pelnufeja
16 October 2020 @ 12:16 am
protests  
"- ko mēs gribam?
- vasaru!

- kad mēs to gribam?
- tagad!"
 
 
pelnufeja
11 October 2020 @ 10:42 pm
"you are a freak, you know that"  
Bet es pēdējā laikā bieži domāju par to, ka es savā dzīvē gribētu justies labi nevis tikai izņēmuma kārtā, bet, piemēram, kaut vai pusē no visa laika. Bet tas pagaidām šķiet diezgan apšaubāmi sasniedzams mērķis.
 
 
pelnufeja
08 September 2020 @ 10:52 am
 
Es rūpīgi googlēju, kā izskatās Ojāra Vācieša muzejs no ārpuses, lai nebūtu tāpat kā pagājušajā gadā.
 
 
pelnufeja
07 August 2020 @ 05:54 pm
 
Reizēm ir nepārprotami skaidrs, ka vārdi teikumos ir sakārtoti nepareizi.
 
 
pelnufeja
28 July 2020 @ 09:07 pm
 
Meklēju blendera daļu. Rokos pa trauku žāvētāju, kas ir līdz malām pilns. Daži trauki nokrīt zemē, par laimi tikai plastmasas kastītes. Saku sev:
- pastāv viedoklis, ka labākais veids, kā kaut ko atrast, ir visu sakārtot. but I don't really believe in that shit.
Aizveru žāvētāja durvis, atveru skapīti, un tur arī ir vajadzīgā blendera daļa:
- nu, re, būtu salikusi traukus plauktos, tagad vajadzētu to nožēlot.
 
 
pelnufeja
18 July 2020 @ 12:57 pm
 
Acīmredzami arī "Dzīvnieku brīvība" uzskata, ka būšana vegānam ir a spiritual path, jo vienā no viņu e-pastiem ir pievienots video, kurā Maiks Taisons stāsta par to, kā viņš kļuvis par vegānu - pārstājis lietot narkotikas un atsācis jēgpilni komunicēt ar saviem bērniem.
 
 
pelnufeja
06 April 2020 @ 05:53 pm
 
Es domāju, kāds gan visa šī situācija ir vājprātīgs trigeris tiem cilvēkiem, kuri, piemēram, cieš no kādas atkarības vai psihiskas saslimšanas, vienalga vai tā būtu šizofrēnija vai vienkārši nekad līdz galam nepārejošas skumjas, un viss, kas ir pa vidu un ap. Izolācija, kas no cilvēces glābšanas viedokļa, protams, ir absolūti saprātīgs un pareizs lēmums, tomēr ir bumba ar laika degli. Es domāju, par to, kādas trakas lietas visi tie cilvēki, kas tagad savos dzīvokļos un mājās slepeni jūk prātā vai ir slepeni jukuši prātā jau ilgāku laiku, varbūt jau gadiem, bet tagad šis viņus ir katapultējis pa taisno iekšā trakuma epicentrā, varētu izdarīt vai drīzumā izdarīs. Ko traku mēs visi kopā, bet katrs atsevišķi varētu izdarīt? Ārā ir silta, maiga diena, un man liekas, koki saprot, par ko es runāju, tas ir, domāju, viņi arī redz veselu baru traku cilvēku, no kuriem daļa ārpusē varbūt ir daudz maz veiksmīgi izlikušies, ka ar viņiem viss ir kārtībā, bet patiesībā viņi domā, ka koki ar viņiem sarunājas bez vārdiem, ka visur ir kaut kādas zīmes; šo dažādu pakāpju trakuma cilvēku armiju, kas slēpjas vai staigā apkārt, cenšoties ieturēt divu metru distanci, vai necenšoties. Tās nav veselīgas domas, lietderīgas vai adekvātas domas. Bet, ziniet ko, man nav nekāda pienākuma domāt veselīgas un adekvātas domas. Droši vien adekvāta nav arī sajūsma, ar kādu es priecājos par šādiem teikumiem grāmatā "Skaistās": "Iedomājos, ka varbūt ar visām tām jogām un meditācijām es vienkārši aizpildu laiku, lai nenosistu cilvēkus, kuri mani ir nodevuši. Un varbût Budam bija tâpat? Vienkārši aizpildīts laika posms, kurā varētu atriebties, cirst galvas, šķelt cirvjus rokās un kājās, asinīm šķīstot." Nē, es nevienu neplānoju nogalināt, un citiem arī ļoti neiesaku, tā nebūs tā trakā lieta, ko es varētu izdarīt. Man vienkārši ļoti patīk šī doma. Un veids, kā tā ir formulēta. Kopumā gan man galvā noteikti ir pārāk daudz visādu domu, jo es veikalā atkal kaut ko aizmirsu. Vegānu saldējumu.
 
 
pelnufeja
01 April 2020 @ 12:24 am
Cassette 4: Sadness, Lungs  
"Inside the cave inside your body is the creature’s collection. The creature’s collection is everything you have ever lost. The creature’s collection is everyone you have ever lost.

