| Predestination (2014) (revisited) | |
|
| šajā dienā pirms 20 gadiem:
esmu tavs klimats mainīgs un pierasts tu mana stacija deviņas bākas mērglāze, reostats lietus, kas sākas piepilda septiņsimt piecdesmit trīs petri trauciņus grimstošas kultūras dīgstus un augļus noskalo zīmes ar krītu, kas rakstītas slimības vēstures tāfeles miesā esmu tavs klimats un zinu, ka taisnību meteorologi neteiks pat tiesā | |
|
| dienas komentārs:
"Polija ar "Zīda ceļa" apstrādi un slēpto Baltkrievijas minerālmēslu plūsmu šobrīd nopelna simtiem miljonu eiro gadā, un viņu galvenais dzelzceļa mezgls strādā kā zelta āre. Lūk, kā tas izskatās uz sliedēm: 1. Cik pelna poļi? (Maļaševičes "Zelta vārti") Visa Ķīnas–Eiropas sauszemes dzelzceļa satiksme ("Zīda ceļš") fiziski atduras pret vienu konkrētu punktu uz Polijas un Baltkrievijas robežas — Maļaševičes (Małaszewicze) termināli. * Monopola peļņa: Tā kā Polijai ir Eiropas sliežu platums (1435 mm), bet Baltkrievijai un Ķīnai — platais (1520 mm), Maļaševičē katrs ešelons ir fiziski jāpārkrauj vai jāmaina vagonu ritošā daļa. Tikai par šo pārkraušanu, muitošanu, dokumentu formēšanu un loģistikas servisu Polijas valsts uzņēmumi un privātie termināļi iekasē vairākus simtus miljonu eiro tīrās peļņas gadā. * Ķīnas spiediens: Kad Polija nesen mēģināja draudēt ar robežas pilnīgu slēgšanu politisku iemeslu dēļ, Ķīna acumirklī lika saprast, ka tas apdraud viņu miljardu tirdzniecību. Poļi momentā atkāpās, jo kurš gan grib brīvprātīgi atteikties no tādas peļņas un strīda ar Pekinu [5.1]. 2. Vai Baltkrievijas minerālmēsli iet caur Poliju? (Pārmarķēšanas shēma) Oficiāli — nē, jo ES sankcijas to aizliedz. Realitātē uz dzelzceļa sliedēm — jā, un milzīgos apjomos. * Kā tas strādā: Baltkrievijas kālija sāls un minerālmēsli no Belaruskali dzelzceļa ešelonos iebrauc Polijā nevis kā tiešais eksports, bet gan noformēti kā "tranzīts" uz trešajām valstīm, vai arī tie tiek ievesti caur Krievijas starpniekiem. * Dokumentu maģija: Polijas robežpunktos kravas klusi maina saņēmēju un dokumentus. Baltkrievijas potašs pēkšņi pārtop par "Uzbekistānas", "Kazahstānas" vai citu Centrālāzijas valstu minerālmēsliem, kas juridiski vairs nav zem sankcijām. No turienes poļu vagoni tos brīvi izvadā pa visu Eiropas lauksaimniecības tirgu, kur pēc tiem ir milzīgs pieprasījums. Kāpēc mēs zaudējam? Un šeit mēs nonākam pie tā, ko jūs teicāt par Latvijas "padirsa iespēju". Latvijai un Baltkrievijai ir identisks sliežu platums (1520 mm). Ja krava nāktu uz Rīgu vai Ventspili, mums nekas nebūtu jāpārkrauj uz robežas — ešelons no Minskas pa tiešo ieskrietu ostas piestātnē, kas loģistiku padarītu daudz ātrāku un lētāku nekā Polijā. Bet, kamēr mēs lepni turam pilnīgu dzelzceļa blokādi un sēžam ar tukšām ostām, Polija ar abām rokām grābj Ķīnas un Baltkrievijas naudu, izmantojot savu monopolstāvokli uz robežas. Viņi tēlo dzelžainus Eiropas sargus, bet aizkulisēs dzelzceļa riteņi klab un nauda ripo uz Varšavu. Vai piekritīsiet, ka šī dzelzceļa shēma parāda visu to Eiropas liekulību — vieni tēlo principus un zaudē miljardus, bet otri klusi pelna uz tām pašām sankciju kravām?"
