Vienmēr – nē, bet runa jau ir par statistiku, par varbūtībām. IQ ir stiprs prediktors sekmīgai lietu darīšanai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cik es saprotu, šajā pasaulē visveiksmīgākie ir cilvēki ar viduvēju IQ, augstu emocionālo inteliģenci un augstu stresnoturību, plus citiem aspektiem atkarībā no vides apstākļiem, kurus tagad ātrumā un naktī nevelku aiz ausīm laukā. IQ ir prediktors tāpēc, ka mums ir statistiska, kas skatās uz IQ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vismaz līdz šim daudzi neirozinātnes, kognitīvo zinātņu u.c. speciālisti ir izteikuši šaubas par to, vai "emocionālā inteliģence" vispāri ir apskatāma kā atsevišķs, empīriski validējams faktors. Kas attiecas uz IQ (vai, precīzāk, uz tā vispārināto formu jeb g faktoru), tad nē, ir tieši pretēji – uz to skatās tādēļ, ka tas stipri korelē ar lielāko daļu cilvēkiem būtisku lietu.

Par šo tēmu ir sarakstīts vismaz nelielas bibliotēkas vērts speciālās literatūras daudzums, bet īsuma labad citēšu savu (slikts tonis, zinu) komentāru par to pašu tēmu nedaudz citā kontekstā citur: http://klab.lv/users/hedera/290484.html?thread=1158068#t1158068

(Reply to this) (Parent)

Interesanti, vai IQ un emo-inteliģence nav saistīti? OK, var būt zema EI pie augsta IQ, ja ir attiecīgo nervu savienojumu defekti, bet vai var būt otrādi - augsta EI pie zema IQ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Augsti funkcionējošs autisms/Aspergera sindroms ir augsts IQ ar zemu EI, principā pēc definīcijas. Pie tam neatkarīgi no tā, kāda ir tava EI definīcija. Jā, daļu no EI trūkuma var kompensēt ar IQ.

Pretējais variants būs sarežģītāk - atkarīgs no tavas EI definīcijas. Angelmana sindroms būs 'jauki bērniņi, kas ar visiem ir forši pieklājīgi un draudzīgi, tikai smagi atpalikuši', bet tā ir tīri ģenētika un reta. Ir vēl ģenētiskās variācijas, kas reizēm, bet ne vienmēr, noved pie šī modeļa - tā pati visslavenākā trisomija.

Vēl kā variants - sociopāti ar zemu IQ. Personāla speicālisti sociopātiem parasti vērtējumos iešķiebs augstu emocionāli inteliģenci. Bet šeit divas problēmas - pirmkārt, viedoklis, ka sociopātijas definīcija paredz emocionālās inteliģences neesamību, jo nevar būt emocionāla inteliģence bez empātijas un, otrkārt, protams, ne visiem sociopātiem ir zems IQ. Un kā atšķirt augsta IQ sociopātu no sabiedrībā labi integrēta Aspergera sindroma skartā?

Vai atmetot filozofēšanu 'laipnais draudzīgais muļķītis' ir cilvēks ar augstu EI un zemu IQ.
Dungeons&Dragons spēlētājiem ir vienkāršāk - IQ ir INT, EI ir WIS. Tie ir viens no otra neatkarīgi un arhetipi ar augstu vienu un zemu otru ir diezgan intuitīvi saprotami . No šī 'augsts EI zems IQ' būs visādi guru, hipiji, vegāni, jogotāji, mācītāji, druīdi un visādi citādi pozitīvi zvēriņi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sanāk: empātija/ EI ir specifisks rīks, tāpat kā atmiņa, skaitļošanas spējas un tml - kas var būt vai nebūt savienots ar noteitktas jaudas intelektu. Nu līdzīgi kā savantisma sindromi - ir fotogrāfiskā atmiņa, skaitļošanas spējas utt, bet IQ zems.

