Mhm. Imho latviešu gramatika prasītos pēc pamatīgas reformas vienkāršošanas virzienā, taču pamēģini to pateikt kādam filologam!

Gramatika ir svētā govs un nemaināma!
Un tas, ka 20tajos-30tajos mēs vispār tīri mierīgi lietojām pirmās otrās un trešās deklinācijas sieviešu dzimtes vārdus, un tāpat arī vārdus vispār bezkādām galotnēm ir tikai ķecerība! Nekas tāds nekad nav noticis!
Un nē, latviešu valodā mēs nerakstam jau 400 gadus. Latviešu valodā mēs rakstam tikai kopš 1940. gada un tas kā mēs rakstījām pirms tam nav nekāda latviešu valoda!

šito svēto karu "mums vajag tā, kā brīvvalsts laikā, un padomju laiki visu sapisa" ((c) vedjmah, atskaņas šajā tavā komentā) es totāli nesaprotu. kā teica tanstaafl - "Man patīk, ka "ieviests padomju laikā" brīžiem automātiski tiek uztverts "Kill! Kill! Destroy!" noskaņās. Varētu domāt, ka padomju laikā neko derīgu principā nevarēja ieviest.", un kā teicu es - jūs, ko, domājat, ka arī bez padomju laika nebūtu notikusi sieviešu kārtas galotņu ieviešana uzvārdos, līdz ar visādu citādu sieviešu tiesību parādīšanos?

Nē, es nesaku ka padomju laiki ir KILL KILL. Es tikai saku, ka padomju laikā ieviesta tradīcija nez vai ir kaut kāda svētā govs, kas tagad uzskatāma par matemātikas pamatprincipiem pielīdzināmu nemainīgu likumu mūžīgi mūžos. Tā ir apsverama. Un par to var un vajag diskutēt, tā vietā, lai taisītu svēto karu 'BET LATVIEŠU VALODĀ UZVĀRDIEM JĀBŪT AR SIEVIEŠU DZIMTES GALOTNĒM.

Realitāte mums ir tāda, ka šobrīd galotnes mēs mainām absolūti mehāniski un bez kādas semantiskās jēgas - ka tik sieviešdzimtes galotne piekabināta, štrunts par to, ko tas vārds tagad beigās nozīmēs.

Lietuvieši maina tomēr saprātīgāk. Krievi arī - maina tos uzvārdus, kuru semantiskā jēga ir objekta piederība - nu tad piederību attiecīgi vīriešdzimtē un sieviešdzimtē arī izloka, pārējos uzvārdus atstājot mierā, ar visu to, ka infleksijas līmenis viņiem ir līdzīgs mūsējam, ja ne niknāks.


Es, protams, saprotu, ka man jāpriecājas, ka man uzvārda kultūrslānis tomēr ir apmierinājies ar izskaņu -oviča, nevis censonīši ir pacentušies visu sakabināt un sataisīt, piemēram, -ovičiusesienese.

ja mainot dzimti, mainās vārda nozīme, ir visas iespējas dzimti nemainīt (precedents vilks - vilka). jautājums par to, vai vieglāk ir, ka sistēma darbojas automātiski un izņēmumus ir īpaši jāpieprasa, vai ka sistēma nedarbojas automātiski un tātad jāizskata ir katrs elements.

padomju laiki vai ne padomju laiki, mēs vairs (paldies dievam) nedzīvojam viennozīmīgi patriarhālā sistēmā, kur tu vispirms piederi tēvam un nes viņa uzvārdu un pēc tam piederi vīram un nes viņa uzvārdu. vīriešu dzimtē, jo sievietei sava dzimte nepienākas.

E?
Un kas šī te ir par tādu absurdu ideju, ka burteļu kabināšana vārda galā padara sievieti par tiesīgāku?
Manuprāt tieši tas, ka sievietes uzvārdam tiek kabināti burteļi galā ir 'sieviete ir nu - gandrīz vīrietis, tikai mazliet savādāk'. Vienādi lietots uzvārds norāda piederību pie dzimtas un dzimta ir visu dzimumu cilvēku kopa, nevis tikai vīriešu listīte.

