Sasodīts, tie taču nav savstarpēji izslēdzoši jēdzieni! Gan slimie, gan veselie var būt gan gudri, gan muļķi, gan apveltīti ar viduvēju intelektu.

(Reply to this) (Thread)

Nu nav, bet tas jau netraucē stigmatizēt viņus atsevišķi - ajmīn šie abi jēdzieni, manuprāt, vispār pārklājas ļoti maz. Nu tb ja es būtu uzrakstījusi "vai vairāk stigmatizē muļķus vai musulmaņus", varētu iebilst, ka var būt arī muļķi musulmaņi, bet korelācija ta kur. :)

*zinu par to pētījumu par reliģijas un stulbuma korelāciju, manuprāt, ne līdz galam korekts pētījums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tbš nekorekti būtu jautāt "vai tev vairāk riebjas vīrieši vai geji", jo wtf

(Reply to this) (Parent) (Thread)

komunikācija ar mentāli slimiem cilvēkiem, vismaz man, ir daudz smagāka psihoemocionāla slodze, nekā ar muļķiem, iespējams tādēļ, ka otriem var (kas protams ir slikti, betber) izrādīt neiecietību.

(Reply to this) (Thread)

nu jā, tur kkas tāds ir, tb nav "pareizās atbildes"
bet, kas interesanti, es laikam kāreiz pret muļķiem mazāk izrādu neiecietību (vismaz apzināti, gan jau ka tāpat redz :( )

(Reply to this) (Parent)

No antropoloģiskas perspektīvas šis ir neatbildams jautājums, jo mentāla simība pēc idejas ir ļoti diskutabls fenomens. (un būšana par muļķi tāpat :D).

Bet no intuitīvi cilvēciskas perspektīvas :D muļķi man besī daudz vairāk (un arī pati vairāk uztraucos, ja mani par tādu uzskata). Jo nu visādas bailes un citas figņas vismaz agrāk noteikti ir bijušas tādos apmēros, lai klasificētos kā mentāla slimība, bet, kas tur ko apvainoties? Savukārt, ja kāds mani sauc par muļķi, kad es nāku klajā ar savām "ģeniālajām" idejām, tas mēdz būt aizkaitinoši.

(Reply to this) (Thread)

:D I know

bet mani laikam pret "muļķi" ir vakcinējuši sīkie, kas mani regulāri par tādu sauc. vai izsaka tikai gudram cilvēkam saprotamus mājienus uz to pusi :D

(Reply to this) (Parent)

Kā lai nosauc tos, kuri vārdu "stigmatizācija" lieto galīgā nevietā, interesanti?

(Reply to this) (Thread)

par muļķiem

kamēr tos, kas apstrīd vārdu lietojumu, nedodot Vienīgo Pareizo lietojumu - par cilvēkiem, kas izmisīgi cenšas pēc tādiem neizskatītos ;)

(Reply to this) (Parent)

Iegooglējam ``stigmatizācija``. Lasam : ``Kāda cilvēka apzīmēšana par sociāli nepieņemamu būtni``.

Zemāk - virkne rakstu par psihiatrijas pacientu stigmatizāciju.

Secinām: unpijam gribējās pakasīties.

Padoms: unpijs a) iegūglē, b) kasās. secība a=>b

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par antropoloģijas studentiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirkstiņš noraustījās: visās ātbildēs, izņemot pēdējo - mentāli slimu cilvēku

(Reply to this)

Nerūp.

(Reply to this)

Man šķiet cilvēkus ar zemu IQ viennozīmīgi apsmej vairāk nekā cilvēkus ar piemēram depresiju, tagad jau mental health awareness vairāk un vairāk izplatīta, bet ja cilvēks ir ar zemu intelektu, bet ne gluži learning disability līmenī, tad tur sanāk visvairāk neierobežota sabiedrības izsmiekla (piemēram Kombuļu Inese), jo pastāv uzskats, ka tā ir tava vaina, ka esi "muļķis".

