Brokoļeksperimentu epopeju turpinot, secinājums sekojošs: brokolis nebija vainīgs. Vainīga bija tekstūra.

Jau tad, kad sākām beibei dot pagaršot no pirkstgala visādas lietas, smējos, ka gurmāns aug. Jo... interesantas lietas, kas bija 'oh, dod vēl pagaršot, šito vēl neizpētīju', bet ikdienišķās 'šito dod visiem bēbīšiem' imaginārā atbilde bija 'nu tad arī dodiet tiem visiem citiem bēbīšiem'.

Izskatās, ka ar brokoli ir kaut kas no šīs sērijas. Ec, brokolis, 25min tvaicēts un caur sietiņu izberzts ir fuipē. Bet brokolis, 7min tvaicēts (un tad turpat slapjos tvaikos dzesēts), ar visu kātu un krikumiņiem (vai krikumiņiem attiecīgi karotē) - jap, tā ir manta. Joprojām manta kuras liela daļa nonāk uz krekliņa, pazodē, aiz ausīm utml, bet nu progress nenoliedzams. (Lūk.. puķkāpostu es varu pataupīt sev. Topinambūru bija interesanti palaizīt beeeeet topinambūrs mīksts nepaliek, ja? kraukšķīgs, kad novāra? Es nezinu, pirmo reizi dzīvē ar tādu virtuvē dabrojos)


Pie viena - mazule pirmo reizi dabūja pagaršot ūdeni. (ē.. vanna neskaitās, mkey). Lielā meitene ieraudzīja uz galda nolikto, pa sastāvdaļām izjaukto mīkstā caurspīdīgā snīpja pudelīti (jā jā, baidamies no Ļaunā Melnā Pelējuma, tāpēc snīpi tikai caurspīdīgu). Saskrūvēja un paziņoja, ka došot māsai sipot. (Tulka piezīme: lielā meitene nedzer viņa sipo. Nenoteiksme 'sipt'). Jautrība un prieks abām - lai gan neesmu droša, vai mazā ko no pudeles izdzēra un tad sajūsmināti sprauslāja ūdeni, vai vienkārši siekalzaķojās.

Pēdējo nedēļu valodas eksplozija man ik pa brīdim liek sist plaukstiņas un spiegt 'how cute!!!!'. Vakar svarīga diena, meitene pirmo reizi iepirkās veikalā. Vēl jau ne pati samaksāt :D bet pateikt 'Gribu gaļu' un parādīt 'šinī te' un pastāstīt ka tēti klausa.
Grūti pat pateikt, kas tieši ir mainījies, viņa runājot nedara neko tādu, ko nedarīja jau iepriekšējo pusgadu, vienkārši pēkšņi ir sākusi visu to darīt vairāk.

Mazais bērns tikmēr ir ideālais kafejnīcas kompanjons. Mierīgi pasēdēs, kamēr telefonu bakstīsi, sajūsmināsies par klātbūtni, tikko pievērsīsies, priecāsies, ka ar viņu parunājies.. jā es esmu traka un kafejnīcās runājos ar mazu bērnu un viņam pat dziedu. Bet tas ir tiiiik forši.
Man te pastaigbiedrene viena apvaicājās, vai tieku izrauties, redz, priecājas, ka reizi nedēļā tiek viena uz kafejnīcu aiziet... ņea, es pagaidām izbaudu to vecumu, kad varam aiziet divatā. Ja vēl tās foršās kafejnīcas tuvāk būtu, vispār apresnētu.
Ar mazo arī uz kino noteikti joprojām ir forši. Ja tik tie kino nebūtu Yamahu dienās.

Ja sieviete bērnu ražojot skatās DrWho, tad nav ko brīnīties, ja rezultātā bēbis šo to no Gaužraudošajiem Eņģeļiem* aizguvis.

Aizgriezies uz pāris sekundēm, un bēbis ir pusmetru pa grīdu pārvietojies no iepriekšējās pozīcijas. Bet skaties virsū? Bezpalīdzīgs tuklītis, kam pat mantiņa 2cm no rokas ir neaizsniedzami tāla.

