Cilvēki ar zemu IQ nebūt ne vienmēr ir muļķi. Muļķība ir neinformēta vai aplama rīcība, nevis personības pamatraksturojums. Uz muļķību mēs visi esam spējīgi.
Mentāla slimība cilvēkos ne vienmēr ir atpazīstama, un novirzes no iedomātās mentālās veselības normas ir ne tikai daudz biežāk sastopamas kā varētu likties. Šīs novirzes ir visiem un raksturo mūsu dažādību, tikai dažos gadījumos tās traucē integrācijai sabiedrībā (Vai sabeidrība traucē to integrācijai sevī).

(Reply to this) (Thread)

Vienmēr – nē, bet runa jau ir par statistiku, par varbūtībām. IQ ir stiprs prediktors sekmīgai lietu darīšanai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cik es saprotu, šajā pasaulē visveiksmīgākie ir cilvēki ar viduvēju IQ, augstu emocionālo inteliģenci un augstu stresnoturību, plus citiem aspektiem atkarībā no vides apstākļiem, kurus tagad ātrumā un naktī nevelku aiz ausīm laukā. IQ ir prediktors tāpēc, ka mums ir statistiska, kas skatās uz IQ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vismaz līdz šim daudzi neirozinātnes, kognitīvo zinātņu u.c. speciālisti ir izteikuši šaubas par to, vai "emocionālā inteliģence" vispāri ir apskatāma kā atsevišķs, empīriski validējams faktors. Kas attiecas uz IQ (vai, precīzāk, uz tā vispārināto formu jeb g faktoru), tad nē, ir tieši pretēji – uz to skatās tādēļ, ka tas stipri korelē ar lielāko daļu cilvēkiem būtisku lietu.

Par šo tēmu ir sarakstīts vismaz nelielas bibliotēkas vērts speciālās literatūras daudzums, bet īsuma labad citēšu savu (slikts tonis, zinu) komentāru par to pašu tēmu nedaudz citā kontekstā citur: http://klab.lv/users/hedera/290484.html?thread=1158068#t1158068

(Reply to this) (Parent)

Interesanti, vai IQ un emo-inteliģence nav saistīti? OK, var būt zema EI pie augsta IQ, ja ir attiecīgo nervu savienojumu defekti, bet vai var būt otrādi - augsta EI pie zema IQ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Augsti funkcionējošs autisms/Aspergera sindroms ir augsts IQ ar zemu EI, principā pēc definīcijas. Pie tam neatkarīgi no tā, kāda ir tava EI definīcija. Jā, daļu no EI trūkuma var kompensēt ar IQ.

Pretējais variants būs sarežģītāk - atkarīgs no tavas EI definīcijas. Angelmana sindroms būs 'jauki bērniņi, kas ar visiem ir forši pieklājīgi un draudzīgi, tikai smagi atpalikuši', bet tā ir tīri ģenētika un reta. Ir vēl ģenētiskās variācijas, kas reizēm, bet ne vienmēr, noved pie šī modeļa - tā pati visslavenākā trisomija.

Vēl kā variants - sociopāti ar zemu IQ. Personāla speicālisti sociopātiem parasti vērtējumos iešķiebs augstu emocionāli inteliģenci. Bet šeit divas problēmas - pirmkārt, viedoklis, ka sociopātijas definīcija paredz emocionālās inteliģences neesamību, jo nevar būt emocionāla inteliģence bez empātijas un, otrkārt, protams, ne visiem sociopātiem ir zems IQ. Un kā atšķirt augsta IQ sociopātu no sabiedrībā labi integrēta Aspergera sindroma skartā?

Vai atmetot filozofēšanu 'laipnais draudzīgais muļķītis' ir cilvēks ar augstu EI un zemu IQ.
Dungeons&Dragons spēlētājiem ir vienkāršāk - IQ ir INT, EI ir WIS. Tie ir viens no otra neatkarīgi un arhetipi ar augstu vienu un zemu otru ir diezgan intuitīvi saprotami . No šī 'augsts EI zems IQ' būs visādi guru, hipiji, vegāni, jogotāji, mācītāji, druīdi un visādi citādi pozitīvi zvēriņi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sanāk: empātija/ EI ir specifisks rīks, tāpat kā atmiņa, skaitļošanas spējas un tml - kas var būt vai nebūt savienots ar noteitktas jaudas intelektu. Nu līdzīgi kā savantisma sindromi - ir fotogrāfiskā atmiņa, skaitļošanas spējas utt, bet IQ zems.