What does it snatch with its many legs and jaws? Photos and charms and cigarette butts. Floral scents and faces and feelings. It can’t get them all. But it will fight to.
(..)

Keep climbing. Climb because you know that at the end of the climb there is rest. At the end of the climb there is shelter. At the end of the climb there is a cave.

Remember. The cave is high, and it is hidden, and it is difficult to get to. Falling water thunders past you and sprays you as you climb. The slope is slippery and your clothes are wet. It is difficult, but freedom always is.

Keep climbing because you think that once you reach the cave, you will have rest. You will have comfort. This is not true, but it is important to think that, as you climb. It is important to keep yourself climbing, and delusions can help you."

Vakarnakt, sēžot virtuvē uz grīdas un dzerot kakao ar viskiju, sāku klausīties podkāstu Within the Wires, kurš ir dīvains un brīnišķīgs, kā jau visi man zināmie šo autoru darbi. Turpināju klausīties šodien, ejot pastaigāties, nostaigāju gandrīz trīs stundas, pa ceļam apmeklējot veikalu un aptieku. Gāju pa ielu, apskāvusi tualates papīru, un mēģināju uztvert savā prātā to punktu, kas iedod distanci, kas ļauj skatīties uz lietām ar pieņemošu vērīgumu, reizē ļaujot tām plūst garām - kā mākoņiem, kā domām, kas var arī nebūt patiesas. Un vienlaikus es domāju par autentiskumu, kuru man šķiet ļoti svarīgi nepazaudēt, cenšoties sev kaut kā palīdzēt, kas nozīmē būt kontaktā ar savām bailēm, skumjām un šaubām.
 
 
 
pelnufeja
14 April 2019 @ 01:08 pm
 
Šobrīd uz centrālās ielas ir ļoti interesanta situācija, lielu daļu posma nākas iet pa ielas vidu (tā nav īsti gājēju iela); siltajās dienās pie kafejnīcām un bāriem tika iznesti āra galdiņi, kas tagad skaisti grimst sniegā, un daļa pārējo māju ir nožogotas ar lentēm, jo no jumta var krist ledus.
 
 
pelnufeja
08 April 2019 @ 06:29 pm
 
Today, the internet is increasingly used by public authorities as a tool for the online consultation of citizens and organizations, including outside the circle of the ‘usual suspects’. Democracy, however, is not defined only by one’s capacity to express one’s preferences, but primarily by an equal capacity to participate in converting social inputs into political outputs and thus to contribute to decision-making. Online and more general public consultations are valued by citizens, but the question remains whether there is actually ‘anybody listening’ (Coleman and Blumler, 2009: 189).

(Yannis Papadopoulos "Democracy in Crisis?")
Tags:
 
 
pelnufeja
08 April 2019 @ 06:17 pm
 
Under such conditions of supply, there is no reason to think that those who prefer infotainment to politically relevant information will behave differently on the internet. Even if more politically relevant information or data is available, the problem remains on the demand side: frequently, the good that is most scarce is not information, but attention. (..)
But perhaps the most important reason why we should not have too-high expectations of the positive impact of the internet on democracy is that although the internet may indeed change the style of political communication as well as pressure strategies to influence office-holders, most developments on the internet have no formal connection to political decision-making. The internet may affect how we discuss politics and how we try to have an impact on decisions that affect us, and it will also increasingly influence how organizations or individuals are consulted, but it does not fundamentally alter the structures of policy-making.

(Yannis Papadopoulos "Democracy in Crisis?")
Tags:
 
 
pelnufeja
05 April 2019 @ 11:26 am
 
Izlasīju savā dzīvē pirmo un, ticams, ka pēdējo Anšlava Eglīša grāmatu. Skolā bija jālasa "Līgavu mednieki", drusku iesāku, tagad vairs neatceros, par ko tur bija, bet atceros, ka nevareju to palasīt un neizlasīju pat tās dažas obligātās nodaļas.