Viņa pārvietojas. Ne pret ko neatstumjoties. Es īsti nezinu kā. Šoreiz tas pat nav sideroll (jo tas būtu sadzirdams. Šeit ir dzirdama tikai ritmiska pēdu bungāšana pret grīdu).

---

Gaužraudošie Eņģeļi jeb Weeping Angels - citplanētiešu rase DrWho universā, kas izskatās pēc tām eņģeļu skulptūrām uz zemes. Viņi pārvietojas, kamēr neviens viņus neredz (piem, kamēr tu samirkšķini acis), bet ir pilnīgi nekustīgi tad, kad tos kāds novēro. 186. sērija Blink. Skatāma kā standalone filma, DrWho nezinot (par drWho tur ir maz).

[Beibei] nav dzeltenas ogas! Pazuda dzeltenas ogas!
-Tu gribi dzeltenās avenes?
-Avenes nē, dzeltenas avenes zaļas. Ēst dzeltenas ogas!


Secinājums - meitene iemācījusies gana labi valodu lietot, lai (dārziņā?) pastāstītu, ka mājās ēdusi dzeltenas avenes. Un lai taptu izglītota, ka gatavas avenes ir sarkanas, dzeltenas avenes ir zaļas un negaršīgas. Dzeltenās ogas mājās ir garšīgas, ergo tās nav avenes. Gaidam vasaru, kad viņu izglītos 'dzelteni ķirši nav un vispār ķirši vēl nav gatavi'.... Cik bezatbildīgi būs uz dārziņu iedot grozu ar ķiršiem. Dzelteniem?

Ak mēs ļaunie cilvēki ar gēnu inžinieriju, pavisam todleriem galvas sajaucam :)


Reizēm man iestājas krājēja gēns arī uz pārtiku un gribas stipri lielāku saldētavu.

Bēbītei tuvojas pusgads. Lēnām bez steigas (atkal)-ieviešu (savās) pusdienās viņai pagaršojamas lietas.

Visi amerikāņu filmas saskatījušies zina, ka brokolis ir katra bērna bieds - es gan īsti nezinu kāpēc, man tāds nesamocīts brokolis tīri labi garšo. Arī Beibei smuki izdevās no saldēto&svaigo dārzeņu miksa pēc tvaicēšanas ekskluzīvi izlasīt svaigos brokoļus. Bet tā ir pusotru gadu sena vēsture.

Īsi sakot, šodien bija Bēbītes kārta pagaršot pirmo brokoli. Nolauzu divas floretes (jo mazāk tvaicēt man ir slinkums), iztvaicēju (15min ir par daudz al-dente variantam, bet kā reiz laikā 'vēl koši zaļā krāsā, bet jau mīksts' kategorijai), pat apzinīgi ar dakšu paberzu vienu gabalu sietiņā.

Pirmais kriksītis? Pašķobījās, bet ok. Otrais kriksītis? Pašķobījās, bet joprojām ok. Trešais kriksītis ar karoti, siekaliņš un vairāk šķobīšanās. Ceturtais ar karoti? Taure.Emocionāla prezentācija pusstundas garumā ar sekojošiem galvenajiem punktiem:

Priekšmeti, kas garšo labāk par brokoli:

• Spēļu zaķis;
• Spēļu pele;
• Paklājburts;
• Plastmasas priekšautiņš ;
• Dvielis;
• Autiņbikse ( nelietota. Eko attiecas arī uz to patērēšanu uzturā, hmm?).

Priekšmeti, kas garšo sliktāk par brokoli:

• Banāns.

Nu, neko, pēc kādas pusstundas nomierinājās un aizmiga. Pat aizmigt grūti pēc tik lieliem pārdzīvojumiem. Nabaga bēbīte. Mazumiņš mans.

