Aww cik progresīvi cilvēki apkārt.

Manā paziņu lokā depresija ir slaistu un deģenerātu slimība, ja vien nav saistīta ar hospitalizāciju - tāda īdēšana tā vietā lai 'saņemtos, sāktu pareizi ēst, dotos regulāri vingrot un ievērotu striktu režīmu un uzsāktu jaunu, dvēseli un maciņu piepildošu hobiju, vai, kā minimums 'ja ir bērni, tad depresijai vienkārši nav laika!!'. Savukārt jebkas, kas IR saistīts ar hospitalizāciju ir sliktāk par hiv bērnudārza auklītei.


Par to pašu depresiju, starp citu, 'labāk patiktu komunicēt' ir ne tik daudz izsmiešanas jautājums cik - ehm, a kas tur patīkams komunicējot ar kādu, kas ir dziļā depresijā un laužot smadzeni, lai saprastu tieši kādā tunelī riņķo viņa domas? Tas nav izsmejami, bet tas ir apmēram tik pat patīkami kā padušu vaksācija.
Lai gan cilvēkiem ar pašpasludināto 'empātiju' un 'augsto emocionālo inteliģenci' (vai, vienkāršoti runājot - tiem, kuri labi uztver social cues un spēj pēc tām vadīties nepiedomājot), iespējams, tas ir vienkāršāk? Lai gan, pieņemu, arī tur mentālajām slimībām vajadzētu radīt problēmas, jo 'slimie' (atšķirībā no 'muļķiem') parasti sociālos signālus dod ārā ne tādus un arī seko tiem ne tādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, jā, te parādās divi relevanti momenti, proti: "skatoties, kāda depresija" un "skatoties, cik smagā līmenī". Iet un komunicēt ar cilvēku, kuram prezentējas depresija ar dažādām jautrām blaknēm (kas vairāk vai mazāk ir depresija vārda klīniskā nozīmē) būs kas cits, kā iet un komunicēt ar tādu, kurš hroniski jūtas sūdīgi (kas būtu depresijas folknozīme).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

depresijas jau iedalās lielajā un mazajā, kur lielajai jādzer zāles, no kmazās var izrunāt ārā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iedalās vēl sīkāk ("lielā" jeb MDD ir konkrēts un samērā smags F kods, "mazā" var būt gan "lielās" simptoms, gan vienkārši atsevišķa parādība, tad vēl ir depresija kā daļa no bipolāro traucējumu kompleksa ("maniakāli depresīvais" režīms) utt.), bet īsumā aptuveni tā, jā.

(Reply to this) (Parent)

Nu re, aizspriedumi pilnā plaukumā.

Nē, klasificējas krietni sarežģītāk un ne pēc reakcijas uz medikamentiem.

Ir ko no MDD izvelk tikai ar runāšanu, un daudzi ar distīmiju normālu funkcionēšanu uztur tikai ar zālēm, jo bioķīmija ir aizgājusi pa pieskari neatgiezeniski. Un kā reiz mazā depresija 'distīmija' ir viena no visletālākajām garīgajām slimībām. Vēl letālāka laikam ir tikai vēl viena stilīga iedomu slimība, kuru vajag tikai sagribēt pārvarēt - anoreksija.

Bet komunikācijā grūti pateikt, kurš nepatīkamāks. MDD ir savs romantiskais, traģiskais autoavārijas šarms. Kamēr distīmiķis, lai gan ar domāšanu it kā tuvāku 'normālajai', ir pārāk noguris no dzīves, lai spētu būt pieklājīgs un patīkams/neaizvainojošs sarunbiedrs, tāda peldēšanās ar slīcēju sanāk. Pēkšņa, stilīga sirdslēkme pret ilgstošu otrā tipa diabētu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

točna to pamatkursu vajag, pēc sevis redzu

(Reply to this) (Parent)