Vakar beidzot sāku adīt vienu no sedziņām. Biju jau aizmirsusi to, cik lielie gabali sākumā prasa pirkstu spēku :> Bet nekas - vēl pāris dienas un atkal viss būs labi :) Mazie un smalkie gabali tomēr izlaiž :)

Palūdzu izprintēt vienu grāmatiņu, bet klāt dabūju smuki iesietu savu grāmatiņu un plus vēl četrus žurnālus smuki iesietus un katru atdalītu. Solīja vēl žurnālus izprintēt un atnest. Tagad ķimerēties varēs vēl vairāk :) Dažas idejas jau ir atnākušas.

Kad ķimerējos, tad visas sliktās domas pazūd. Zinu, ka adīt vispār nespēju, kad kaut kas prātu satrauc, jo adīšana ir tāda vaļīga pavediena vīšana un tur vajag tikai un vienīgi labas domas. Toties tamborēju tad, kad vajag domas tā stingrāk sapīt.
Vajadzētu atgriezties pie izšūšanas. Sen tas nav darīts.

Zinu, ka vajag sākt adīt vai tamborēt bērnu sedziņu. Bet.. nekādi nespēju apstāties pie raksta izvēles. Viens, otrs, trešais, ceturtais variants, bet nekādi nespēju izvelēties to vienu, kas šķiet šobrīd pats labākais, foršākais, smukākais utt.
Kad ir liela izvēle, tad arī ir slikti.

Nerakstu nevis tāpēc, ka nav ko rakstīt, bet tāpēc, ka ir tik daudz ko rakstīt. Par visu. Un tajā pat laikā negribas rakstīt, jo.. negribas rakstīt. Ir daudz ko rakstīt par darbu, bet šobrīd..šobrīd nedaudz bail rakstīt, jo nezinu, ar ko tas var beigties. Varētu uzrakstīt par to, kā iet mājās, ģimenē, bet arī negribas, jo.. jo laimīgi cilvēki citiem nav laikam tik interesanti. Šodien, ejot uz darbu, pie sevis aizdomājos, ka tad, kad ir slikti, tad visas gaudas šķiet interesantas un svarīgas, lai piefiksētu, jo ir taču "viss-slikti". Bet kad principā viss ir labi, tad neesi vairs tik interesants sabiedrībai, jo neko citu, izņemot to, ka ir labi, jau nevari pateikt. Kad ir labi, tad arī negribas īpaši iegrimt detaļas, kas ir labi, kā ir labi - vienkārši - ir labi. Nē, nu jau tā, ka viss simtprocentīgi ir labi - vienmēr var atrast iemeslu gaudām..piemēram, par to, ka kaut kāds vīruss apsēdis visus mūsu kabinetā, ka sāp kakls un deguns tāds uztūcis, bet neko no tā deguna nevar dabūt ārā. Bet vai ir jēga par to ņurdēt? :) Nav! :) Nekas jau no tā nemainīsies.
Vārdu sakot - viss ir labi. Un tas ir svarīgi.
Un vēl - prieks, ka katru vakaru izdodas vismaz pāris stundas piesēst pie adatām un diegiem ;)

Diena bija nogurdinoša. Pusi diena sanāksmē, kur.. katrs palikām pie sava viedokļa. Bet vienalga - labi, ka vispār mēģina uzklausīt.
Pēc tam visādu mazo darbiņu nokopšana.
Un pēc tam.. pēc tam tapu skaista ;) Nu, nekas nespēj tā uzlabot garastāvokli kā friziera apmeklējums :))
Un pēc tam ātrā vakariņu sagatavošana :) Sen mājās nebija pasta :) Sakārojās dikti. Un tagad atkal uz krietnu brīdi būs miers :) Nezinu, kāpēc, bet mums mājās topā šobrīd ir zupas. Vāru ikpārdienas visādas. Laikam jau aukstais laiks to veicina. Un vēl - secinājums - no PL atvestās pastētes bija gana gardas - īpaši patika ar dzērvenēm :) Būs jāpērk vēl.
Bet tagad..tagad mežģinu tamborēšana :) Rokdarbi atgriezušies ikdienas darbu sarakstā ;)