Ja nebūtu tās mehāniskās -a/-e kabināšanas galā, mēs vienkārši dzīvotu ar valodu, kurā tāpat kā -a nav obligāti sieviešu dzimtes objekta apzīmējums arī -s nav obligāti vīriešu dzimtes objekta apzīmējums.

labrīt, mūsu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimtes deklinācijas ar konkrētām galotnēm, pie tevis minētās valodas mēs nekādi nevaram nonākt. turklāt atgādināšu, ka mums ir tāda 6. deklinācija, kurā daži vārdi vēl ir atstāti. kaut arī notiek darbs pie tās iztukšīšanas :) kad sirds vairs nebūs sieviešu dzimtē, es ļično meklēšu kalašņikovu, jo manuprāt 6. deklinācija krāšņo mūsu valodu.
tālāk diskutēt man nav ne laika, ne gribasspēka. tev droši vien arī balsstiesības sievietēm ir kaut kāds absurds.

Mūsu valodā ir 6 deklinācijas lietvārdiem + nelokāmie vārdi.
Un mūsu valodā nelokāmi sieviešu dzimtes uzvārdi vēsturiski pastāvēja apmēram divreiz ilgāk, nekā šobrīd ir bijuši lokāmie. Kur te ir problēma?

A par balstiesībām.. nesaprati laikam. Tieši burtiņa 'a' kabināšana vārdam galā ir 'balstiesības nepienākas' vēsturiskā griezumā skatoties.

Nelokāmais dzimtas vārds vēsturiski bija kā reiz pilnvērtīgākai sabiedrības loceklei. Un uzrunāt šādu pilnvērtīgāku sabiedrības locekli pieklājīgi pienācās vārds+dzimtasvārds bez kādiem kropļojumiem.

Savukārt uzruna dzimtvārdā (locītā, sieviešdzimtē) vai nu vārdu neminot vispār, vai minot pēc dzimtsvārda - tā bija pieņemtā uzrunas forma zemākai, nebalstiesīgajai šķirai.

Tad, protams, padomjlaiki - un, šis gan ir tikai minējums, bet tomēr - visi biedri un biedres, un izdzīvošanai jādistancējas no pirms tam balstiesīgās šķiras - tā nu lieto visi kā reiz zemākās šķiras uzrunu savā starpā, līdztiesību sludinot - nu to, padomisko līdztiesības veidu.
Tu taču nedzīvo ilūzijās, ka balstiesības un īpašuma tiesības sievietēm Latvijā atnesa tikai padomju laiki?

+... Izvelkam tagad bloknotiņu.



Tātad, kurš ir tas mītiskais periods, kurā latviešu sabiedrība bija patriarjāla un sieviete piederēja vispirms tēvam, tad vīram, un saistībā ar to saņēma uzvārdu vīriešu dzimtē, jo sava dzimte viņai nepienākas?
Gadsimtu, desmitgadi? Nu, aptuveni kaut vai?

Starp citu, sapratu, kur ir tā sāpe, kāpēc daži tik negribīgi pieņem zināmo ANO lēmumu.

Sistēmu, redz gribas. Mehānisku matemātiku gramatikas vietā.

Lēmums kā reiz ir par to, ka nedrīkst nekādas izmaiņas personas identitātē veikt automātiski.
Tai arī ir jābūt sistēmai - pēc noklusējuma indivīda vārdam ir jābūt tādam, kāds nu reiz tas ir. Dokumentos, protams, ne jau obigāti ikdienas lietojumā. Pēc noklusējuma vārdam ir jāpaliek tādam, kāds tas ir.

Atļaujot iespēju to pamainīt arī dokumentos, ja indivīds tā vēlas, piemēram, lai justos iederīgāks konkrētajā kopienā.

lūk, palasi manu ierakstu par šo tēmu, lai man nav miljono reizi jāatkārtojas par risinājumu, kuru es personiski uzskatu par optimālu.

Kā reiz tas posts un daži no komentāriem bija viens no iedvesmas avotiem šim. Tev tur gana paskaidroja kāpēc tas optimālais variants neder oficiāliem dokumentiem.
Un tas vien, ka austrumāzijas baram ar saviem ļoti īpašajiem alfabētiem ir vēl grūtāk, nav iemesls radīt mākslīgus sarežģījumus arī šeit.

ko tieši tu gribētu vienkāršot?

Komatus un dažādas jokainās "mijas".

Vispār angļiem, ja atskaita perfektos laikus un nekārtnos darbības vārdus, ir ļoti ērta gramatika, taču tas jau būtu par traku :D

pakārt nedrīkst apžēlot? ohwow!