(Reply to this) (Thread)

Kaut gan tajā pašā laikā šizofrēnija/psihoze parasti saistās ar milzīgu stigmu, diezgan nepelnīti, no manas personiskās pieredzes.

(Reply to this) (Parent)

nujā, kas arī principā parādās pollā, tb cilvēki uzskata, ka "citi" vairāk stigmatizē mentāli slimos, bet viņi paši, stingri ņemot, vairāk stigmatizē muļķus (vai vismaz izvairās no kontaktiem ar viņiem)

no trešās puses, varbūt vienkārši lēnītēm notiek pāreja starp agrāko un tagadējo attieksmi, un ne visiem vēl ir pierāpojis

no ceturtās, vellsviņzina, ko ir vieglāk noslēpt, mentālu slimību vai muļķību

/mani pašu šitais reāli samulsināja tad, kad parādījās tā hohma, ka Tramps ir "functionally illiterate", ko ir diezgan viegli atritināt uz mentālu slimību => tb tad man palika žēlīgi un pirmā reakcija bija "varbūt viņam var kaut kā palīdzēt, nu tipa neuzkrītoši iemācīt lasīt"
/lai arī, no otras puses, psihiatri par viņu uztraucas kāreiz kā par cilvēku ar narcisismu, nevis par cilvēku ar zemu IQ

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aww cik progresīvi cilvēki apkārt.

Manā paziņu lokā depresija ir slaistu un deģenerātu slimība, ja vien nav saistīta ar hospitalizāciju - tāda īdēšana tā vietā lai 'saņemtos, sāktu pareizi ēst, dotos regulāri vingrot un ievērotu striktu režīmu un uzsāktu jaunu, dvēseli un maciņu piepildošu hobiju, vai, kā minimums 'ja ir bērni, tad depresijai vienkārši nav laika!!'. Savukārt jebkas, kas IR saistīts ar hospitalizāciju ir sliktāk par hiv bērnudārza auklītei.


Par to pašu depresiju, starp citu, 'labāk patiktu komunicēt' ir ne tik daudz izsmiešanas jautājums cik - ehm, a kas tur patīkams komunicējot ar kādu, kas ir dziļā depresijā un laužot smadzeni, lai saprastu tieši kādā tunelī riņķo viņa domas? Tas nav izsmejami, bet tas ir apmēram tik pat patīkami kā padušu vaksācija.
Lai gan cilvēkiem ar pašpasludināto 'empātiju' un 'augsto emocionālo inteliģenci' (vai, vienkāršoti runājot - tiem, kuri labi uztver social cues un spēj pēc tām vadīties nepiedomājot), iespējams, tas ir vienkāršāk? Lai gan, pieņemu, arī tur mentālajām slimībām vajadzētu radīt problēmas, jo 'slimie' (atšķirībā no 'muļķiem') parasti sociālos signālus dod ārā ne tādus un arī seko tiem ne tādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atkarājas no mentālās slimības...

(Reply to this)

Varbūt nemuļķis reiz atkodīs savas mentālās stikla sienas iemeslus. Es vienmēr balsošu par variantu ar cerību.

(Reply to this)

Cilvēki ar zemu IQ nebūt ne vienmēr ir muļķi. Muļķība ir neinformēta vai aplama rīcība, nevis personības pamatraksturojums. Uz muļķību mēs visi esam spējīgi.
Mentāla slimība cilvēkos ne vienmēr ir atpazīstama, un novirzes no iedomātās mentālās veselības normas ir ne tikai daudz biežāk sastopamas kā varētu likties. Šīs novirzes ir visiem un raksturo mūsu dažādību, tikai dažos gadījumos tās traucē integrācijai sabiedrībā (Vai sabeidrība traucē to integrācijai sevī).

