Naktī murdziņš par statistikas mācīšanos vēl vienu semestri, pēc 'statistikas inženieriem', 'vispārīgā statistika', kas jāapgūst komplektā ar pāris igauņu apmaiņas studentiem, soczinību fakultātes meitenēm un būvinžinieriem. Lai gan eksāmens bija jau pagājšceturtdien, man viss ir iesniegts, tik mazās wa studijgrupas biedri vēl ņemās par pēdējiem atlikušajiem jautājumiem un aicina mainīties pieredzē. (Protams, tas jungisko ievainoto dziednieku manī ļoti iepreicina, re, varu būt noderīga).

Pirmais semestris veiskmīgi nobeigts. Uz atzīmēm skatoties, tik vieksmīgi kā nekad.

No otras puses, protams, terapijas uzdotajā uzdevumā esmu bezcerīgi izkritusi - tas būtu izpildīts, ja spēki un laiks tiktu aprēķināti tieši tik, cik nepiecieāms minimālajai izpildei. Bet biškiņ, ilgtermiņā minimālajai izpildei man nesanāk. Es svilinu visu, īstermiņā, pēc labākās sirdsapziņas. Pirmā semestra vajadzībām ar to, protams pietiek. bet... Jā, baidos no brīža, kad 'bet protams es varu semestra darba lauvas tiesu izdarīt pāris naktīs' atkal izrādīsies nepietiekami.


Man, godīgi, vienmēr ir bijis mazliet naidiņš pret cilvēkiem, kas eksāmenos pelna 10niekus. Tas kaut kā uzreiz šķietami pārklājas ar cilvēkiem, kam eseju pulēšana un zubrīšanās sagādā kaut kādu perversu mazohistisku baudu (un, protams, kur nu bez sīkumainās kasīšanās ar pasniedzējiem, lai pārliecinātu, ka mazās kļūdiņas ir gana mazas un nesvarīgas), kā arī niknos stipros mugurkaulus, kas katrreiz īdēs par termiņu pagarināšanu un pielaižu došanu pārējiem, grādu devalvāciju utml.


Bet nu, ja jau sagadījies, ka pirmkursniekiem tos 9 un 10 liek nevis par kaut ko ļoti īpašu, bet vienkārši daudz-maz prasību izpildīšanu - nu manis pēc.

Tik, ka kognitīvā disonance ir... interesanta. Kā ar to tiku galā vidusskolas laikā - neatceros. Un iepriekšējā studiju periodā ar atzīmēm virs 8 nebārstījās, bija 8nieku skala ar 9/10 pierezervētiem specgadījumiem. Un, taisnība, šoreiz tas tomēr nav par 'atnācu, ieraudzīju, izdarīju', bet 'man nebija ne jausmas par to kas patiesībā bija jādara, tāpēc iesniedzu kaut ko, kas izpilda nosacījumus tā, kā es tos sapratu, paveicās, ka mans nepareizi iekļāva arī visu vajadzīgo'.

Nu ko, pēc 11 gadu pārtraukuma, 1. septembris atkal attiecas arī uz mani. Protams, ja viens no iemesliem pat neskatīties vietas A virzienā, jo 'tur māca ex-klasesbiedrs', bet iestāties vietā B un tad uzzināt, ka ē... tagad konkrētais ex-klasesbiedrs māca tur ir biš LOL, bet nu gan jau, gan jau.

Mazliet kognitīvā disonanse, facebook atverot - stūrītī 'kokteiļvakars pirmkursniekiem! bet pirms tam pa pilsētu, ja?', kamēr lapas vidū 'mammas pērk un pārdod' sludinājums par zābakiem bērndārzniekam. Un visa fonā lēnā garā skrien indeks analīzes skripts, bet par datubāzu moduļa atzīšanu vēl lāga vienojušies ar skolu neesam.

Nezinu. Pagaidām nezinu kā tas būs, Bet vismaz kaut kas jauns.