Well, jā, te parādās divi relevanti momenti, proti: "skatoties, kāda depresija" un "skatoties, cik smagā līmenī". Iet un komunicēt ar cilvēku, kuram prezentējas depresija ar dažādām jautrām blaknēm (kas vairāk vai mazāk ir depresija vārda klīniskā nozīmē) būs kas cits, kā iet un komunicēt ar tādu, kurš hroniski jūtas sūdīgi (kas būtu depresijas folknozīme).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

depresijas jau iedalās lielajā un mazajā, kur lielajai jādzer zāles, no kmazās var izrunāt ārā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iedalās vēl sīkāk ("lielā" jeb MDD ir konkrēts un samērā smags F kods, "mazā" var būt gan "lielās" simptoms, gan vienkārši atsevišķa parādība, tad vēl ir depresija kā daļa no bipolāro traucējumu kompleksa ("maniakāli depresīvais" režīms) utt.), bet īsumā aptuveni tā, jā.

(Reply to this) (Parent)

Nu re, aizspriedumi pilnā plaukumā.

Nē, klasificējas krietni sarežģītāk un ne pēc reakcijas uz medikamentiem.

Ir ko no MDD izvelk tikai ar runāšanu, un daudzi ar distīmiju normālu funkcionēšanu uztur tikai ar zālēm, jo bioķīmija ir aizgājusi pa pieskari neatgiezeniski. Un kā reiz mazā depresija 'distīmija' ir viena no visletālākajām garīgajām slimībām. Vēl letālāka laikam ir tikai vēl viena stilīga iedomu slimība, kuru vajag tikai sagribēt pārvarēt - anoreksija.

Bet komunikācijā grūti pateikt, kurš nepatīkamāks. MDD ir savs romantiskais, traģiskais autoavārijas šarms. Kamēr distīmiķis, lai gan ar domāšanu it kā tuvāku 'normālajai', ir pārāk noguris no dzīves, lai spētu būt pieklājīgs un patīkams/neaizvainojošs sarunbiedrs, tāda peldēšanās ar slīcēju sanāk. Pēkšņa, stilīga sirdslēkme pret ilgstošu otrā tipa diabētu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

točna to pamatkursu vajag, pēc sevis redzu

(Reply to this) (Parent)