Man jau ar liekas, kā reiz atsevišķā gatavošana nozīmē lielu risku, ka vēl pēc neilga laika perioda bērna ēšanas paradumi kļūs krasi sliktāki - jo ja jau bērnam jāgatavo atsevišķi, tātad pārējie ģimenē rāda nepareizas ēšanas piemēru. Tomātu mērce.. a man te terminoloģijas jautājums, ko pašlaik sauc par tomātu mērci? Kečupts pilnīgi noteikti nav tomātu mērce... Bet passata, tomātu pasta, tomētu mērce, tomāti biezenis - neesmu iedziļinājusies, kurš vārdiņš kam šobrīd atbilst. Un nu.. vislētākā tomātu mērce veikalā ir tās miniatūrās leikoplasta ruļļa izmēra bundžiņas, kur sastāvā ir tikai tomāti un nekas vairāk, vai tad ārpus tomātu sezonas tā ir slikta izejviela? Protams, ka mēs visi grēkojam un neēdam ideāli un arī bērnus nebarojam ideāli. Bet es negribu ticēt, ka mākslīgais 'growing up' maisījums (kam regulējums stipri mazāks kā zīdaiņu maisījumiem, ne tā?) ir labāks aizstājējs. Tad varbūt uzreiz soylentu visiem? | |
jā. turklār risku, ka bērns kļūs izvēlīgs ēdājs un neēdīs vispār neko. es no bērnības atceros, cik bēdīgi bija, ka visi ēd kaut ko garšīgu, a man kkāda pliekana huiņa. bet šis ir mans tarakāns, jo man bija diēta alerģijas dēļ - mēnešiem kāposti vai rīsi vien. godīgi sakot man nav ne jausmas ko tauta saprot ar 'tomātu mērce' es gan arī nezinu kādas cik maksā | |
Paskatījos emaximā. 'Tomātu mērce' acīmredzot ir tomātu pasta atšķaidīta ar labi daudz ūdens un iebiezināta ar cieti utml. Tas, ko es domāju ir ne-vietējā ražojuma tomātu pasta. (Jo vietējā ražojuma tomātu pastai ar saturu 'tomātu pasta, cukurs' pēc uzturvielu birkas spriežot ir gandrīz divreiz mazāk OB... vai nu pievienots ūdens, vai nedareducēts ūdens + cukurs). Un tomātu mērce tiešām ir trīsreiz lētāka, nekā iztēlojos. | |
Pilns ar pretrunām - dzelzi vajag un tā labi uzsūcas no gaļas, bet par daudz gaļu dot neesot labi. Pārmērīgi tauki un OB slikti, saldi našķi (tātad OH) atkal slikti. Un jā, piekrītu Neraatei, ka daudzi vecāki, ja uzsāk BLW, tad maina savu ēdienkarti, lai bērns var ēst to pašu, ko pieaugušie. Par silto ēdienu - vai tad Cāli nelasi, tur Tev paskaidrotu ļoti stingros vārdos, ka zīdainim ēdiens ir jāgatavo KATRU REIZI SVAIGS!!11!!! Jo atsildot biezenīti taču pazūd vitamīni, un vispār, vai tu, māte, pati ēstu otrreiz sildītu biezeni? (Emm, jā. Kā arī, man vispār lielākā daļa no tiem dārzeņu ēdieniem, ko J ēd, pašai negaršo, bet viņam nav nekādu iebildumu). Es gan labprāt izmantotu kādus materiālus ar skaidrojumiem par bērna uztura specifiku, no manām smalkajām grāmatām dažas lietas tomēr nav skaidras, it sevišķi tagad, kad J aizvien lielākos daudzumos sāk ēst piebarojumu. | |
