| Aizvēlos tomēr no rīta līdz darbam. Kādā brīdī gan iezagās doma, ka varbūt jādodas mājas virzienā, tomēr pēc tam sapratu, ka viss tomēr atgriežās savās normālajās gaitās un aizvien vairāk jūtos kā cilvēks. Lēnām, lēnām strādāju un atguvos. Tagad ir gandrīz labi. :) Bet situāciju darbā atkal spēju novērtēt no malas. Ir atkal kaudzīte savu pārdomu. Un vēl.. vēl turpinu adīt. Jo tas rada prieku un mieru. |