Šodien ar jauno direktoru noņēmāmies krietnu dienas daļu labojot muļkības, ko sastrādāja personāldaļa. Man nekas neparasts tas nebija. Bet viņam.. viņam ir jauna pieredze, jo pēdējos gados visas šīs administratīvās lietas viņam bija pasvešas.
Vēl šodien darbā jau vienojāmies par reorganizācijas jeb atvadu pasākumu 31.augustā.
Un vēl - es nepārstāju brīnīties, ka daži kolēģi ir tik aprobežoti - izdomā kaut ko un spļauj idejas laukā bez jebkādas paškritikas un šaubām. Un mēs ar gudro Ilzīti cenšamies to visu ievirzīt saprātīgās sliedēs. Grūti tas ir. Un laikietilpīgi.
Bet visādi citādi, ja godīgi, tad būt vienam ir krietns izaicinājums. Katru dienu atnāku mājās tik nogurusi, ka neko daudz vairs negribas. Labi, ja izdodas saņemties mežģīni patamborēt. Šobrīd sarkanu, bet šodien nopirku jau arī dzeltenu diegu, tātad nākāmā būs dzeltena ;)

Kamēr šuvu zaļās mežģīnes klāt, tikmēr noskatījos pludmales volejbolu. Nu, ko.. jaukiņi, ka Samoilovs/Sorokins vinnēja poļus :)) Un vispār - liels paldies LTV7-nevienu citu kanālu man šobrīd pat slēgt iekšā negribas :)))
Tagad beidzot laikam jāizlien no mājas - jāiepērk kaut kas garšīgs :) Lai gan dikti negribas, nekur līst - mājās karsti un ārā ir vēl karstāk.. Un patiesībā mani motivē iziet ārā nevis veikals, bet gan miskaste, jo tā šādā karstā laikā dikti ātri sasmok, īpaši vēl ja kaķa kasti iztīra...

Karstums dara savu. Gribas meloni un alu. Alus mājās jau gandrīz nedēļu ir. Meloni nopirku šodien.
Idejas ķimerējumiem arī jau sasmēlos.
Vārdu sakot, ir rāmi un mierīgi :)

Nav jau ko daudz stāstīt..Tikai tādu skumju secinājumu, ka nereti pašvaldības tiešām ir pārāk aprobežotas kaut kādā ziņā. Argumenti tiek klāstīti vieni, bet saproti, ka patiesībā visdrīzāk ir kaut kas pilnīgi cits "apakšā". Un skumji, ka, pat nosacīti neitrālā teritorijā esot, abas puses nespēj runāt un meklēt kompromisus. Bet, nu redzēs, kā tas viss beigsies. Tiešām sāka kļūt interesanti.
Bet visa cita starpā gribas pateikt, ka IZM vienā no zālēm ir tik senila smarža... :>
Un vēl - zaļās mežģines ir pabeigtas un izmazgātas, sākušas tapt sarakanās mežģines. Bet mamma mudina pāriet no mazajiem darbiem (mežģīnēm) un lielajiem darbiem (jakām, džemperīšiem, somiņām utt.). Izskatās, ka man pašai arī sāk likties, ka mežģīnēs pagaidām sevi būšu izsmēlusi. Nē, nu šīs sarkanās man vēl patīk un gribas tamborēt! :)Tādas gan paplatas priekš ikdienas mežģīnēm būs, bet nu... patīk! Mīļotais arī paskatījās un teica, ka ir smukas :)
Vakar Anna arī apsveikta :) Pacentos uztaisīt smuku apsveikumu! :)

bookdepository .co.uk un .com vienai un tai pašai grāmatai cenas var atšķirties. Vienā var būt atlaide 57%, bet otrā tai pašai grāmatai atlaide tikai 10%..Jebkurā gadījumā izskatās, ka Ilveram LEGO City Brickmaster ar 48% atlaidi tomēr varētu nopirkt (svētki nāk viens pēc otra! :)) , un pašai to grāmatu ar 57% atlaidi būtu grēks nepaņemt, īpaši jau tāpēc, ka esmu atkal sākusi ķimerēties.

Pēdējās nedēļas laikā nemitīgi nelika mieru doma par ķimerēšanos. Tā vienmēr ir jūlija beigās-augusta sākumā. Gribas vilkt ārā adatas un diegus un ķimerēties :) Šodien ir beidzot atklāta ķimerēšanās sezona! Top kārtējās mežģīnes dvielim ;) Nolēmu sākt visu ar ātru un vienkāršu tamborēšanu ;)
Un, protamss, kad rokas darbojas, acis ir brīvas ;) Tā kā pēc Зайцев + 1 (2011), kas bija gana izklaidējošs, neko nebiju skatījusies, tad nolēmu pieķerties seriālam, ko ieteica man jau slimošanās laikā: Grimm (2011). Un ko varu teikt? A patīk, patīk, patīk! :) Tagad, kamēr nenoskatīšos, miera nebūs :D

cepure, kādu uzadīju
pavisam vienkārša, viegli adāma. vienīgais - man no smalkākas dzijas bija un tumši zila - tā, lai pie šalles iet klāt ;)