Otrādi - jaudīgs vispārējais intelekts var gan skaitļot iemācīties gan EI iemācīties un tas būs augsti integrēts autists vai sociopāts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā mašīntulkojums pret cilvēka radītu tulkojumu. Reizēm neatšķirams, reizēm pilnīgs WTF.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atkarīgs cik labi sistēma ir iemācījusies lietas. Abos gadījumos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kad (pirms pāris gadiem) pēdējo reizi sistemātiski lasīju par šo tēmu, konsenss manā literatūrā bija aptuveni šāds: "EI is in itself a misinterpretation of the intelligence construct [..] it is not another form or type of intelligence, but simply intelligence – the ability to grasp abstractions – applied to a particular life domain: emotions".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tb tas kas ir subroutine precīzāk būs empātija?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pēdējais teikums mani stipri samulsināja. tu runā kodā, vai tas būtu ņemams for face value?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

[Error: Irreparable invalid markup ('<lj-user='honeybee'>') in entry. Owner must fix manually. Raw contents below.]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Njā, labs jautājums te ir tas, vai EI ir atsevišķs atribūts, vai tomēr INT-bāzēts skills.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

EI ir WIS.

Kā pielietojumu var imitēt ar pietiekošiem int un cha bazetiem skilliem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka vegānus nevar tik viegli ieklasificēt pie low IQ high IE, tikai tāpēc, ka viņiem ir augsta spēja empatizēt ar citu sugu dzīvniekiem. Es vegānus visbiežāk esmu sastapusi starp ļoti izglītotiem un inteliģentiem ļaudīm, jo tur kopā iet gan empātija, gan izpratne par dzīvnieku produktu ietekmi uz veselību, gan dzīvnieku agrikultūras ietekmi uz vidi, tas ir ļoti daudzpusīgs argumemts, ko apdomāt un pilnībā mainīt savu uzskatu sistēmu jaunas evidence rezultātā man saistās ar high intelligence un openness no big 5. In fact, manā PhD kursā no 20 cilvēkiem kādi 8 ir vegāni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ziņkārībai - PhD kurss kādā jomā, taču ne no STEMiskajiem?

Tas bija par arhetipiem, nevis visiem vegāniem. Protams, ka indivīdi ir visādi.
Bet, ja atgriežamies pie augstāk minētā Aristoteliskā 'A+O=O nevis E' - vegāni ir nevis 'viņiem visiem ir low IQ high EI', bet viņi ir grupa, kas specifiski pašseleketē tieši augstu EI, pilnīgi neņemot vērā IQ, pie tam neļaujot EI imitēt ar augstu IQ.

Kas nenozīmē, ka vegāni nevar būt ar augstu IQ, bet nozīmē, ka ļoti iespējams, eksistē vegāni ar zemu IQ, bet augstu EI - kas bija vienradzis, kura hipotētisko eksistenci šeit mēģinājām aprakstīt. T.i. retā parādība 'liels EI maziņš IQ' starp vegāniem nebūs tik reta, kā pārējā sabiedrībā. (Protams, arhetipam nepalīdz tas, ka tieši zemā IQ vegāni (piemērus taču nevajag, vai ne?) ir visskaļākie un uzkrītošākie, līdz ar ko veido arhetipisko priekšstatu par grupu apkārtējiem, kamēr augsta IQ vegāniem viņu vegānisms parasti nav vienīgais vai galvenais raksturojošais apzīmējums,)

Sabiedrībā kopumā parasti abas šīs īpašības ir līdzīgi augstas vai zemas - pastāv zināma korelācija (un, kur iztrūkst, tur var izmantot labāko funkciju sliktākās imitēšanai), bet starp vegāniem, (kur visiem ir augsts EI) un programmētājiem (kur visiem ir augsts IQ) EI un IQ savstarpējā korelācija nojūk, kas ļauj minēt, ka šīs funkcijas nav tieši atkarīga viena no otras un korelācija nav kauzācija.

Ā, un ja visu iepriekšējo diskusiju lasot vēl nebija skaidrs, IQ nav tas, ko nu latviski apzīmē ar 'inteliģence' vai 'izglītotību' - IQ ir smadzeņu loģiskā procesora jauda, nekas vairāk. High intelligence - jā. High openness - nē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tāpēc jau polls ir par stigmatizāciju/personiskajām preferencēm, ka nav (precīzāk, būtu nereāli grūti nosakāma) kaut kāda objektīva "muļķība"/"mentāla slimība" un tās abas var gauži interesantos veidos izpausties - un tomēr lielākā daļa trulās, trulās sabiedrības un trulajiem, trulajiem mums ir ar šiem jēdzieniem sasaistījuši priekšstatus.
apmēram tāpat kā tad, ja tiek piedāvāta izvēle starp desmaizīti un siermaizīti, neizplūst garās pārdomās par to, ka ne visa desa ir neveģetāra, kamēr daži siera izstrādājumi vairāk atgādina ķermeņa izdalījumus nekā ēdienu, bet daži atkal ne, un tas tikai raksturo sieru dažādību. tad tu gribi to fucking desmaizi vai siermaizi?

that said, es domāju, ka muļķība totāli var būt kā rakstura īpašība, tb ja cilvēks regulāri un paredzami izturas/izrunājas kā muļķis, tad viņu var arī uzskatīt par muļķi. Es gan arī nezinu, vai to var pa tiešo sasaistīt ar IQ, drīzāk ar IQ un pašrefleksijas kombināciju (nu tb ja pašvērtējums un priekšstats "šito es jēdzu" ir stipri augstāks par reālajām zināšanām, tad arī ļoti gudrs cilvēks var regulāri izpildīties kā pēdējais losis). katrā ziņā to, kāpēc tu pēc tam novienādo gudros un veiksmīgos, es galīgi nesapratu, protams, ka cilvēks var būt gudrs, bet nekādā veidā ne "veiksmīgs", whatever that means.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav labs piemērs, jo veģetārā desa tomēr nekādā gadījumā nav vienādojama ar sieru, bet muļķība un mentālā saslimšana dažreiz ir uztverama kā viens un tas pats. Piem., tas pats depresijas slimnieks, kuram augsts IQ, bet kurš nespēj lasīt vai viņam prasa stundu sev pagatavot to pašu siermaizi. Cilvēks, redzot šo no malas, var to novērtēt abos veidos - gan kā muļķi, gan kā mentāli slimu cilvēku, attiecīgi - Tavā pollā var atbildēt, ka muļķi besī vairāk, bet neapzināties, ka ar to sastapies un tā kritusi uz nerviem tikai mentālās veselības kontekstā, bet "ikdienas muļķība" patiesībā vispār nesatrauc, ja, piemēram, šie "ikdienas muļķi" ir daudz vieglāki komunikācijā par depresijas slimnieku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tas, vai tu ieraugi cilvēku, kas izpildās stulbi, un padomā "o, muļķis" vai "o, mentāla slimība" arī ir simptomātiski, beeet labu veiksmi izdomāt polla jautājumu, kurš to noteiktu. (lai gan vispār jau uzstādījumā bija diezgan skaidrs, ka runa ir par gadījumiem, kas nepārklājas, nenoliegsi taču, ka tas tehniski ir iespējams)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jap, jap, zinu arī par to, cik kaitinoši ir šādi komentāri, kad gribi tikai tādu ieskatiņu 'kopumā'. :) Man pēc būtības kaut kad varbūt arī nāksies izdomāt tos derīgos polla jautājumus, grr, jo maisos pa šo pašu lauciņu savos "zinātniskajos mēģinājumos". Ar vienu pasniedzēju jau sakasījos šādos derīgo jautājumu meklējumos, lai gan sakasījās vairāk viņa nekā es, jo, man šķiet, viņai nepatika, ka manis piedāvātie jautājumi par šizofrēnijas stigmatizāciju liek viņai justies tā, ka, atbildot godīgi, sanāk, ka viņa pati ir stigmatizējoša. :D Bet studiju sakarā šī ir mana lielākā "zinātniskā frustrācija" jeb patiesībā par maz kuru instrumentu ir ticība, ka tas mēra tieši to, ko uzdodas mērām. Un ir maza pārliecība, ka pilnīgi precīzi instrumenti psiholoģijā vispār ir iespējami, kas ļoti skumdina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ja šitam pollam pieiet zinātniski, tad skaidrs, ka sūds pēdējais :) bet, ja tev pašai ar to jācīnās, tad loģiski, ka gribas patrenēties uz citiem, viss kedā

ja nopietni, es vispār neizmantotu pollu, bet kaut ko citu, stāstošāku, un pieliktu diskursa analīzi vai ko tamlīdzīgu. jo stigatizācijai jau pēc būtības būtu jābūt paša nepamanītai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aha, secinājumos nonācu apmēram turpat, ka vistuvākais kaut cik derīgais variants varētu būt kaut kas ar vinjetēm (jei bogu, neviens tā arī nav spējis man atbildēt, kā tās sauc latviski, un vai šādi ir ok latviskot :)), kur dažādos veidos tiktu aprakstītas slimības izpausmes un tad jautājumi par attālumu - tipa, vai būtu ok, ja šis cilvēks būtu tava otrā pusīte, kolēģis, kaimiņš, draugs, jo skaitās, ka tieši tie vēlamie attālumi visvairāk stāsta par stigmatizējošajām attieksmēm. Paralēli iedot vinjetes ar uzvedību aprakstiem, kuros nav nekādu patoloģiju izpausmes un skatīties, kas/vai/kā atšķiras.

(Reply to this) (Parent)

ēē, šobrīd tas ir pārāk uzkrītoši. vai tiešām tavs vienīgais rakstīšanas stils ir "stulbie X, sltulbeņi X, XX stulbeņi īpaši stulbi, X forši"?

(Reply to this) (Parent)

+1

(Reply to this) (Parent)