Kādus vēl retorikas metodes bez pierādījuma ad absurdum Tu zini?

bet vai tu zini precīzāku un košāku piemēru komatu sūtībai? :)

Jā, un mūsu ikdienā katru minūti ir šādi piemēri.

tavā varbūt nav, manā patiešām ir - lūk, man ir parādījusies jauna kliente, kura darba uzdevumus raksta šādi: "sveika man vajag līfletiņam citu virsrakstu es gribu iet pavisam prom pārfrazē lūdzu virsrakstu x uz virsrakstu y" (kur izrādās, ka uz vietā bija domāts un) un viss vienā rindā. zini, tiešām grūti saprast :)

Nu es tomēr neaicinu atmest visas pieturzīmes, pēdiņas un visu pārējo.

vēl jau tavu komatu maiņu var interpretēt kā "vajag vairāk!" :)

Aha, komatu, nekad, nevar, būt, par,,,,, daudz,,!,,,

Un šis ir piemērs, kura analogam angļu valodā, protams, komati netiek piemēroti?

kāpēc angļu?

Jo divi-g kā piemēru ērtākai gramatikai minēja tieši angļu valodu?

interesanti, ko viņš ar to domāja :) latviešu valoda no angļu atšķiras pietiekami būtiski (un es jūtos kā duraks, to skaidrojot izglītotiem cilvēkiem), lai to varētu uztvert tikai kā kuriozu. turklāt mums nav datu, vai tas ir domāts tieši komatu un miju sakarā, vai vispārīgi. man izskatās, ka vispārīgi. tātad kuriozs.

Angļu valodai ir cits infleksijas līmenis, līdz ar to viņu gramatiku mēs pārņemt 1:1 nevaram, protams.

Bet izglīto mani - kāpēc tieši čehu rakstība tika izvēlēta kā atbilstošākā latviešu valodas atveidei?
Atskaitot faktu, ka iespiedburtiņus bija ērti ieimportēt tieši no turienes kādi nu bija?

vēsture nav mana stiprā puse, bet es pieņemu, ka konceptuāli vienojoties par to, ka pierakstīs tieši tā, kā izrunā, no visādiem (ne tikai čehu, come on!) alfabētiem tika samakšķerētas zīmes, ar kurām to var izdarīt.

par personvārdu atveides vēsturi reku varu ieteikt palasīties http://www.letonika.lv/article.aspx?id=personvardi

Mēs nepierakstām vārdus tieši tā kā izrunājam. Mūsu pieraksts ir tuvāks nekā, piemēram, angļu, bet tas nebūt nav izrunai idents - tas nu reiz ir tikai mīts.

Un par tiem čehiem - nu cik nu man ir sanācis skatīties un cik skolā mācīts, ir tā vēsture tāda. Atšķirībā no, piemēram, poļiem, kas tiešām uztaisīja paši savu alfabētu, mēs ieimportējām no čehiem.
Kaut kāda apsvēruma dēļ viņu akutus aizvietojot ar horizontālām strīpiņām.
Protams, ne tikai mēs, citi te apkārt darījās līdzīgi. Cik nu saprotu, tīri ekonomisku, nevis valodniecisku apsvērumu dēļ. Valodniecisku tik, ka nolemjot grāmatām fontu nomainīt, izdomāja pie viena arī ortogrāfiju reformēt.

Ja mēs tagad mainītu ortogrāfiju katru reizi sacerējumu no times new roman pārformējot uz arialu - nu vai tas nebūtu jauki, ko?

jomajō, mīļās — ko tik jūs te neesat sadzejojušas...
iedzeršu glāzi aspirīna, varbūt atlaidīs ;)

Un vispār - kāda jēga tādai latviešu valodai, es tavā vietā vispār tādā stulbā valodā nerakstītu.

Latviešu valoda nav tik efektīva izteiksmē un bagāta ar vārdiem, lai varētu atļauties to vardarbīgo iekapsulēšanu, ko tai cenšas uzspiest valodnieki 'valodas tīrības saglabāšanas' vārdā.

Es gribu, lai es arī profesionālajā sfērā varētu izteikties latviešu valodā. Šobrīd es to nevaru.

ēēē, tu gribi teikt, ka Raihman uzvarēja tiesā, jo Raihman bija taisnība, un valodai būtu jāmainās, jo Raihman tā patīk un ANO tā izlēma, un vispār nafig mums tā gramatika?
Baigi gribētu sagaidīt tusiņu, kurā tu runāsi par Rouling Harr-igrek Pot-ter, un Orson S-cot-t Card Ender spēli. Viņi gan uz ANO vēl nav aizvilkušies, bet tas nenozīmē, ka viņiem nav tiesību uz privāto dzīvi un savu identitāti. Vēl jo vairāk, Harr-igrek Pot-ter taču noteikti ir tra-de-mark, ko vispār netulko!

Nē, Raihman uzvarēja, jo viņš vienkārši apnika, un tiesneši vispār ir stulbi un neko nesaprot un neka dar nevienu valodu ārpus dzimtās angļu nav saskārušies.

Galotnes kabināšana un rakstības maiņa ir ļoti arbitrārs 'gramatikas' noteikums. Jo īpaši, ja tas tiek darīts tik mehāniski, kā to darām mēs.
Jā, valoda, kurai zināmu īpatnību dēļ principā ir nepieciešami locījumi, lai tā vispār būtu saprotama. Tai pašā laikā šai valodai nav nekādu problēmu teikumos inkorporēt neatšifrētus saīsinājumus (ASV, CIP, FIB - tikai daži piemēri) un preču zīmes (rakstam taču Microsoft nevis Maikrosofts. Peogeot nevis Pežots).

Un attiecībā uz identītāti...Viena lieta ir daiļliteratūra, ikdiena un sadzīve. Un cita - valsts oficiāli apliecinātā identitāte.
Btw, par identitāti - un kā tev mūsu normatīvā attieksme, ka tiem, kam divi vārdi iedoti uzskatāms, ka ir viens un dubultais? Nevis cilvēks ir Jānis un cilvēks ir ar otro vārdu Toms, bet cilvēks ir ar vārdu Jānis Toms (un pie Latvijas Jāņu skaita nemaz nepieskaitāms). Arī takš 'gramatika'.

Es jau nesašuvos par to, kā viņu raksta. Es vairāk par tavu cepienu par to, ka viena ANO lēmuma dēļ vajadzētu nahrenizēt latviešu gramatiku kā sugu, jo latviešu valoda tak būtu varējusi attīstīties kaut kā pavisam citādi.

ASV, starp citu, nav USA. FIB arī ir FIB, nevis FBI, un kā CIP sauc angliski, es nemaz nezinu. Tur es neredzu nekādu problēmu. T.i., tas, ka eksistē saīsinājumi, nenozīmē, ka nav gramatikas - galu galā arī amurikāņi nelieto saīsinājumus gramatiski (vismaz es neesmu redzējusi, ka plaši lietotu USA's vai FBI's).

"Microsoft" un citi firmu nosaukumi ir normāla piekāpšanās, un arī Raivo ir normāla piekāpšanās.

Cepiens ir nevis par to, ka gramatiku vajadzētu nahrenizēt, bet par to, ka es nesaprotu cepienu ka šis lēmums Kaitē Latviešu Valodai, 'nahrenizē laviešu gramatiku kā sugu' un tā tālāk. Tieši otrādi, tas dod iespēju pārskatīt nesaprātīgas prakses, kas latviešu valodai pieder tikai dēļ himēriski sastingušas normatīviem priekšstatiem, un nevis tāpēc, ka valoda ar to galā netiktu. Piemēri bija kā reiz lai demonstrētu, ka no valoda ar to galā tiek tīri labi jau šobrīd un spriedums neko radikāli jaunu neievieš.

Gramatikas likumi, atšķirībā no normatīvajiem aktiem, ir deskriptīvi, nevis preskriptīvi - kā reiz visādas 'piekāpšanās' - ne normālas, ne nenormālas tur nemaz nav iespējamas. Ir liela atšķirība starp personas nosaukumu un firmas nosaukumu? Tāpat arī attiecībā uz saīsinājumiem tā nav piekāpšanās, tā ir mūsu gramatika.
Vismaz briti, starp citu, kabina -s un 's saīsinājumiem galā.

labi, tev nav saprotams, kāpēc to var uztvert personiski.

tajā pašā laikā, teiksim, es uztvertu personiski, ja būtu ziņa "reklāmas darbiniecei atņem divus bērnus, jo viņai nepietika laika par tiem parūpēties", pat tad, ja tā reklāmas darbiniece nebūtu es un viņas apstākļi būtu citādi.

tā nav gramatikas problēma, tā ir psiholoģiska problēma