Izdomāju pameklēt "Vai te var dabūt alu?", jo tepat cibā noskaidrojās, ka tam ir saistība ar "Sarkanā meža" scenāriju.
Vispār sākumā man šķita, ka nav nemaz tik slikti, ņemot vērā faktu, ka uz Eglīti es skatos ar aizdomām (viegla lasāmviela par tēmu, kas mani tiešām interesē - bet es pieņemu, ka te arī tā problēma - labāku darbu literārā nozīmē būtu emocionāli arī daudz grūtāk lasīt, un tad tas atkal ieklasificētos tajā kategorijā "man to nav vēlams lasīt"). Sākumā sadusmojos, ka pirms sākas teksts, ir īss pārstātsts vēsturiskajiem notikumiem, kas tomēr ir drusku spoileris, ja šo lasa kā piedzīvojumu romānu (to varētu arī likt beigās). Bet tad izrādījās, ka tā īsti nav problēma. Es gan neesmu nekāda dēku romānu speciāliste, bet, manuprāt, tomēr pārāk ātri var atkost, ka pagrīdnieki patiesībā ir čekisti, kas spēlē teātri, un tad viss sižets kaut kā sāk kļūt plakans un pat komisks.
Tagad es drusku skumstu, ka arī "Sarkanajā mežā" kaut kādā aspektā teju mīlīgie meža brāļi izrādīsies čekas aģenti, es gan vēl ceru, ka tā nebūs, jo tā tomēr nav grāmatas ekranizācija, ir arī citas sižeta nobīdes. (es ceru, ka ar šo nevienam neesmu izspoilojusi seriālu, bet es kaut kā pieņemu, ka gan jau visi par šo tēmu zina vairāk nekā es).

Un, jā, es zinu, ka te var teikt - laikmets un trakā feministe, un tā, bet tā drausmīgā mizogīnija, ir tik daudz nicinošu un riebīgu izteikumu par sievietēm, man pat atzīmēti citāti, bet slinkums tos te kopēt. Un īstenībā arī tā militārā un karošanas propaganda, kura tomēr zemslāņos ir diezgan pamatīga, kaut gan it kā jau, protams, tas ir dzimtenes mīlestības vārdā. "Sarkanajā mežā" tas pat, šķiet, ir mazāk.

Man liekas, ka pretošanās kustības ir svarīgas (kaut gan arī tur neizbēgami ir daudz vardarbības), tomēr karošanas kā varonības slavināšana gluži vienkārši ir kaut kas tāds, ar ko es nespēju identificēties, kam es nepiekrītu, kas man liek justies tālai un svešai.
 
 
pelnufeja
05 April 2019 @ 11:21 am
 
"Un beidzot viņi izņēma cauri arī tik necilu lietu kā mugursomas piekraušanu tā, lai katru vajadzīgo mantu varētu atrast vienā mirklī."

(Anšlavs Eglītis "Vai te var dabūt alu?")

Varbūt man arī jāmācās par spiegu, es nekad neko savā mugursomā nevaru ātri atrast.
 
 
pelnufeja
04 April 2019 @ 07:20 pm
 
Vispār jāsaņemas vienreiz sagooglēt, ko šajā jautājumā saka Somijas likumi, es kaut kad iedomājos, ka būtu jauki bibliotēkā dzert sidru, īpaši ņemot vērā faktu, ka sidrs, piemēram, manā mīļākajā bārā maksā astoņus eiro. Un tagad man liekas, spriežot pēc bundžiņu atvēršanas skaņas, ka cilvēki tiešām iespējams bibliotēkā dzer sidru.

Jā, bibliotēkā drīkst dzert no bundžiņām un citiem traukiem. Nealkoholiskus dzērienus pilnīgi noteikti.
Un tur kaut kā nav ne īpaši netīrs, ne nekārtīgs.

Un sidrs jau laikam šeit arī īsti neskaitās alkohols, ņemot vērā faktu, ka alkohols ir tikai alkohola veikalā, bet alus un sidrs tomēr ir arī pārtikas veikalā - parastajā. :D

Un, jā, tas, ka pavisam parastā pārtikas veikalā var dabūt labu, sausu sidru, arī ir forši. Lielākā pārtikas veikalā var pat izvēlēties.
 
 
pelnufeja
04 April 2019 @ 05:47 pm
 
Kad es vairs nedzīvošu Jiveskilā, man tik ļoti pietrūks šejienes bibliotēkas. Vietas, kur es savā nodabā varu stundām pavadīt laiku, lasot, rakstot, domājot, gulšņājot kādā lielizmēra mīkstajā krēslā un jūtoties mierīgi un komfortabli. Un esot ārpus mājas. Un, nē, mums nav nevienas tādas vietas. LNB nav salīdzināma. Ēka ir jaunāka, iespējams, modernāka, bet LNB ir neērta, memīlīga un auksta. Un ja jūs nesaprotat, ko es ar to domāju, tad jūs nesapratīsiet arī manas skumjas.
 
 
pelnufeja
30 March 2019 @ 08:40 pm
nooogurums  
Ja parasti mans mentālais stāvoklis ar visu to I think these thoughts and feel these feelings - all at once bieži jūtas kā I am a visitor in my own head, but it's not that bad, because, you know, my head is one of the most amazing places, I have ever been. Tad šobrīd tas ir tā, it kā es atrastos kaut kādā
atomelektrostacijā vai citā potenciāli bīstamā objektā, kur kaut kas būtu nogājis greizi, raustītos elektrība, skanētu trauksmes signāli un būtu skaidrs, ka pēc iespējas ātrāk jātiek prom.

