|
Februāris 24., 2017
| (Anonymous) | 12:43
Jo vairāk domāju par abiem variantiem, jo mazāk saprotu to nozīmi un atšķirību.
Piem., vai muļķis nozīmē zināšanu bagāžu, ko apguvis cilvēks, vai drīzāk pastāsta kaut ko par cilvēka funkcionētspēju? Šīs pārdomas liek atsaukt atmiņā jauko terminu no padomju laika psihiatrijas grāmatas - metafilozofiskā intoksikācija, kas grāmatas kontekstā likās kā šausminoša, ironiska ilustrācija padomju laiku psihiatrijai (jo parāda, cik elementāri pievilkt diagnozi jebkuram, kurš vispār domā), bet tādā vienkāršotākā līmenī šis termins šķiet uzjautrinoši precīzs, liekot domāt par cilvēkiem, ar kuriem ir nereāli garlaicīgi sarunāties, jo viņi spēj atsaukties tikai uz kaut kur izlasīto, bet vai nu nespēj vai negrib izdomāt kaut ko paši un ar to dalīties - un, ja darbojas šis princips, vai tā ir muļķība vai mentālā saslimšana? :) Tajā pašā laikā cilvēki ar dažādām psihiatriskām saslimšanām var tiešām izpildīties kā muļķi, jo ļoti daudzu psihiatrisko saslimšanu gadījumā cilvēkam vismaz laiku pa laikam var būt stipri samazinātas kognitīvās spējas, un tad ir pilnīgi vienalga, kāds viņam IQ.
Bet enīvei, jā, man arī šķiet, ka grūti atbildēt, ja nav noteikts, par kuru mentālo saslimšanu ir runa - garastāvokļa traucējumi, manuprāt, šobrīd tiešām tiek mazāk stigmatizēti nekā "muļķība", bet jebkura diagnoze, kuras ietvaros tradicionāli vai vismaz pēc vispārpieņemtiem priekšstatiem ietilpst dažādi psihotiski stāvokļi, halucinācijas u. tml. manuprāt, tiek stigmatizēta izteiktāk nekā "muļķība". (Kas interesanti, jo, piemēram, man šķiet, ka alkoholisms ir mazāk stigmatizēts nekā "muļķība", būdams ar nesalīdzināmi maugstāku potenciālu radīt psihozi.)
Liepa
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |