Kad (pirms pāris gadiem) pēdējo reizi sistemātiski lasīju par šo tēmu, konsenss manā literatūrā bija aptuveni šāds: "EI is in itself a misinterpretation of the intelligence construct [..] it is not another form or type of intelligence, but simply intelligence – the ability to grasp abstractions – applied to a particular life domain: emotions".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tb tas kas ir subroutine precīzāk būs empātija?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Empātijai ir gan pirmās, gan otrās kognitīvās sistēmas komponenti. Pirmās sistēmas līmenī tā ir limbiskā kompleksa apakšprogramma, jā. Otrās sistēmas līmenī tur ir iemācītās lietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tad laikam jēdzieni sakārtojas tā: empātija - 1sys. apakšprogramma, EI = empātija (ja ir) + 2sys iemācītās lietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man personīgi nav iebildumu pret šādu definīciju (protams, "otrās sistēmas līmenī iemācīto lietu" pielietošana praksē būs funkcija no vecā, labā IQ vai g).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā, tāpēc EI(sum)= EI(2sys)+empt(1 sys), kur EI(2sys) = f(g)

(Reply to this) (Parent)

Bet te jums sanāk empātija (vai empātijas obligāta komponente), kas tomēr nav IQ funkcija, ne tā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne jau visi organisma (vai pat tikai smadzeņu) darbības aspekti ir funkcijas no IQ. Tas, par ko mēs te runājām, ir automātisms, tuvāks elpošanas vai sirdsdarbības kontrolei smadzeņu stumbrā, nekā problēmu risināšanai un darbam ar abstrakcijām smadzeņu garozā.

Īsumā – empātija ir daļa no pirmās kognitīvās sistēmas, kurpretī IQ vai g galvenokārt attiecas uz otro. Tas nav pilnīgi precīzi, bet tas ir reasonable tuvinājums.

(Reply to this) (Parent)