Un tas ir mūžīgais jautājums. How do you escape, if the dangerous place is inside you?
 
 
pelnufeja
23 March 2019 @ 01:35 am
 
- I really want to write. But, you know, when I think that I have to actually, physically do it, it makes me sick.
- I understand, especially, when you yourself already see everything, know, what it looks like and what would happen. But you should gather some empathy towards your readers who can't see in your head.
Tags:
 
 
pelnufeja
22 March 2019 @ 06:20 pm
 
Šodien noskaidrojām, ka grieķu valodā nē nozīmē jā.

Bet vispār par valodu runājot, man liekas, ka Libre Office ir ideoloģiski angažēts, jo vārdus normativity, heteronormativity, performativity utt. spellčekeris vienmēr pasvītro kā kļūdainus.
 
 
pelnufeja
19 March 2019 @ 11:31 am
my spelling is killing me  
Runājos ar sevi, rediģējot eseju:

- un tagad piectūkstošo reizi vārdnīcā pārbaudīsim vārda (sīms) spellingu, noskaidrosim, ka to raksta seems, un turpināsim rakstīt nepareizi, kā parasti.

Es reāli nesaprotu, kas man tas ir. And it doesn't get better.

Es arī zinu, ka vārdu apstākļi patiesībā raksta ar b.
 
 
pelnufeja
18 March 2019 @ 08:26 pm
 
- I read a research article about deaf communities
es sadzirdu death communities
- Are there such communities in Finland?
- Of course
- Really? I have read about different religious cults, but didn't know, they are that popular here.
- ????
Tags:
 
 
pelnufeja
17 March 2019 @ 08:37 pm
 
Viena no skaistākajām un skumjākajām lietām dzīvē ir atsķirības ieraudzīšana starp cilvēkiem, kuri apgalvo, ka viņi spēj tevi pieņemt, un cilvēkiem, kuri to tiešām spēj.

Uzticieties sev.
 
 
pelnufeja
17 March 2019 @ 07:25 pm
 
Es ļoti ceru, ka tas, ko es tikko ielēju izlietnē, ir cauruļu atbloķētājs.
Mums te visādi līdzekļi skapī, you know. Bet bildīte izskatījās līdzīga, kā tā, kāda ir līdzeklim, ko es mēdzu izmantot Rīgā, un bija sarežģītais korķis.
 
 
pelnufeja
15 March 2019 @ 11:15 am
 
Pusmiegā no telefona brovzoju internetu un padomāju - nez, vai Women's World cup ir menstruālā piltuve.
 
 
pelnufeja
14 March 2019 @ 09:34 pm
svarīgs jautājums  
Do you want to be always right or you want to be free?

Un tikpat svarīga piebilde, ka, if you still feel that being right is more important, that's ok. You can always come back to this question.
 
 
pelnufeja
14 March 2019 @ 08:49 pm
 
Tuvojas dedlaini, tāpēc man nav ne laika, ne spēka par kaut ko atsevišķi padziļināti reflektēt. Bet par dažām lietām, dzerot aveņu sidru, varētu uzrakstīt.

Tādi kursi kā attītīstības socioloģija pagājušajā semestrī un kurss par Ziemeļkoreju šajā semestrī līdzīgā kārtā kā nesen rakstīju par dažām privātām pieredzēm, padara mani par skumjāku cilvēku tajā fundamentālo skumju līmenī, no kura nav atpakaļceļa. Jo es saprotu, ka pasaule nav tāda kā izskatās. Pasaule ir ļoti skumja, un nedroša, un tajā ir briesmas, kas maskējas par labiem nodomiem.
Bet personiskā līmenī šīs skumjas samazina iespējas vilties un parāda, ka man ar cilvēkiem ir vairāk kopīga, nekā es gribētu domāt. Es apzinos, ka šis apgalvojums ir problemātisks savā būtībā. Bet manas attiecības ar cilvēkiem arī tādas ir.
Kā šajā skumjajā pasaulē justies kaut cik droši? Rādās, ka atbilde varētu būt kodolieroči. Ja es zinātu, kā, I would probably start to make some myself.

