Februāris 20., 2017
| 20:17 - mikro-melnās-apenes
|
Comments:
nu tik liberāli, lai ieliktu cilvēku ar Pārkinsona sindromu par neiroķirurgu, mēs laikam neesam :) es vairāk par to, vai mēs no politiķa sagaidām gudrību vai to, ka nav diagnozes / vai vairāk uztraucamies par muļķi vai mentāli slimo
nu piemēram, vai nākamo LV prezidentu mēs gribētu ar drusk zemāku IQ vai ar OCD?
Tas ir interesants jautājums. Man šķiet, ka tas ir atkarībā no tā, vai zems IQ vai attiecīgā mentālā slimība spēs ietekmēt šī cilvēka spēju normāli funkcionēt un pieņemt labus lēmumus - piemēram OCD droši vien apgrūtinās ikdienu, bet lēmumu pieņemšana būs intact, depresija varbūt samazinās produktivitāti un motivāciju, anxiety varbūt saasinās kaut kādas reakcijas, bet pie tā visa var strādāt manuprāt, ja vien nav kaut kādi milzīgi delusions & paranoia. Bet ar muļķību neko īsti nevar padarīt, tikai cerēt, ka cilvēki apkārt to spēs vadīt un ieteikt, kā rīkoties. Bet tajā pašā laikā, nez piemēram, ja Tramps būtu liberāli noskaņots, bet ar tādu pašu IQ un tik pat neartikulēti izteiktos, vai cilvēki tik daudz par viņu sūdzētos? Man piemēram visvairāk traucē tieši viņa worldview un morālais kompass, nevis muļķība.
interesants moments ir arī tas, ka "ievēlēt, jo šis cilvēks darīs darbu labi" jau ir ārpus maniem pieņēmumiem par to, kā tas notiek :/
Kāds vispār sakars ķirurgam, kam ir Pārkinsona slimība ar liberālismu?
Mans minējums: tāds sakars, ka cīņa pret "eiblismu" (ableism), kas ir gk. liberāļu proponēta, reizēm sasniedz kontrproduktīvas vērtības, inclusivity (tulkojums?) vārdā atsakoties no meritokrātijas un ļaujot atbildīgus posteņus ieņemt nepiemērotiem indivīdiem.
:) Pladies, labs skaidrojums. |
|
|
|
Sviesta Ciba |