Otrādi - jaudīgs vispārējais intelekts var gan skaitļot iemācīties gan EI iemācīties un tas būs augsti integrēts autists vai sociopāts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā mašīntulkojums pret cilvēka radītu tulkojumu. Reizēm neatšķirams, reizēm pilnīgs WTF.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atkarīgs cik labi sistēma ir iemācījusies lietas. Abos gadījumos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yup, tāpēc tas ir tik labs piemērs.

(Reply to this) (Parent)

Kad (pirms pāris gadiem) pēdējo reizi sistemātiski lasīju par šo tēmu, konsenss manā literatūrā bija aptuveni šāds: "EI is in itself a misinterpretation of the intelligence construct [..] it is not another form or type of intelligence, but simply intelligence – the ability to grasp abstractions – applied to a particular life domain: emotions".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tb tas kas ir subroutine precīzāk būs empātija?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Empātijai ir gan pirmās, gan otrās kognitīvās sistēmas komponenti. Pirmās sistēmas līmenī tā ir limbiskā kompleksa apakšprogramma, jā. Otrās sistēmas līmenī tur ir iemācītās lietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pēdējais teikums mani stipri samulsināja. tu runā kodā, vai tas būtu ņemams for face value?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

[Error: Irreparable invalid markup ('<lj-user='honeybee'>') in entry. Owner must fix manually. Raw contents below.]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu šitas

``'augsts EI zems IQ' būs visādi guru, hipiji, vegāni, jogotāji, mācītāji, druīdi un visādi citādi pozitīvi zvēriņi.``

mēdz izpildīties arī ārpus spēlēm

ne vienmēr, bet bieži

(Reply to this) (Parent)

Njā, labs jautājums te ir tas, vai EI ir atsevišķs atribūts, vai tomēr INT-bāzēts skills.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

EI ir WIS.

Kā pielietojumu var imitēt ar pietiekošiem int un cha bazetiem skilliem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es saprotu, ka Tavā kodā EI = WIS, which makes sense if WIS is a thing. Mans jautājums ir par to, vai WIS is a thing, vai tomēr tas, kas izskatās pēc atsevišķa WIS, ir konkrētā virzienā pagriezts INT. T.i., jautājums ir par to, vai cilvēki spēlē pēc D&D rūļiem, vai tomēr kādiem citiem. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka vegānus nevar tik viegli ieklasificēt pie low IQ high IE, tikai tāpēc, ka viņiem ir augsta spēja empatizēt ar citu sugu dzīvniekiem. Es vegānus visbiežāk esmu sastapusi starp ļoti izglītotiem un inteliģentiem ļaudīm, jo tur kopā iet gan empātija, gan izpratne par dzīvnieku produktu ietekmi uz veselību, gan dzīvnieku agrikultūras ietekmi uz vidi, tas ir ļoti daudzpusīgs argumemts, ko apdomāt un pilnībā mainīt savu uzskatu sistēmu jaunas evidence rezultātā man saistās ar high intelligence un openness no big 5. In fact, manā PhD kursā no 20 cilvēkiem kādi 8 ir vegāni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ziņkārībai - PhD kurss kādā jomā, taču ne no STEMiskajiem?

Tas bija par arhetipiem, nevis visiem vegāniem. Protams, ka indivīdi ir visādi.
Bet, ja atgriežamies pie augstāk minētā Aristoteliskā 'A+O=O nevis E' - vegāni ir nevis 'viņiem visiem ir low IQ high EI', bet viņi ir grupa, kas specifiski pašseleketē tieši augstu EI, pilnīgi neņemot vērā IQ, pie tam neļaujot EI imitēt ar augstu IQ.