Vēl es domāju par dzīvošanu jaunā valstī un to, ka es vienmēr esmu bijusi diezgan droša, ka you can't run away from what's inside, no matter where you go. Dēmoni izlien no koferiem un dodas izpētīt ielas, vēl pirms tevis, dodas izdomāt, kā jaunajos apstākļos tevi konfrontēt, parādīt, ka mēs tepat vien esam. Tā ir. So, I make room for them. I know, there are monsters under my bed. And I am not running.
Bet es varu atklāt un ieraudzīt sevi jaunos veidos, ko citādi nekad nebūtu varējusi, jo man nebūtu iespējas.
Un viena lieta, ko man gribas atzīmēt un atcerēties, ka tā ir bijis, es nejūtos powerless.
Un tam, man šķiet, ir diezgan liela saistība ar to, kā mans prāts mijiedarbojas ar dažādiem apstākļiem un vidi.

Man briesmīgi pietrūkst draugu. Pārsteizošā kārtā stipri pietrūkst skatuves.
Bet ļoti daudz kā man nepietrūkst vispār nemaz.
 
 
Current Music: Daughter - Numbers
 
 
pelnufeja
14 March 2019 @ 03:56 pm
 
Es kaut kā aizdomājos par to maindsetu - "es varu darīt lietas, kas citus sāpina, bet neviens nedrīkst mani ar to konfrontēt, jo es esmu tāds cilvēks, kas uz to slikti reaģē".
Tā vispār izklausās pēc ļoti ērtas pozīcijas.
 
 
pelnufeja
12 March 2019 @ 03:37 pm
 
"You are taking part to the odourless performance in Jyväskylä Student Theater's performance Broken Heart Story. Here is some information about the odourless show: In this performance, we want to make sure that everyone, who is sensitive to odours is able to watch the theater show. Please make sure that you are not using any kind of parfym or laundry detergent with odour, while watching the show. Smoking is not allowed before the show or during the break time. We hope you will enjoy the performance!"

Bet, bet, bet reizēm, bužinot matus, man šķiet, ka, ja neesmu tos mazgājusi, smaržas ir jūtamas no iepriekšējās dienas. Cerams, neviens tur man nenāks tik tuvu.
 
 
pelnufeja
09 March 2019 @ 10:54 am
 
Vienmēr tik ļoti sasilst sirds redzot, ka mani draugi un paziņas dara visādas foršas un skaistas, un ļoti vajadzīgas lietas.
 
 
pelnufeja
08 March 2019 @ 08:05 pm
 
Tajos posmos, kad es mēdzu maz ēst un pārtikt no saldumiem un taml., es, arī diezgan daudz smēķēju un lietoju alkoholu, kas, protams, visu padara vēl sliktāku, bet, tās cigaretes un alkohols man nav pašai jāpagatavo, un tie nepielīp pie pannas.

Vēl: šeit ne tikai ir vienkārši diezgan viegli būt veģetārietei, turklāt izvēlties, ko ēst, nevis samierināties ar vienīgo pieejamo veģetāro opciju, bet arī liekas, ka veikalos salīdzinoši nav tik vājprātīgi daudz gaļas produktu kā Latvijā. Bet varbūt man tikai tā liekas, jo mani nenomāc fakts, ka "ir tikai gaļa, gaļa, gaļa".

Bet ar tādu gaļas kultūru, kāda ir Latvijā, es tiešām nebrīnos, ka ir cilvēki, kam liekas, ka, ja viņi vakariņās neapēdīs savu cepeti, tad for real no rīta būs miruši. Pārfrazējot R.M. dzejoļa rindiņu - gaļa ir viss, ko redzu.
 
 
pelnufeja
06 March 2019 @ 09:05 pm
 
- So, which direction are you going now?
- Back to the city center and then to Kortepohja.
- By feet???

Es atceros, kā es pirmajos vakaros šeit raudāju, jo man likās, ka es dzīvoju no visa tik tālu, un tas ir tik briesmīgi, jo es nekad neatcerēšos ceļu. Bet patiesībā šie attālumi galīgi nav tā vērti, lai brauktu ar autobusu, un sabiedriskā transprta ne-eksistence ikdienas ritmā ir ļoti patīkama. Esmu braukusi ar autobusu divas reizes: vienreiz, kad man bija daudz mantu, un otrreiz, kad gribēju izmēģināt transporta aplikāciju.
 
 
pelnufeja
05 March 2019 @ 01:06 pm
 
Vienmēr, kad es akadēmijā uzduros kaut kam, kas mani tiešām, tiešām aizrauj, kas nav bieži, es ļoti skaidri apzinos savas apziņas pamatstāvokli; un tas attiecas uz it visu; dzīvošanu, cilvēkiem, lietām utml. - I am mostly asleep, but sometimes something or someone wakes me up.

