Februāris 20., 2017
 | 20:17 - mikro-melnās-apenes
|
Comments:
nujā, kas arī principā parādās pollā, tb cilvēki uzskata, ka "citi" vairāk stigmatizē mentāli slimos, bet viņi paši, stingri ņemot, vairāk stigmatizē muļķus (vai vismaz izvairās no kontaktiem ar viņiem)
no trešās puses, varbūt vienkārši lēnītēm notiek pāreja starp agrāko un tagadējo attieksmi, un ne visiem vēl ir pierāpojis
no ceturtās, vellsviņzina, ko ir vieglāk noslēpt, mentālu slimību vai muļķību
/mani pašu šitais reāli samulsināja tad, kad parādījās tā hohma, ka Tramps ir "functionally illiterate", ko ir diezgan viegli atritināt uz mentālu slimību => tb tad man palika žēlīgi un pirmā reakcija bija "varbūt viņam var kaut kā palīdzēt, nu tipa neuzkrītoši iemācīt lasīt" /lai arī, no otras puses, psihiatri par viņu uztraucas kāreiz kā par cilvēku ar narcisismu, nevis par cilvēku ar zemu IQ
Jā, tas ir tricky. Bet problēma ir tad, ja cilvēks ar zemu inteliģenci ir atbildīgā amatā (piemēram arī Artuss Kaimiņš) un vēl ir ar sliktu morālo kompasu un lielām ambīcijām (Tramps), tādā situācijā es atbalstu to, ka sabiedrība aizrāda, ka šis nav ok un nav mūsu interesēs, lai arī iespējams būt citādākiem/gudrākiem/labākiem ir ārpus šo cilvēku spējām.
nu tik liberāli, lai ieliktu cilvēku ar Pārkinsona sindromu par neiroķirurgu, mēs laikam neesam :) es vairāk par to, vai mēs no politiķa sagaidām gudrību vai to, ka nav diagnozes / vai vairāk uztraucamies par muļķi vai mentāli slimo
nu piemēram, vai nākamo LV prezidentu mēs gribētu ar drusk zemāku IQ vai ar OCD?
Tas ir interesants jautājums. Man šķiet, ka tas ir atkarībā no tā, vai zems IQ vai attiecīgā mentālā slimība spēs ietekmēt šī cilvēka spēju normāli funkcionēt un pieņemt labus lēmumus - piemēram OCD droši vien apgrūtinās ikdienu, bet lēmumu pieņemšana būs intact, depresija varbūt samazinās produktivitāti un motivāciju, anxiety varbūt saasinās kaut kādas reakcijas, bet pie tā visa var strādāt manuprāt, ja vien nav kaut kādi milzīgi delusions & paranoia. Bet ar muļķību neko īsti nevar padarīt, tikai cerēt, ka cilvēki apkārt to spēs vadīt un ieteikt, kā rīkoties. Bet tajā pašā laikā, nez piemēram, ja Tramps būtu liberāli noskaņots, bet ar tādu pašu IQ un tik pat neartikulēti izteiktos, vai cilvēki tik daudz par viņu sūdzētos? Man piemēram visvairāk traucē tieši viņa worldview un morālais kompass, nevis muļķība.
interesants moments ir arī tas, ka "ievēlēt, jo šis cilvēks darīs darbu labi" jau ir ārpus maniem pieņēmumiem par to, kā tas notiek :/
Kāds vispār sakars ķirurgam, kam ir Pārkinsona slimība ar liberālismu?
Mans minējums: tāds sakars, ka cīņa pret "eiblismu" (ableism), kas ir gk. liberāļu proponēta, reizēm sasniedz kontrproduktīvas vērtības, inclusivity (tulkojums?) vārdā atsakoties no meritokrātijas un ļaujot atbildīgus posteņus ieņemt nepiemērotiem indivīdiem.
:) Pladies, labs skaidrojums.
functionally illiterate kā reiz būtu retais 'muļķis bez mentālas slimības' gadījums.
nu es uzreiz padomāju "nediagnosticēta disleksija"
Disleksija var būt mentālas slimības izpausme, bet pašu par sevi es to pie mentālas slimības neskaitītu. (=tā netraucē uztvert pasauli tādu, kāda tā ir, domāt par to, reaģēt uz to un kontrolēt savas reakcijas. Atšķirībā no, piemēram, tās pašas depresijas).
Savukārt 'funkcionāli analfabēti' mūsdienās principā ir visi, kuru lasīšanas ātruma griesti ir kaut kur ap 200WPM. Kas iekļauj gana daudzus citādi visnotaļ inteliģentus cilvēkus ar augstākajām izglītībām, vienkārši tos, kas nav spējuši veikt lēcienu no subvokalizēšanas uz lasīšanu.
Zini, kas vēl pollā? Vispār stigmatizācijas novērtēšanai 'vairāk apvainotos' ir labs jautājums, noteikti klasiski rekomendēts utml - bet tiem jābūt līdzīgas garšas jēdzieniem. 'Kas, tu slima esi?' vs 'Kas, tu muļķe esi?' - pirmais ir spēcīgāks apvainojums tieši acumirklīgās reakcijas ziņā, nepatīkams tieši tajā, ka abi iesaistītie pat zin, ka tur nekāda slimība nav, bet tomēr izvēlas tik skarbu vārdu, lai spēcīgāk sāpinātu otru pusi. Aizvaino nevis frāzes nozīme, bet tas, ka otrs uzskatījis par vajadzīgu ķerties pie munīcijas no augstajiem plauktiem.
'Muļķis' ir aizskarošāk ilgtermiņā. Slimība/neslimība neaiztiek iekšējo vērtējumu - tur pastāv iespēja ārējai, objektīvai atskaites sistēmai - tu vari objektīvi pierādīt, ka neesi gan slims. Tikmēr muļķis ir aizvainojums tieši iekšējam - tu es muļķis, bet tu to nezini, nesaproti un nekādi nevari pierādīt pretējo.
nu es apvainojos arī longtermā. bet, kā redzi, muļķis vinnē enīvej :)
Redzu, bet es jau arī pēc augstākminētajiem apsvērumiem nobalsoju par muļķi.
Bet vēl incanti, ka muļķis ir relatīvs termins (tb mulķāks par mani), kamēr slims nav (nu vsk es nedomāju "slimāks par mani"), tb it kā cilvēkam, kas komunicē ar gudrākiem, vajadzētu būt pieradušam pie tā, ka pats dumš.
Unknown unknowns teritorija.
nubeic, man šķiet, ka "bļaķ, jams ir gudrāks par mani" ir known unknown teritorija. *cik* gudrāks, tas ir cits jautājums
Tie kas zin, ko zin ir gudrie. Tie kas zin, ko nezin, ir apmācāmie. Tie kas nezin, ko zin ir jāpamodina. Tie, kas nezin, ko nezin ir muļķi.
Un nespried pēc sevis, Tu ar savu stratosfērisko WIS un tīri ok INT komplektā galīgi neesi reprezentatīvs piemērs, ja.
|
|
|