Kas nenozīmē, ka vegāni nevar būt ar augstu IQ, bet nozīmē, ka ļoti iespējams, eksistē vegāni ar zemu IQ, bet augstu EI - kas bija vienradzis, kura hipotētisko eksistenci šeit mēģinājām aprakstīt. T.i. retā parādība 'liels EI maziņš IQ' starp vegāniem nebūs tik reta, kā pārējā sabiedrībā. (Protams, arhetipam nepalīdz tas, ka tieši zemā IQ vegāni (piemērus taču nevajag, vai ne?) ir visskaļākie un uzkrītošākie, līdz ar ko veido arhetipisko priekšstatu par grupu apkārtējiem, kamēr augsta IQ vegāniem viņu vegānisms parasti nav vienīgais vai galvenais raksturojošais apzīmējums,)

Sabiedrībā kopumā parasti abas šīs īpašības ir līdzīgi augstas vai zemas - pastāv zināma korelācija (un, kur iztrūkst, tur var izmantot labāko funkciju sliktākās imitēšanai), bet starp vegāniem, (kur visiem ir augsts EI) un programmētājiem (kur visiem ir augsts IQ) EI un IQ savstarpējā korelācija nojūk, kas ļauj minēt, ka šīs funkcijas nav tieši atkarīga viena no otras un korelācija nav kauzācija.

Ā, un ja visu iepriekšējo diskusiju lasot vēl nebija skaidrs, IQ nav tas, ko nu latviski apzīmē ar 'inteliģence' vai 'izglītotību' - IQ ir smadzeņu loģiskā procesora jauda, nekas vairāk. High intelligence - jā. High openness - nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izskaidrot IQ/EI atšķirību, minot vegānus kā "augsts EI, zems IQ" piemēru, visnotaļ varētu būt labs "augsts IQ, zems EI" piemērs ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

IMHO, IQ nav izglītotība (obviously), tas (vai, precīzāk, g faktors) diezgan lielā mērā ir "inteliģence" arī folknozīmē, savukārt high openness drīzāk vispāri ir personality trait, līdzīgi ekstro- un introvertumam, un ar IQ korelē, labākajā gadījumā, vāji un komplicēti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas field ir Psychology/Neuroscience un te visi aizvien vairāk veganizējas I'm telling you, UK akadēmijā vispār satieku vairāk vegānus, nekā parastajā publikā, bet varbūt tas tāpēc, ka esmu burbulī. Bet piekrītu, ka vegānus visskaļāk mēdz pārstāvēt indivīdi, kas visbeižāk neraisa simpātijas, kaut gan daļa no tās nepatikas pret vegāniem manuprāt ir saistīta ar nevegānu defensiveness un nevēlmes izpētīt savu assumption "tā vienmēr ir darīts, tātad tā ir labi".

Openness es pieminēju tāpēc, ka tas diezgan labi korelē ar g, ko dara ne visas big 5 dimensijas. Man arī šķiet tīri subjektīvi, ka būt par vegānu nozīmē arī ne tikai diezgan drastiski pārmainīt uzskatu sistēmu, bet arī rīcību, kas kādu laiku nozīmē turēties pretīm immediate reward ausgtāka mērķa labāk, kas arī saistās ar inteliģenci.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iedomājos arī, ka varbūt tieši šajā field vegānu lielais daudzums izskaidrojams ar to, ka šiem cilvēkiem ir labāka izpratne par comparative non-human animal psychology, vai arī cilvēki ar augstāku EI ir more likely initially izvēlēties pētīt psiholoģiju/neirozinātni vai nu intereses par mood disorders dēļ vai kā, bet vēlāk jau aiziet pa karejaras līkni, kas mazāk saistīta ar sākotnējo uztveri par to, ko pēta psiholoģija (pārsvarā jau laypeople to asociē ar counselling/clinical psych, lai tas ir tikai viens atzars un lauks ir liels un daudzveidīgs).

(Reply to this) (Parent)

ahā, tad tomēr face value, nevis spēles kodā, kā liecina šī diskusija.
gribēju piezīmēt, ka pieņēmums par to, ka "ir vegāni, kuriem vegānisms ir vienīgais raksturojošais apzīmējums", liecina tikai par tā pieņēmēju, un neko īpaši labu. nav cilvēka, kuram dzīvē būtu tikai viena loma.

(Reply to this) (Parent)