Parasti to nepamanu, bet šorīt, kad biju nolēmusi ātrāk atvelties līdz darbam, nācās stāvēt pie katra(!!!) luksofora! Tādu sakritību sen nebiju pieredzējusi!
Visādi citādi - darbā esmu darbos līdz acīm, vakarā ir divi varianti - adu vai ķimerējos ar bildēm. Ceru, ka šodien-rīt pabeigšu cīņu ar bildēm un tad varēs pievērsties tikai šalles adīšanai. Mīļotais pasūtīja sev džemperi - tā ka nākamais projekts jau ir skaidrs. :)

Meklēju Annai dāvanu.. un pašai sāk gribēties taisīt augšā atklātnes.
Ar prātu jau saprotu, ka nevajag man tos štrumentus, bet.. gribas tak pamēģināt! :D
Laikam jāatrod un jāizvēlas ātrāk tie griezēji un spiedēji, lai būtu miers!

Tā kā jau esmu sākusi domāt par Ziemassvētku dāvanām, tad pie reizes paskatos arī uz visādiem mājas rotājumiem..
Šī ideja iepatikās!:)

Atgriezos pie kamoliem.
Jau vakar radās doma par tiem, bet šodien jau sāku darboties. :)

Mīļotais pasūtīja, lai uzadu cimdus. Ar noņemamu "jumtiņu".
Šalle un cepure, ko uzadīju, viņam dikti patīk, jo ir siltas un mīkstas. Bet cimdi regulāri kaut kur paslēpjas... Vienus pagājušajā gadā pirkstaiņus iedevu, tagad tie kaut kur ir noklīduši.. :) :( :)
Eh.. Nepatīk man tā cimdu adīšana, bet laikam būs jāsaņemas. Zeķes arī runā, ka vajagot jaunas.. :D
Nu, jā! Ziema klāt, tāpēc arī visādus šādus sīkumus vajag atkal un atkal jaunus! :)

Šodien tiešām ļoti tematiska garfilda bilde gadījās, jo mūsmājās atgriežas kamoli un adatas. Kopš pavasara stāvēja noadīta sedziņa, kurai pietrūka aptamborētas mežģīnes. Vasara kaut kā joprojām nešķiet īsti piemērots laiks rokdarbiem, jo vasarā ir tāpat ko darīt. Vakar izvilku sedziņu, diegus, adatas un atradu piemērotu mežģīni.



Tiešām ar prieku ķēros klāt tamborēšanas darbiem. Un Duksim arī prieks - atkal ir kamoliņi, kurus pa kluso var vilkt prom un ar tiem spēlēties. Saprotu, ka tas mežgīnes apadīšanas jautājums faktiski ir šīs nedēļas nogales jautājums, ja nesēdēt cītīgi visu laiku pie darba. Galvā jau ir plāns par jakas adīšanu. Ir pāris varianti galvā izdomājušies, tagad tikai jāpadomā, kas no tām dzijām, kas ir mājās, labāk sanāks. Vārdu sakot, man rudens-ziema ir klāt un vēlme tapināt kaut ko jaunu un skaistu ir pārņemusi gan prātu, gan rokas! :)

Nedēļu tirinājos, jo gribējās uzcept kādu kūku. Šodien beidzot saņēmos, un māju piesmaržo lieliska keksa smarža. ;)Laikam tomēr rudens tuvojas, jo prātā atkal ir kūku cepšana un... adīšana. Atkal gribas vilkt ārā kamolus un adatas un sākt adīt! :)Tiesa, ir no pavasara viens darbiņš palicis, tas būtu jāpabeidz un tad jau var ko jaunu sākt. ;)
Līga 'iepriecināja' - esot lauzusi kāju. Viss ir loģiski. Man bija vajadzīgs pagājušais pavasaris, lai nedaudz apjēgtu lietas, viņai.. viņai šī kāja. Vispār pārsteidzoši, ka aizvien vairāk cilvēku tieši šādā veidā tiek pielikti pie vietas - lai apstātos un aptvertu, kas notiek ar viņu, kas notiek apkārt utt.
Bet vispār.. tāda laba un mierīga nedēļas nogale sanāca. Īsti vairs neatceros, kad pēdējo reizi šāda nedēļas nogale ir bijusi. Ir labi.