Par cāli un ļoti stingriem vārdiem - tas jautājums bija primāri par biezenīšiem no burciņām. Arī dažiem Rūdolfiem instrukcijā ir paredzēts tos pirms došanas uzsildīt. Pat neķeroties 'omg kā drīkst bērniem dot biezenīšus no burciņām fufufufufū' - tāda nu tā instrukcija uz vārītajiem puķkāpostiem ir. Un es ļoti cenšis saprast, vai tā jēga tur analoga olas pievienošanai amerikāņu cake-mix (t.i. vainas apziņas mazināšana, lai justos, ka Esi Bērnam Pagatavojusi Siltu Ēdienu'), vai 'daļai bērnu (bet ne visiem) silts garšo labāk', vai tiešām reference uz ajūrvēdu (šī bija cāļa atbilde, kad pajautāju). Bet pat burciņas atmetot - jautājumi, ko redzu šī brīža mazās vienaudžu čatiņā - 'es uzsautēju un sablendēju dārzenīšus, kamēr acuraugs bija iemidzis, bet šis turpina sust, pusstunda jau pagājusi, viss ir atdzisis, kā pareizi uzsidlīt no jauna, kad pamodīsies?' Ja grūti iztēloties situāciju - ok, jums tikko seperation anxiety parādījās, bet ir bērni, kam tāds ir kopš dzimšanas - t.i, vai nu gatavo, kamēr guļ, vai gatavo, kamēr pilnā balsī izimisīgi auro (vai aizmirsti par elementāru drošību un turi bērnu slingā, kamēr nodarbojies ar asiem nažiem un darbojies gar karstiem virtuves objektiem). Par 'vai tu māte pati ēstu'... es piederu pie 'nedodu bērnam ēst to, ko neēdu pati' nometnes. Ēdu arī samīcītus ceptus/tvaicētus dārzeņus, ar kādu garšaugu. Bet man arī nav problēmu ar sākotnēji normāla uzsildīta ēdiena garšu, nedz nepieciešamības, lai ēdiens būtu silts - ar retiem specifiskiem izņēmumiem, labāk vēsāku, nekā karstāku. | |
Man jau ceturtais aug bez Aptamila. Šausmas, šausmas.. Un no gada dzer govs pienu. Īsto, no lauku govs. Un pat nevārītu. Un ēd to pašu, ko visa ģimene. Brīnums, ka vēl dzīvi. Pārējie gan arī ikdienā nepārtiek no čipsiem ar saldinātiem gāzētiem dzērieniem. | |
Nē nē, taviem bērniem tava nezināšana var būt Liktenīga, viņiem Noteikti Vēlāk būs Milzīgas Problēmas, kuras vēl Nenojaut. Ok, man ir tarakāns 'bērnam jāiemāca, ka padzerties dzer ūdeni, pārējais ir ēdiens', līdz ar ko pienu krūzē es lielajai dzert nedodu. (bet es saprotu, ka tas ir tarakāns un citi pieskatītāji dod), kalcijam mums iet plašs spektrs ar sieriem, biezpieniem un to radiniekiem. Uzņemt kalciju UN dzelzi no viena maģiska produkta.... a kāpēc es šitai maģijai neticu? | |
Kalcija un dzelzs savienojumam es ar nez kāpēc neticu. :D Man ir 1 ūdensdzērājs un 2 pienadzērājiņas. Ietekmēt tur kaut ko var tikai līdz brīdim, kad iemācās paši atvērt ledusskapi un pienu paņemt (vai skaļi bļaut - pīnu, pīnu!):D Nu ja piena tur nav, tad ir 3 ūdensdzērājiņi un kaķis, kas kož kājās (jo piena bļoda tukša). Galvenais to pienu sabalansēti papildināt ar sportiskām aktivitātēm - bērni aug griezdamies :) | |
no otras puses, izlasot ka pavārs gatavo saviem bērniem ēdienus ar tomātu mērci un majonēzi.. nē, nu mērce no mērces un majonēze no majonēzes atšķiras, bet cik MM auditorijā paši tādas taisa vai izvēlas dārgās, bet labās?
bet es pati savu bērnu nebaroju ļoti sabalansēti, jo īpaši šobrīd, to apzinos, tādēļ plānoju tikties ar senu draudzeni, kas ir uztura specs