Šodien tiešām ļoti tematiska garfilda bilde gadījās, jo mūsmājās atgriežas kamoli un adatas. Kopš pavasara stāvēja noadīta sedziņa, kurai pietrūka aptamborētas mežģīnes. Vasara kaut kā joprojām nešķiet īsti piemērots laiks rokdarbiem, jo vasarā ir tāpat ko darīt. Vakar izvilku sedziņu, diegus, adatas un atradu piemērotu mežģīni.



Tiešām ar prieku ķēros klāt tamborēšanas darbiem. Un Duksim arī prieks - atkal ir kamoliņi, kurus pa kluso var vilkt prom un ar tiem spēlēties. Saprotu, ka tas mežgīnes apadīšanas jautājums faktiski ir šīs nedēļas nogales jautājums, ja nesēdēt cītīgi visu laiku pie darba. Galvā jau ir plāns par jakas adīšanu. Ir pāris varianti galvā izdomājušies, tagad tikai jāpadomā, kas no tām dzijām, kas ir mājās, labāk sanāks. Vārdu sakot, man rudens-ziema ir klāt un vēlme tapināt kaut ko jaunu un skaistu ir pārņemusi gan prātu, gan rokas! :)