Aizvēlos tomēr no rīta līdz darbam. Kādā brīdī gan iezagās doma, ka varbūt jādodas mājas virzienā, tomēr pēc tam sapratu, ka viss tomēr atgriežās savās normālajās gaitās un aizvien vairāk jūtos kā cilvēks. Lēnām, lēnām strādāju un atguvos. Tagad ir gandrīz labi. :)
Bet situāciju darbā atkal spēju novērtēt no malas. Ir atkal kaudzīte savu pārdomu.
Un vēl.. vēl turpinu adīt. Jo tas rada prieku un mieru.

Šodien daudz viskautko gatavoju, jo tas radīja prieku. Protams, parasti šādos gadījumos rodās jautājums - kā to visu apēst?! :) laikam to, ko var saldēt, iemetīšu saldētavā, lai pēc tam, vēlāk kaut kad, būtu ko izvilkt un ātri uzsildīt ;)
Nedaudz paadīju. Arī sava prieka pēc. Un pamazām darbiņš iet uz priekšu. It kā jau likās, ka pa brīvdienām ātri uzraušu, bet kaut kā nevedas tas "ātri". Un varbūt arī pareizi, jo galu galā - svētki. :)
Un skatījos "South Park". Tomēr jūtu, ka sāku pārsātināties un atkal jānoskatās kaut kas cits. Vienu sezonu uzreiz tomēr nespēju noskatīties.
Ir joprojām labi un mierīgi. Un tas laikam ir pats labākais, ka nav kaut kāda satraukuma un neizprotamu ilgu. Ir labi. Un ir mierīgi.

Sākšu adīt puscimdiņus ar kapucīti. Redzēs, kā sanāks.

Jā, aizmirsu nobildēt gatavu sedziņu.. Nu, rakstu aptuveni var redzēt šajās telefonbildēs, kas uztaisītas sedziņas tapšanas procesa laikā. Jā, pietrūkst aptuveni 5-7 cm lielas baltās mežģīnes apkārt.. Bet vismaz rakstiņu var redzēt no abām pusēm:)

( klikt, lai skatītos )

Nedēļas nogale pagāja galvassāpju un adīšanas zīmē. Priekšnieka puikam sedziņa pabeigta, izmazgāta, ižžāvēta un šodien varēs nest uz darbu.
Otrā sedziņa turpina kļūt lielāka. Un paralēli jau domāju, ko nākamo adīšu. Vārdu sakot - ķimerējos uz pilnu klapi.

Biju nedaudz pārsteigta, kad kolēģes jau nojauta, ka es visdrīzāk kaut ko priekšnieka junioram adu. Laikam tiešām esmu tik paredzama :))
Bet sedziņa..sedziņa top! Vakar aizgāju paskatīties, kādas krāsas un biezuma dziju varētu nopirkt mežģīnei. Apstājos tomēr pie baltas. Tagad tikai pamats jāuztapina, lai ir kur to mežģini adīt klāt! :)
Un, jā - vakar, adot, secināju, ka zem sedziņas tomēr ir siltāk - jau gana gara uzadīta, lai to sajustu ;)

Šī dziesma parasti man skan darbā. Mājās un auto nekad to neesmu klausījusies. Bet šodien tā nez-no-kuriens atvilkās.



Nē, nav skumji. Turpinu adīt - divas fices izadītas, ķeršos klāt trešajai. Pa vidu vēl drēbju gludināšana, tējas dzeršana un visādi citādi svētdienīgi nieki :)
Ak, jā! Beidzot pabeidzu sieviešseriālu Doctor's Diary - Männer sind die beste Medizin (2008– ). Izsmaidījos pamatīgi gan joku, gan mazās ironijas devas dēļ ;) Iepriekš dažas sērijas biju redzējusi iekš tv, bet gribējās visu stāstu redzēt. Gana izklaidējošs vakaros pēc darba, kad negribas neko nopietnu, skumju, domāt liekošu. Bija labs :) Vajag vēl kaut ko līdzīgu atrast, lai būtu ko ar vienu aci garajos rudens vakaros pie adīkļa skatīties ;).
Un tad vēl vienu multeni noskatījos. Sāku kaut kā vasaras beigās to skatīties pie vecākiem, bet tā arī līdz beigām netiku. Šodien likās piemērota diena The Pirates! Band of Misfits (2012) . Ja godīgi, tad kaut kas līdz galam nebija. Nedaudz garlaikoja. Reklāmas rullītis savulaik likās daudzsološs, bet pati multene nepārliecināja. Tāds sešinieciņš vien sanāca.