Vispārējā interneta sajūsmā par ksenijakomentē ļoti gribētos lasīt mazliet normālākus komentārus arī par visādi jau labi domāto 'mazais nav lielais' programmu. Kaut vai šo, http://www.mammamuntetiem.lv/articles/35036/bernu-arsti-1-3-gadus-vecu-bernu-esanas-paradumi-ir-kritiski/

Jo pati aizpildāmā aptauja bija... uzjautrinoša. Pirmkārt jau nemaz ne uzkrītošais product placement, vairāku jautājumu galā liekot 'piemēram Aptamil Growing Up Milk 1-3' (kas latviešu valodā iederās ļooooti organiski'). Otrkārt jau jautājumi un atbildes, kas jau iepriekš noformulēti tā, lai pašausminātos par atbilžu variantiem (par tiem pašiem 'cukurotajiem gāzētajiem dzērieniem '- jautājums bija 'no kāda vecuma jūsuprāt bērnam var dot cukurotos gāzētos dzērienus, no pusgada, gada, diviem, trim, aizliegts jebkurā vecumā'. 'Aizliegts jebkurā' tā kā būtu par šerpu. Bet no cik 'drīkst'? Cukurotas feheļa tējiņas tak maisījumu bērniem lej rīklē jau no pāris mēnešu vecuma?

Tad vēl tie sīkumi, kā pilnīgi reliģiskā apsēstība ar SILTU ēdienreizi (jā jā, capslockā) un kauninošais jautājums 'kāpēc negatavojat bērnam līdz 3 gadu vecumam atsevišķu SILTU ēdienreizi' - kur viena no jēdzīgākajām pieejamajām atbildēm ir 'who has time for this' (Neesmu raw ēšanas fanāts, bet man tā arī nav izdevies saprast kāpēc tas ēdiens būtu jāsilda. Termiski jāapstrādā? Jā. Jāievēro drošības noteikumi pēc termiskās apstrādes? Protams. Bet kāpēc ir jāēd karsts? Kāpēc ir jāsilda zīdainīšu biezeņi? (jo tā mērenā uzsildīšana nekādi neuzlabo bakterioloģisko drošību, tieši otrādi.) - Kam, protams, seko brīnišķīgais 'mums ir risinājums jūsu problēmai! Aptamil Growing Up Milk 1-3, lai bērns uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, pat ja jums nepietiek laika viņam gatavot atsevišķi!'.

Jo... ar vārītu ūdeni uztaisīts palmu eļļas, oksidējušās zivju eļļas, cietes un piena OB maisījums ar pievienotiem ne-maz-ne-tik-viennozīmīgi biopieejamiem minerālvielu savienojumiem noteikti ir pilnvērtīgāks uzturs nekā tad, ja bērns ēd no ledusskapja izņemto, vakar cepto (OMG cepts! jo arī cepeškrsnī tak skaitās 'cepts') zivi, klāt piekožot zaļumus un svaigus dārzeņus.

Par uzsvaru, ka bērns jau no mazām dienām uzņem pārāk daudz olbaltumvielas un TĀPĒC kļūst resns vispār iznāca pacelt uzaci (lai gan vegāni jau sajūsminās, ka uztura speciālisti, re, saka, ka pārāk daudz piens bērniem tomēr nav labi!) Nē, protams, visi ir resni tāpēc, ka uzņem pārāk daudz olbaltumvielas, taukus un ogļhidrātus, bet vai no pārāk daudz OB vien tiešām ir iespējams uzresnēt? (ja T un OH ir attiecīgi samazināti?)? Es te ne par bojājumu nierēm, mkey?

Vienīgais priecīgais visā šajā 'mazais nav lielais' - beidzot varu iebakstīt 'speciālista viedokli' tiem, kas ar lielām acīm pārprasa, vai tiešām mēs bērnam dodam piena produktus, kam NAV samazināts tauku saturs.

Zviedrija, glutēns, bērni - http://pediatrics.aappublications.org/content/early/2013/02/13/peds.2012-1015.full.pdf+html
Un jā jā, jo vairāk lasi, jo vairāk lietas, par ko uztraukties uzzini. Bet ja jau zinātne šobrīd piedāvā opciju 'glutēnu nemaz, ja nu patrāpās tajos 3 nelaimīgajos procentos' vai 'labāk mazliet un laicīgi, tad tomēr risks samazinās', mūsdienu pasaulē vienkāršāk laikam būs otrais. Ja vēl kāds cilvēcīgu porciju izpratnē pārtulkotu, tieši cik daudz nozīmē tas 'nedaudz'... būtu pavisam forši.
Bet gan jau, gan jau.