I know, how to be awake, when I wake up. But I don't know how to stay awake for long.
 
 
pelnufeja
26 February 2019 @ 08:28 pm
 
Šodien gandrīz salauzu bankomātu un biju uz filmu somu valodā.

Nācu mājās pa tumšajām, slapjajām ielām un sāku kārtējo reizi galvā izspēlēt to pašu atmiņu ainu, kura mani vajā un vajā (viena no saraksta), un jutu, kā visu ķermeni atkal pārņem dusmas un skumjas. Tad es pamanīju, pacēlu un aiznesu riteņbraucējam sniegā iekritušu lukturīti, atkal atcerējos, ka man jāiemācās pateikt you're welcome, kaut kur tepat jau tā frāze bija.
Kad biju jau gandrīz pie mājām, garām ejošs vīrietis man izteica komentāru, kuru es, protams, nesapratu, bet nolēmu iztēloties, ka tas nav cat calling, bet gan ir kaut kas jauks un pieklājīgs.
 
 
Current Music: Eivør - Famous Blue Raincoat
 
 
pelnufeja
24 February 2019 @ 11:48 am
 
Lūk, ja man jebkad vajadzētu raksturot savas attiecības ar istabas augiem dzejā, tad es varētu izmantot šo Nadjas de Vrīsas dzejoli:

Bez ornamenta

Es dziedu papardēm savā logā.
Tās ir izgatavotas no plastmasas,
bet tādēļ ne mazāk īstas.
Dažkārt tās man atbild ar dziesmu:
„Liec mūs mierā!” tās dungo.

(Nadja de Vrīsa, http://www.punctummagazine.lv/2019/02/22/visam-vetram-ir-sieviesu-vardi/)
Tags:
 
 
pelnufeja
23 February 2019 @ 12:36 am
 
Do you remember that story about that young man who almost beat me up? It was a very funny story. It was very funny, I made a lot of people laugh about his ignorance, and the reason I could do that is because I’m very good at this job. I actually am pretty good at controlling the tension. And I know how to balance that to get the laugh at the right place. But in order to balance the tension in the room with that story, I couldn’t tell that story as it actually happened. Because I couldn’t tell the part of the story where that man realized his mistake. And he came back. And he said, “Oh, no, I get it. You’re a lady faggot. I’m allowed to beat the shit out of you,” and he did! He beat the shit out of me and nobody stopped him. And I didn’t… report that to the police, and I did not take myself to hospital, and I should have. And you know why I didn’t? It’s because I thought that was all I was worth. And that is what happens when you soak one child in shame and give permission to another to hate. And that was not homophobia, pure and simple, people. That was gendered. If I’d been feminine, that would not have happened. I am incorrectly female. I am incorrect, and that is a punishable offense. And this tension, it’s yours. I am not helping you anymore. You need to learn what this feels like because this… this tension is what not-normals carry inside of them all of the time because it is dangerous to be different! To the men… to the men in the room, I speak to you now, particularly the white men, especially the straight white men. Pull your fucking socks up! How humiliating! Fashion advice from a lesbian. That is your last joke.

All my life, I’ve been told that I’m a man-hater. I don’t hate men, I honestly do not. I don’t hate men. But… there’s a problem. See, I don’t even believe that women are better than men. I believe women are just as corruptible by power as men, because you know what, fellas, you don’t have a monopoly on the human condition, you arrogant fucks. But the story is as you have told it. Power belongs to you. And if you can’t handle criticism, take a joke, or deal with your own tension without violence, you have to wonder if you are up to the task of being in charge.

(Hannah Gadsby "Nanette")
Tags:
 
 
pelnufeja
22 February 2019 @ 09:09 pm
 
Pilnīgi gribas pārfrazēt reiz internetā sastaptu sentenci - bieži domāju, ka būt pieaugušajam taču ir briesmīgi, bet tad sapratu, ka vakariņās ēdu saldējumu ar zemenēm un želejkonfektēm un iešu gulēt, cikos gribēšu.
 
 
Current Music: The Be Good Tanyas - Waiting Around to Die
 
 
pelnufeja
18 February 2019 @ 12:54 am
 
Vispirms noskatos Weeds. Un tad atklāju, ka Blindsquare sadaļā Shops&services piedāvā uzzināt arī, kur ir tuvākie Marijuana Dispensaries. Diemžēl tuvumā neviena nav. :D
 
 
pelnufeja
13 February 2019 @ 02:47 pm
 
Šorīt, pusmiegā mudžinoties ārā no mājām, pie sevis reflektēju, ka manuprāt, A.Z. intervijā ļoti precīzi uztaustījusi trīsdesmitgadnieku paaudzes raksturojumu (es sevi laikam arī drīzāk tiecos identificēt ar šo paaudzi, kaut gan es īsti tai nepiederu, bet, nu vairāk nekā tiem, kam šobrīd ir 18 vai 20). Nu, jā, ka trīsdesmitgadnieki vēl nav tā paaudze, kas tiešām apzinās, ka var savā dzīvē brīvi izdarīt izvēles, bet tie ir cilvēki, kuri ir sākuši uzdot jautājumus un vairs nepieņem, ka "lietas mūsu dzīvē vienkārši notiek".

