zināšanas šajā žanrā ir maz nodrīgas šim konkursam. Trū storī - es drīzāk biju noderīgs atpazīt kaut ko tik frīkainu kā Yungblud, nevis kādu no korveidīgajiem meinstrīma metālistiem. Sāku ar Mastodon, un, oh boy, cik smagi iet. Es atceros, ka es viņu snobēju Roskildē, bet tagad saprotu, ka ne velti. Mēģināšu tagad Avenged Sevenfold. Man ir viena plate, un tā man tīri labi patika. Ceru, ka ies labāk.

Rīta prieks, bērniņš uzdāvināja grāmatu... uz brīdi samulsu pie tulkojuma kvalitātes, bet tur, bet tur pievienota glīta burtnīciņa ar tekstu orģinālvalodā!! Biežāk lūdzu tā!

Melnais gulbis

"Rakstot šo stāstu, daļēji balstījos avotos, daļēji stāstu izdomāju. Vēlējos attēlot naratīvu, ka par māti var kļūt, nedzemdējot konkrēto bērnu, esot mātei ķermenī un sirdī, pieskatot un rūpējoties par bērnu. Stāsts ir par to, kā mīlošā vidē ir iespējams attīstīt savus talantu"

https://www.punctummagazine.lv/2024/04/08/doma-vards-riciba/

Atkarībā no tā, vai to ir viegli uztaisīt un vadīt, šis varētu būt the next big thing un riktīgi pamainīt, kā un kas notiek pasaulē pēc, teiksim, kādiem 15-20 gadiem:

Scientists at the Harvard John A. Paulson School of Engineering and Applied Sciences (SEAS) have developed a programmable metafluid with tunable springiness, optical properties, viscosity and even the ability to transition between a Newtonian and non-Newtonian fluid.

The first-of-its-kind metafluid uses a suspension of small, elastomer spheres — between 50 to 500 microns — that buckle under pressure, radically changing the characteristics of the fluid. The metafluid could be used in everything from hydraulic actuators to program robots, to intelligent shock absorbers that can dissipate energy depending on the intensity of the impact, to optical devices that can transition from clear to opaque.

https://scitechdaily.com/not-science-fiction-harvard-scientists-have-developed-an-intelligent-liquid/

DELFI: Pagājušajā nedēļā ekpolitiķis Aldis Gobzems savā baumu lapā lēsa, ka pēda piederot apbedīšanas biroja "Likteņsvece" īpašniecei Unai Auziņai. Pati Auziņa, "Delfi" uzrunāta, šīs spekulācijas nekomentēja vispār.

Šodien nedaudz parakstīju uz priekšu to savu lugu. Ok, ļoti maz, vien 799 vārdi. Bet nu tas tāpat ir labāk nekā nulle, vai ne? Varbūt kādu citu dienu būs lielāka iedvesma. Bet jāliek iekšā sev pašai šīs atskaites. Visgrūtāk jau ir samotivēt sevi pašu.

Brīvdienās mums bija koncerts ar kori "Ziemeļblāzmā". Tur gan ir veikts ļoti kvalitatīvs remotns. Atceros, ka mēs tur kādreiz bijām uz kaut kādu opereti, bet tas bija jau ļoti sen - pirms kādiem desmit gadiem, kad tā bija nupat izremontēta. Un šobrīd vēl nekas neizskatās nobružājies. Bet varbūt tas arī tāpēc, ka tur noslodze nav tik liela. Jo aizkļūt uz turieni bez personīgā autotransporta ir samērā izaicinošs pasākums. Piemēram, no manas dzīvesvietas tur nokļūšana ir paredzēta ar trim, labākajā variantā - divām pārsēšanām.

"Sniegi jau kusa,zālīte zēla
sasaucās putnu bari.
Zaļajā mežā sirsniņa mana
slavēja pavasari.

Piedz.:

Dziedāja dziesmas koki un zvēri, ūdeņi burbuļoja.
Atvērās ziedi, atvērās sirdis, debesis vīteroja."

"Independent practice shouldn't be solitary, it requires a constant search for the other.
I'm available to collaborate and talk."

Atvainojos par novēlotu jautājumu, bet vai mēs vēl esam dzīvi?

Sirius player

man patīk mūsu kaķīšu kombinācija - sirsnīgais reksītis, kas murrādams nak pēc glāstiem, un nešpetnais sfinksiņš, kas kož viņam kājās tikmēr, lai viņam tas neizdotos. es gandrīz katru rītu panostos cirkā.

yes! Hobby Horsing nonācis arī Latvijā.
29. jūnijā Rundāles pilī skrienamzirdziņu paraugdemonstrējumi.

Izskatās, ka šis ceļojums (pun was not intended, but it makes sense) liks pārskatīt attiecības ar manu treneri. Tā kā šī boksa/kikboksa lieta sāk kļūt par couple thing, man būs savi treniņi pie sava trenera, un kopīgie treniņi pie otra trenera. Un es arī nepretojos šim uzstādījumam, jo tie ir diezgan dažādi treniņi pat tad, kad viņos ir jādara tās pašas lietas, un man jau sen gribējies diversicēt šo pieredzi, bet tam drusku traucēja lojalitātes jautājums. Šinī situācijā mans treneris diezan pavirši iztērēja savu uzticības kredītu, kas bija aizlienēts no manis. He had his chance, he fukced up it a little bit.

At this point I'd figured out what you need to put in grant proposal to get the money. And that's what I did.

I applied for grants on research projects, because it was a way to make money, not because I thought it would leave an impact in the history of science.

It's not that what I did was somehow wrong. It was and still is, totally state of the art.

I did what I said I'd do in the proposal, I did the calculation, I wrote the papers, I wrote the reports, and the reports were approved. Normal academic procedure.

But I knew it was bullshit, just as most of the work in that area is currently bullshit and just as most of academic research that your taxes pay for is almost certainly bullshit.

The real problem I had, I think, is that I was bad at lying to myself.

Sabīne Hossenfeldere