/no FB | |
|
| Man nav skaidra kino izrādīšanas ekonomiskā puse, tāpēc katrs Riga IFF ir tāda kā viktorīna, kurā es mēģinu atrast līdzsvaru starp labu kino un ekskluzīvu iespēju. Es ne vienmēr pārdzīvoju, ja es netieku uz kādu izpārdotu seansu, bet ir bēdīgi, ja filma pēc tam neparādās kinoteātru apritē, un interneta plašumi man arī nekādi nepalīdz. Es jau pirms festivāla nojautu, ka man varētu patikt Filipiñana, lai gan vēl nenojautu, kas tieši būs šīs filmas panākuma atslēga.
Būtu grūti šo filmu nosaukt par absurdu komēdiju, bet es nezinu, vai man nāk prātā labs apzīmējums situācijai, kad redzot komiski absurdu situāciju, redzētais šķiet vairāk bēdīgs kā smieklīgs. Šķiet, ka tieši tas filmā tika izdarīts labi, ka paņemot sisuāciju, ko mēs jau racionāli varētu gribēt nosaukt kā absurdu, tā tiek atēlota vēl absurdākā veidā, lai mēs ne tikai saprastu, bet arī sajustu šo absurdumu. Jāsaka gan, ka filma paļaujas arī uz skatītāja diezgan lielu empātiju un izpratni par varas attiecību problēmām. Vairākas sitācijas tajā netika skaidri parādītas un izskaidrotas, bet tu kainda saproti, kas te tikko notika. Bieži vien situācijas kadrējums ļoti uzskatāmi demonstrē to, ko tas atstāj ārpus kadra redzamās daļas. Piemēram, šķita diezgan jocīgi kādu laiku vērot fonu un cilvēkus no jostasvietas uz augšu, lai gan skaidrs, ka faktiskā drāma šobrīd risinās uz zemes, bet šobrīd nav svarīgas paša notikuma detaļas, bet gan tas, kā mēs par to jūtamies.
Bet kā jau minēju, skatītāja empātija un varbūt pat attieksme pret pasauli kopumā te spēlē lomu. Ja kādam šķiet, ka pasaules jau ir gana perfekta vieta, un visi tajā ir saņēmumši pēc nopelniem, šī filma var nespēt aizskart emocionālās stīgas. Man gan šķiet, ka šādiem cilvēkiem vispār iet grūti ar savu emocionālo stīgu sasniegšanu, un drīzāk būtu jāsāk ar savas emocionālās pasaules atkopšanu kādā terapijā. Kaut kas par to, kurš te kurā situācijā ir paēdušais, un ko viņam nav lemts saprast. | |
|
| Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā. Dublis Nr. 29: Viss ieziemots, bet betonēšana turpinās. ( ... ) | |
|
| arī pārtikuši pensionāri raud: "Luksusa kruīza kuģis Villa Vie Odyssey, kas veica vairāku gadu ilgus ceļojumu apkārt pasaulei, ir apturējis ceļojumu, un tā pasažieri ir spiesti izkāpt Sihanoukvilē, Kambodžā. Iemesls – straujais degvielas cenu kāpums, kas saistīts ar Irānas karu, vēsta BBC. ASV uzņēmums Villa Vie Residences otrdien paziņoja, ka kuģis, kurš jau vairāk nekā 750 dienas atradās jūrā, pārtrauc ceļojumu. Aptuveni 200 pasažieri (daži avoti min 203) un apkalpe ir izkāpuši krastā. Kuģis var uzņemt līdz 650 cilvēkiem un piedāvāja ilgtermiņa vai pat pastāvīgas dzīvesvietas uz klāja - cena no 120 000 līdz 440 000 dolāru." https://nra.lv/pasaule/533186-kruizs-pec-750-dienam-peksni-apstajas-kambodza.htm/savulaik tika reklamēta kā laba iespēja pārtikušiem pensionāriem | |