(Reply to this) (Thread)

Vienmēr – nē, bet runa jau ir par statistiku, par varbūtībām. IQ ir stiprs prediktors sekmīgai lietu darīšanai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tāpēc jau polls ir par stigmatizāciju/personiskajām preferencēm, ka nav (precīzāk, būtu nereāli grūti nosakāma) kaut kāda objektīva "muļķība"/"mentāla slimība" un tās abas var gauži interesantos veidos izpausties - un tomēr lielākā daļa trulās, trulās sabiedrības un trulajiem, trulajiem mums ir ar šiem jēdzieniem sasaistījuši priekšstatus.
apmēram tāpat kā tad, ja tiek piedāvāta izvēle starp desmaizīti un siermaizīti, neizplūst garās pārdomās par to, ka ne visa desa ir neveģetāra, kamēr daži siera izstrādājumi vairāk atgādina ķermeņa izdalījumus nekā ēdienu, bet daži atkal ne, un tas tikai raksturo sieru dažādību. tad tu gribi to fucking desmaizi vai siermaizi?

that said, es domāju, ka muļķība totāli var būt kā rakstura īpašība, tb ja cilvēks regulāri un paredzami izturas/izrunājas kā muļķis, tad viņu var arī uzskatīt par muļķi. Es gan arī nezinu, vai to var pa tiešo sasaistīt ar IQ, drīzāk ar IQ un pašrefleksijas kombināciju (nu tb ja pašvērtējums un priekšstats "šito es jēdzu" ir stipri augstāks par reālajām zināšanām, tad arī ļoti gudrs cilvēks var regulāri izpildīties kā pēdējais losis). katrā ziņā to, kāpēc tu pēc tam novienādo gudros un veiksmīgos, es galīgi nesapratu, protams, ka cilvēks var būt gudrs, bet nekādā veidā ne "veiksmīgs", whatever that means.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tos nabadziņus pret kuriem jūtu līdzjūtību un siltumu lieku kastītē "slimie", bet pārējos metu bedrē "muļķi".

(Reply to this) (Thread)

Jo vairāk domāju par abiem variantiem, jo mazāk saprotu to nozīmi un atšķirību.
Piem., vai muļķis nozīmē zināšanu bagāžu, ko apguvis cilvēks, vai drīzāk pastāsta kaut ko par cilvēka funkcionētspēju? Šīs pārdomas liek atsaukt atmiņā jauko terminu no padomju laika psihiatrijas grāmatas - metafilozofiskā intoksikācija, kas grāmatas kontekstā likās kā šausminoša, ironiska ilustrācija padomju laiku psihiatrijai (jo parāda, cik elementāri pievilkt diagnozi jebkuram, kurš vispār domā), bet tādā vienkāršotākā līmenī šis termins šķiet uzjautrinoši precīzs, liekot domāt par cilvēkiem, ar kuriem ir nereāli garlaicīgi sarunāties, jo viņi spēj atsaukties tikai uz kaut kur izlasīto, bet vai nu nespēj vai negrib izdomāt kaut ko paši un ar to dalīties - un, ja darbojas šis princips, vai tā ir muļķība vai mentālā saslimšana? :) Tajā pašā laikā cilvēki ar dažādām psihiatriskām saslimšanām var tiešām izpildīties kā muļķi, jo ļoti daudzu psihiatrisko saslimšanu gadījumā cilvēkam vismaz laiku pa laikam var būt stipri samazinātas kognitīvās spējas, un tad ir pilnīgi vienalga, kāds viņam IQ.

Bet enīvei, jā, man arī šķiet, ka grūti atbildēt, ja nav noteikts, par kuru mentālo saslimšanu ir runa - garastāvokļa traucējumi, manuprāt, šobrīd tiešām tiek mazāk stigmatizēti nekā "muļķība", bet jebkura diagnoze, kuras ietvaros tradicionāli vai vismaz pēc vispārpieņemtiem priekšstatiem ietilpst dažādi psihotiski stāvokļi, halucinācijas u. tml. manuprāt, tiek stigmatizēta izteiktāk nekā "muļķība". (Kas interesanti, jo, piemēram, man šķiet, ka alkoholisms ir mazāk stigmatizēts nekā "muļķība", būdams ar nesalīdzināmi maugstāku potenciālu radīt psihozi.)

Liepa

(Reply to this) (Thread)

Godīgs jautājums. Par kuru Tu uzskati mani?

(Reply to this) (Thread)