cepure pabeigta, izmazgaata un atdota valkaashanai. :) man jau pashai shkjiet, ka vajadzeeja garaaku, bet ja nu man saka, ka nevajag, tad lai nu taa buutu. :) taada iiscepure ir :)))
bildes nav, bet iemetiishu sheit visu rakstu un aprakstu, ja nu kaadreiz atkal shii vienkaarshaa un izskatiigaa cepure buus jaauzada ;)
shodien patamboreeshu veel mezhgjiini dvielim, bet tad kjershos klaat cimdinjiem :)

nakts vidū pamodos un nevarēju stundu aizmigt. klausījos mājas skaņās.. un skatījos, ka duksis nespēj atrast sev vietu - te uz segas, te zem segas, te uz gultas maliņas, te uz palodzes.. :) un uzjautrināja, ka viņa ieperinās zem segas :) uz radiatoriem viņa kaut kā nerāpjas gulēt - laikam pārāk karsti ir.
šorīt man par prieku temperatūras vairs nav. atvilkos uz darbu. un visu ceļu priecājos par to, ka man ir getriņas, ko pāris reizes gadā ir iemesls izvilkt no skapja ;) vajadzētu kādas uzadīt vēl. divas ir - vienas tumši zilas ar dzelteniem, baltiem un sarkaniem rakstiem, otras sūnzaļas ar dzelteno un oranžo ;) patisībā tiešām laikam jāiepērk daudz dažādi krāsaini kamoliņi un jāuzada priecīgi baltas un sarkanās :)
kas vēl? darbstacija sagaida ar jaukiem + 16 grādiem :( atkal sildītājs iekšā jāslēdz, lai var nosēdēt.
un vēl - otrdien uz instrumentiem. jāizmanto ir.lv piedāvātā iespēja ;)))

pirkstaiņi:


vs.

dūraiņi:


53:29. pirkstaiņi vinnē.
skaitīju tikai tos, kurus tiešām spēju identificēt, kā cimdus vai dūraiņus. šaubīgos - neskaitīju. tāpat neskaitīju tos, kuri paslēpti bija kabatās :)) jo nevar tak zināt, kas tajā kabatā slēpjas :)
piefiksēju, ka ir daži, kas arī šajā laikā staigā plikām rokām. var jau būt, ka viņu rokas apģērbs ir kabatā paslēpts un es vnk to neredzu.
pati šodien paņēmu dūraiņus. lai gan somā paslēpušies ir arī pirkstaiņi. aukstā laikā ar dūraiņiem ir siltāk.
turklāt, nākot uz darbu, sapratu, ka laikam jāuzada kādi dūrainīši. lai gan..man taču pasūtījums ir puspirksteņi ar apgērbjamu micīti :)

tas ir baisi no vienas puses, ka jau no rīta sāc domāt, ko lai vakariņās sagatavo :))
bet šķiet, ka šoreiz risinājumu atradu - būs cūkgaļas ribiņu sautējums :) jo šausmīgi negribas iet ārā no mājām tādā aukstumā (neskatoties uz to, ka saule smuki spīd un zilas debesis) :) vakardienas pārsalšana uzvaras bulvārī tomēr dara savu. labi, ka bija mājās karstvīns, ar ko sildīties. un ūdenspīpe vakar arī bija forša ;) un vispār - vakars bija foršs ;)
bet vispār - jāsāk šiverēt pa māju, lai līdz vakaram viss ir gatavs... un lai var mierīgi cepuri adīt.. ;)

laikam adīkli ņemt līdzi, kad būs kamīna kurināšanas pasākums kopā ar ūdenspīpi, nav īsti prāta darbs ;)
bet cepuri tak gribas pabeigt ātrāk :) tiesa, tikai vakar vakarā sāku to adīt, bet esmu apņēmības pilna ;)

sāk likties, ka atdošu galus - rokas tā sāp.. nē, tik centīgi adīt nedrīkst. tomēr vajag pārtraukumus ik pa brīdim paņemt un izlocīt rokas, citādi.. citādi būs āāāāāāāāāāāāā..

adu. centiigi uz priekshu. prieksha gatava. mugurpuse iesaakta. gribas tuvaakajaas dienaas pabeigt tomeer to dzhemperi. it kaa nepiedodami, ka visu nedeljas nogali novartiijos pa gultu. bet taadaa staavoklii jau vienalga nespeetu neko daudz izdariit. toties shodien.. shodien jau rokas saap, bet vienalga - adu.
shodien nopirku diegus sarkanaam mezhgjiineem ;)) un tumshi zilai cepurei :)
kjimereeju uz priekshu ;) un ideju tik daudz :) galvenais - visu paguut iistenot ;)