Man tas liekas tik precīzi tieši tāpēc, ka man šķiet, ka daudzi no mums ir daudz mazāk brīvi, nekā no malas izskatās, un ka mūsu brīvības izpausmes bieži vien ir drīzāk poza vai atbildes reakcija uz kaut ko ļoti destruktīvu. Un ka mēs gandrīz nekad vienkārši neesam tie cilvēki, kas mēs gribētu būt. Tb, vienkārši ir izsvītrojams.
 
 
pelnufeja
13 February 2019 @ 01:59 pm
 
Omg, es tikko pierakstījos pie ārsta. Tā bija gara un sarežģīta saruna; s slikti spelloju savu vārdu, ar skaitļiem, ko es slikti atceros visās valodās, nebija labāk, un es sāku no sākuma savu social security number kādas trīs reizes; es arī savu personas kodu slikti atceros, un mani vienmēr pārņem viegla panika, kad man tas jānosauc, un, kā izspellot savu somu adresi, man vispār nebija ne jausmas. Bet tā dāma pati arī diezgan slikti runāja, toties bija ļoti laipna un teica, ka viss ok, lai es tkai atnesu ID, un viņa pārbaudīs mana vārda pareizumu.
Liekas, ka mums abām bija jautri, vismaz atvadoties mēs abas smējāmies.
Es ceru, ka ārsts runās angliski, es it kā nepateicu, ka tas ir svarīgi, bet viņa taču zina, ka es nerunāju somu valodā. :D
 
 
pelnufeja
09 February 2019 @ 06:50 pm
 
Gribu atpakaļ -10. Tagad es zinu, ka visļaunākā temperatūra ir apmēram +1. Sāk kust, šļura, slidens. Un fucking vējš. Es biju aizmirsusi, kā vējš jūtas. Jau kādu laiku te pavadījusi, secināju, ka tieši vēja un mitruma trūkums laikam padara aukstumu vieglāk panesamu. Bet tieši šis ir tas cauri kauliem velkošais riebīgais aukstums, ko es tā nevaru izturēt un kas man rada sajūtu, ka man ir bijis auksti pilnīgi visu manu dzīvi. Jo Latvijā gandrīz vienmēr ir +1, vai ir tāda sajūta, ka ir +1.
Kaut gan es nāku no pilsētas, kurā piedzimst vējš, es to no visas sirds ienīstu, ja vien nav runa par maigu, siltu brīzi maigā vasaras naktī, haha. Ienīstu tāpat kā ēstgatavošanu.
 
 
pelnufeja
07 February 2019 @ 04:50 pm
holes should be fixed  
Atveru durvis, tur cilvēki zaļajās vestēs:
- Hi, we are here to fix the holes.
- Sorry?
- Do you have any holes in your wall?
- I don't think so.
- Can we come in and check?
- Sure. Has someone sent the request that any holes should be fixed?
- Yes.
Redzu, ka viņām rokās ir tas papīrs, kur droši vien ir info.
- In which room, exactly?
- We don't know.

Kad pēc pāris minūtēm gāju prom, viņas joprojām stāvēja gaitenī un kaut ko sprieda.
 
 
pelnufeja
25 January 2019 @ 12:36 am
 
I pressed my lips against his ear and whispered again, It's not your fault. Perhaps this was really the only thing I had ever wanted to say to anyone, and be told.

(Miranda July "The Shared Patio")
Tags:
 
 
pelnufeja
19 January 2019 @ 11:33 pm
don't even ask  
Vertikāli modificētu audu lietošanas rezultātā jāatzīmē, ka atveres ir piena veidā, termins tiek saukts par veselumu. Ja vēlaties, varat baudīt maltīti vienlaicīgi. Var izmantot kakao pulveri (tāpat kā gļotādas pulveris). Sadarbībā ar Elli un Merkku.
Tags:
 
