Man šķiet cilvēkus ar zemu IQ viennozīmīgi apsmej vairāk nekā cilvēkus ar piemēram depresiju, tagad jau mental health awareness vairāk un vairāk izplatīta, bet ja cilvēks ir ar zemu intelektu, bet ne gluži learning disability līmenī, tad tur sanāk visvairāk neierobežota sabiedrības izsmiekla (piemēram Kombuļu Inese), jo pastāv uzskats, ka tā ir tava vaina, ka esi "muļķis".

(Reply to this) (Thread)

Kaut gan tajā pašā laikā šizofrēnija/psihoze parasti saistās ar milzīgu stigmu, diezgan nepelnīti, no manas personiskās pieredzes.

(Reply to this) (Parent)

nujā, kas arī principā parādās pollā, tb cilvēki uzskata, ka "citi" vairāk stigmatizē mentāli slimos, bet viņi paši, stingri ņemot, vairāk stigmatizē muļķus (vai vismaz izvairās no kontaktiem ar viņiem)

no trešās puses, varbūt vienkārši lēnītēm notiek pāreja starp agrāko un tagadējo attieksmi, un ne visiem vēl ir pierāpojis

no ceturtās, vellsviņzina, ko ir vieglāk noslēpt, mentālu slimību vai muļķību

/mani pašu šitais reāli samulsināja tad, kad parādījās tā hohma, ka Tramps ir "functionally illiterate", ko ir diezgan viegli atritināt uz mentālu slimību => tb tad man palika žēlīgi un pirmā reakcija bija "varbūt viņam var kaut kā palīdzēt, nu tipa neuzkrītoši iemācīt lasīt"
/lai arī, no otras puses, psihiatri par viņu uztraucas kāreiz kā par cilvēku ar narcisismu, nevis par cilvēku ar zemu IQ

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tas ir tricky. Bet problēma ir tad, ja cilvēks ar zemu inteliģenci ir atbildīgā amatā (piemēram arī Artuss Kaimiņš) un vēl ir ar sliktu morālo kompasu un lielām ambīcijām (Tramps), tādā situācijā es atbalstu to, ka sabiedrība aizrāda, ka šis nav ok un nav mūsu interesēs, lai arī iespējams būt citādākiem/gudrākiem/labākiem ir ārpus šo cilvēku spējām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tik liberāli, lai ieliktu cilvēku ar Pārkinsona sindromu par neiroķirurgu, mēs laikam neesam :) es vairāk par to, vai mēs no politiķa sagaidām gudrību vai to, ka nav diagnozes / vai vairāk uztraucamies par muļķi vai mentāli slimo

nu piemēram, vai nākamo LV prezidentu mēs gribētu ar drusk zemāku IQ vai ar OCD?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir interesants jautājums. Man šķiet, ka tas ir atkarībā no tā, vai zems IQ vai attiecīgā mentālā slimība spēs ietekmēt šī cilvēka spēju normāli funkcionēt un pieņemt labus lēmumus - piemēram OCD droši vien apgrūtinās ikdienu, bet lēmumu pieņemšana būs intact, depresija varbūt samazinās produktivitāti un motivāciju, anxiety varbūt saasinās kaut kādas reakcijas, bet pie tā visa var strādāt manuprāt, ja vien nav kaut kādi milzīgi delusions & paranoia. Bet ar muļķību neko īsti nevar padarīt, tikai cerēt, ka cilvēki apkārt to spēs vadīt un ieteikt, kā rīkoties. Bet tajā pašā laikā, nez piemēram, ja Tramps būtu liberāli noskaņots, bet ar tādu pašu IQ un tik pat neartikulēti izteiktos, vai cilvēki tik daudz par viņu sūdzētos? Man piemēram visvairāk traucē tieši viņa worldview un morālais kompass, nevis muļķība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

interesants moments ir arī tas, ka "ievēlēt, jo šis cilvēks darīs darbu labi" jau ir ārpus maniem pieņēmumiem par to, kā tas notiek :/

(Reply to this) (Parent)

Kāds vispār sakars ķirurgam, kam ir Pārkinsona slimība ar liberālismu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mans minējums: tāds sakars, ka cīņa pret "eiblismu" (ableism), kas ir gk. liberāļu proponēta, reizēm sasniedz kontrproduktīvas vērtības, inclusivity (tulkojums?) vārdā atsakoties no meritokrātijas un ļaujot atbildīgus posteņus ieņemt nepiemērotiem indivīdiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) Pladies, labs skaidrojums.

(Reply to this) (Parent)

functionally illiterate kā reiz būtu retais 'muļķis bez mentālas slimības' gadījums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es uzreiz padomāju "nediagnosticēta disleksija"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Disleksija var būt mentālas slimības izpausme, bet pašu par sevi es to pie mentālas slimības neskaitītu. (=tā netraucē uztvert pasauli tādu, kāda tā ir, domāt par to, reaģēt uz to un kontrolēt savas reakcijas. Atšķirībā no, piemēram, tās pašas depresijas).

Savukārt 'funkcionāli analfabēti' mūsdienās principā ir visi, kuru lasīšanas ātruma griesti ir kaut kur ap 200WPM. Kas iekļauj gana daudzus citādi visnotaļ inteliģentus cilvēkus ar augstākajām izglītībām, vienkārši tos, kas nav spējuši veikt lēcienu no subvokalizēšanas uz lasīšanu.