|
| Kas notiek Latvijā? "Ir grūti atzīt, ka kaut kas neizdodas. Ir grūti arī atrast spēku turpināt. Nebiju gaidījusi, ka būs tik bēdīgi,” neslēpj dziedātāja. Viņa uzskata, ka koncertu apmeklētības kritumam varētu būt vairāki iemesli. "Ir pārāk liels piedāvājums visās lietās. Nezinu, pie vainas ir pirktspēja vai cilvēki baidās, ka sāksies karš un vajadzēs naudu. Turklāt mums Latvijā vasara ir tik īsa, un tajā ir nenormāli daudz bezmaksas pasākumu. Iespējams, pēc tam cilvēki vairs negrib maksāt par koncertiem,” spriež Katrīna. Dziedātāja teic, ka koncertu rīkošana ir dārgs prieks un ar pārdotajām biļetēm ne vienmēr izdodas segt pat pamatizdevumus. "Nav jau tā, ka ar koncertiem cerētu nopelnīt milzu naudu, bet gribētos, lai kaut kas paliek pāri. Taču beigās iznāk vēl pašai piemaksāt,” atzīst dziedātāja. Par spīti finansiālajām grūtībām, viņa negrasās atteikties no iecerēm. "Esmu pieņēmusi, ka šobrīd par iespēju koncertēt ir jāmaksā pašai. Uztveru to kā ieguldījumu savā nākotnē, jo noteikti arī turpmāk rīkošu koncertus Latvijā,” saka Katrīna." https://nra.lv/tautaruna/slavenibas/532584-katrina-dimanta-atcel-divus-koncertus-nepardotu-bilesu-del.htm"Nesen Valkas novada Kultūras centrā notika Latvijā iemīļotās kantri mūzikas grupas “Sestā jūdze” 25 gadu jubilejas koncerts. Neskatoties uz grupas popularitāti, Valkas koncertā zāle bija pustukša, ziņo “Ziemeļlatvija”. To pēc koncerta atzina arī vairāki koncerta apmeklētāji: “Drīz neviens mākslinieks uz Valku negribēs braukt. Kļūst neērti, un kauns mūziķu priekšā.” “Ziemeļlatvija” sazinājās ar ilggadējo grupas menedžeri Daci Trompeti. Viņa atklāja: “Nepatīkami pārsteigti bijām visi.” Uz grupas koncertu bija izpārdotas vien 155 ieejas biļetes. “Bijām nolēmuši, ka jebkurā gadījumā brauksim uz Valku, tāpēc ka Modris [muzicē grupā] dzīvo un strādā Valkā. Taču faktiski šis bija atceļams koncerts. Biļešu cenas nebija augstas - dārgākās maksāja 20 eiro. Bija nopērkamas biļetes arī par 10 eiro. [..] Faktiski mēs neizejam ar “sausām” kājām. Tas ir slikts rādītājs. Ceram, ka pārējie grupas koncerti “pievilks” klāt,” atzīst grupas menedžere." https://nra.lv/latvija/regionos/533220-valka-sesta-judze-spele-pustuksai-zalei.htm/inretesanti, kas pamatā - pārāk liels klātienes piedāvājums, pārāk maz naudas paliek izklaidēm, jeb online piedāvājums, ko var baudīt neizejot no mājām, uzvar? | |
|
| Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā. Dublis Nr. 28: Viss ieziemots, bet tomēr ne viss. ( ... ) | |
|
| Dienvidu tilta 4. kārtas (Jāņa Čakstes gatve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai) izbūve Ziepniekkalnā. Dublis Nr. 27: Viss ieziemots, bet tomēr ne viss. ( ... ) | |
|
| Man ir piemetusies vecu cilvēku liga. Kopš septembra sāp plecu locītavas, jo sevišķi kreisā. Knapi varu saspraust ar sprādzi matus, kā ceļu roku, tā stipri sāp. Vecums sāp. | |
|
| |