 
pelnufeja
15 January 2019 @ 04:32 pm
 
Nebūtu domājusi, ka es to teikšu, bet te ziema ir ļoti, ļoti skaista. Īpaši, ja izdodas būt ārā, piemēram, stundā starp divpadsmitiem un vieniem. Gaisma (ko te es - nakts dzīvnieks - ļoti mācos novērtēt). Katra gaismas stunda te ir ļoti svarīga, bet tajā laikā vēl nav klātesošs tas "tūlīt jau sāks krēslot" nojautums, kas vismaz psiholoģiksi iestājas ap diviem. Šī ir tāda ziema kā bērnībā. Bez dubļiem un šļurām. Tikai sniegs. Ļoti daudz sniega. Vēl vairāk sniega. Katru dienu. Un es nezinu, pa kuru laiku tas uzsnieg, esmu piedzīvojusi, ka snieg, varbūt tikai kādas divas reizes. Varbūt snieg naktīs. 
Apsnigušie koki. Mazās, dzeltenaās mājiņas ar apsnigušajiem jumtiem (more or less viss te ir apsnidzis). Un tad garām aizbrauc daži riteņbraucēji.
Šī ir ļoti klusa vieta (es domāju, drīzāk iekšējo klusumu; nedomāju, ka es te varētu ilgsstoši dzīvot, bet šī, iespējams, ir ļoti laba vieta, kur atgūt mieru). Kur būt, ja tev liekas, ka kāds tev iekšā ir saplēsis stikla trauku. 
Kaut kas te ir ļoti mierinošs, maigs.
Sniegs (cik tas ir vispatverošs) uz mani iedarbojas līdzīgi kā jūra. Viss lēnām nogludinās un norimst.
Ļoti klātesoša vieta. 
Kā tajā K. Kīzeres dzejolī: 

Perhaps not happiness, but still
A certain comfort from the trees
 
 
pelnufeja
14 January 2019 @ 10:15 pm
wifi  
Forši, ka cilvēki sauc savus internetus tādos nosaukumos kā Who killed Laura Palmer?
Tikpat forši kā Prieka māja vai Dzejas māja.
 
 
pelnufeja
13 January 2019 @ 08:51 pm
 
Vera nezina, ka es viņu šobrīd ierakstu dzejolī.

Manā istabā ir izdegusi griestu lampa, un man nav nekā labāka, ko darīt, kā vien klausīties, kā viņa rosās virtuvē, un to aprakstīt.
 
 
pelnufeja
09 January 2019 @ 12:47 am
 
Ja kāds jautātu, kāpēc man riebjas Lidija, es droši vien varētu minēt gan viņas fanātismu, gan spēju nodot jebko un jebkuru un pēc tam attaisnot savu rīcību ar ticību, bet īstais iemesls būtu šis: tādu cilvēku kā viņa dēļ man ir jābūt stiprai un es nekad nedrīkstu publiski atzīt, ka man kaut kā ir žēl, ka man kaut kā ir pietrūcis. Fundamentāli tas ir pats baisākais, ko viens cilvēks otram var nodarīt: atņemt viņam drosmi būt ievainojamam. 

(Ieva Melgalve "Vēsais prāts")
Tags:
 
 
pelnufeja
07 January 2019 @ 06:23 pm
 
Vajadzētu pastāstīt, kā man iet, bet es jūtos tik nogurusi. Šodien par laimi beidzās orientation week pasākumi.
Gribas arī ielikt kādas bildītes fb no šīs nopietnās ziemas, jo es pa ceļam bieži redzu visu ko smuku, bet ziema ir tik nopietna, ka es novelku cimdus tikai, ja man vajag lietot google maps, un šis ir pilnīgi nopietni. Man vienmēr ir divi pāri cimdu, ko es uzvelku jau pirms iziešanas no telpām. (cilvēki, kuri mani pazīst vairāk, zina, ka man ātri nosalst rokas tik ļoti, ka tās vairs nevar just), tāpēc pagaidām esmu nofotografējusi tikai savu māju, pie kuras aug divas apsnigušas egles. Mani fotografēšana vispār galīgi neinteresē, bet es tomēr esmu ziemeļpolā, nu, labi, ne gluži, bet gandrīz. Ģeogrāfiski tā ir metafora, protams.
Ziema beigšoties maijā. Kad sākšoties baltā nakts or something.

Vai es pārspīleju. Nē, tā ir mana subjektīvā realitāte. Redzēju, ka austrāļu meitene šodien veļ sniega pikas ar plikām rokām un vispār neizskaās nosalusi.
 
 
pelnufeja
25 November 2018 @ 11:39 pm
if Oracle says so  
All of your questions will be answered, said the Oracle, or already have been, or won't be. Those are the three possibilities.

(Joseph Fink "Alice Isn't Dead")
Tags:
 
 
pelnufeja
17 November 2018 @ 01:29 am
 
Vieni no tiem mirkļiem, kad es izteikti jūtos pamesta viena visā izplatījumā - mirkļi, kad es vienos naktī mēģinu ievilkt pārvalkā segu.