(Reply to this) (Parent)

Zini, kas vēl pollā?
Vispār stigmatizācijas novērtēšanai 'vairāk apvainotos' ir labs jautājums, noteikti klasiski rekomendēts utml - bet tiem jābūt līdzīgas garšas jēdzieniem.
'Kas, tu slima esi?' vs 'Kas, tu muļķe esi?' - pirmais ir spēcīgāks apvainojums tieši acumirklīgās reakcijas ziņā, nepatīkams tieši tajā, ka abi iesaistītie pat zin, ka tur nekāda slimība nav, bet tomēr izvēlas tik skarbu vārdu, lai spēcīgāk sāpinātu otru pusi. Aizvaino nevis frāzes nozīme, bet tas, ka otrs uzskatījis par vajadzīgu ķerties pie munīcijas no augstajiem plauktiem.


'Muļķis' ir aizskarošāk ilgtermiņā. Slimība/neslimība neaiztiek iekšējo vērtējumu - tur pastāv iespēja ārējai, objektīvai atskaites sistēmai - tu vari objektīvi pierādīt, ka neesi gan slims. Tikmēr muļķis ir aizvainojums tieši iekšējam - tu es muļķis, bet tu to nezini, nesaproti un nekādi nevari pierādīt pretējo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es apvainojos arī longtermā. bet, kā redzi, muļķis vinnē enīvej :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redzu, bet es jau arī pēc augstākminētajiem apsvērumiem nobalsoju par muļķi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet vēl incanti, ka muļķis ir relatīvs termins (tb mulķāks par mani), kamēr slims nav (nu vsk es nedomāju "slimāks par mani"), tb it kā cilvēkam, kas komunicē ar gudrākiem, vajadzētu būt pieradušam pie tā, ka pats dumš.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Unknown unknowns teritorija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nubeic, man šķiet, ka "bļaķ, jams ir gudrāks par mani" ir known unknown teritorija. *cik* gudrāks, tas ir cits jautājums

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aww cik progresīvi cilvēki apkārt.

Manā paziņu lokā depresija ir slaistu un deģenerātu slimība, ja vien nav saistīta ar hospitalizāciju - tāda īdēšana tā vietā lai 'saņemtos, sāktu pareizi ēst, dotos regulāri vingrot un ievērotu striktu režīmu un uzsāktu jaunu, dvēseli un maciņu piepildošu hobiju, vai, kā minimums 'ja ir bērni, tad depresijai vienkārši nav laika!!'. Savukārt jebkas, kas IR saistīts ar hospitalizāciju ir sliktāk par hiv bērnudārza auklītei.


Par to pašu depresiju, starp citu, 'labāk patiktu komunicēt' ir ne tik daudz izsmiešanas jautājums cik - ehm, a kas tur patīkams komunicējot ar kādu, kas ir dziļā depresijā un laužot smadzeni, lai saprastu tieši kādā tunelī riņķo viņa domas? Tas nav izsmejami, bet tas ir apmēram tik pat patīkami kā padušu vaksācija.
Lai gan cilvēkiem ar pašpasludināto 'empātiju' un 'augsto emocionālo inteliģenci' (vai, vienkāršoti runājot - tiem, kuri labi uztver social cues un spēj pēc tām vadīties nepiedomājot), iespējams, tas ir vienkāršāk? Lai gan, pieņemu, arī tur mentālajām slimībām vajadzētu radīt problēmas, jo 'slimie' (atšķirībā no 'muļķiem') parasti sociālos signālus dod ārā ne tādus un arī seko tiem ne tādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, jā, te parādās divi relevanti momenti, proti: "skatoties, kāda depresija" un "skatoties, cik smagā līmenī". Iet un komunicēt ar cilvēku, kuram prezentējas depresija ar dažādām jautrām blaknēm (kas vairāk vai mazāk ir depresija vārda klīniskā nozīmē) būs kas cits, kā iet un komunicēt ar tādu, kurš hroniski jūtas sūdīgi (kas būtu depresijas folknozīme).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

depresijas jau iedalās lielajā un mazajā, kur lielajai jādzer zāles, no kmazās var izrunāt ārā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iedalās vēl sīkāk ("lielā" jeb MDD ir konkrēts un samērā smags F kods, "mazā" var būt gan "lielās" simptoms, gan vienkārši atsevišķa parādība, tad vēl ir depresija kā daļa no bipolāro traucējumu kompleksa ("maniakāli depresīvais" režīms) utt.), bet īsumā aptuveni tā, jā.

(Reply to this) (Parent)

Nu re, aizspriedumi pilnā plaukumā.

Nē, klasificējas krietni sarežģītāk un ne pēc reakcijas uz medikamentiem.

Ir ko no MDD izvelk tikai ar runāšanu, un daudzi ar distīmiju normālu funkcionēšanu uztur tikai ar zālēm, jo bioķīmija ir aizgājusi pa pieskari neatgiezeniski. Un kā reiz mazā depresija 'distīmija' ir viena no visletālākajām garīgajām slimībām. Vēl letālāka laikam ir tikai vēl viena stilīga iedomu slimība, kuru vajag tikai sagribēt pārvarēt - anoreksija.

Bet komunikācijā grūti pateikt, kurš nepatīkamāks. MDD ir savs romantiskais, traģiskais autoavārijas šarms. Kamēr distīmiķis, lai gan ar domāšanu it kā tuvāku 'normālajai', ir pārāk noguris no dzīves, lai spētu būt pieklājīgs un patīkams/neaizvainojošs sarunbiedrs, tāda peldēšanās ar slīcēju sanāk. Pēkšņa, stilīga sirdslēkme pret ilgstošu otrā tipa diabētu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

točna to pamatkursu vajag, pēc sevis redzu

(Reply to this) (Parent)