Grāmatiņa interesanta. Scalzi tviterī bija pielikonta autora eseja par gavlenajām otrās daļas tēmām, un links uz galvenajām idejām par dažus gadus vecāko pirmo daļu ar. Scalzi rekomendēts cyberpunk, what's not to like? Vāka bildi nelikšu, jo šī ir kārtējā reize, kur redzot vāku, to grāmatu rokās negribētu ņemt. (GrrM Dying of the Lihgt? Lukjaņenko DEEP? Ja godīgi ir kāda ne P.K.Dick uz šo žanru attiecināma grāmata, kurai nav atbaidošs vāka noformējums? Precisely. Atkārtotie izdevumi reizēm labo situāciju. Reizēm.)

Jessica Jones without superpowers. Neuromancers, bet ar fokusu uz Molliju, ne Keisu. Kaut kā tā.

Daļa ideju sasaucas ar tieši tām lietām, kas tracināja Ancillary sērijā, tikai neprasiet precīzi nodefinēt - tas vairāk sajūtu līmenī.

Īsi sakot - ko tur daudz - te linki uz augstāk minētajām esejām, tās bija vairāk kā pietiekošas, lai šo vajadzētu mēģināt izlasīt.

Warning: foul language?

https://whatever.scalzi.com/2016/09/09/the-big-idea-k-c-alexander/
https://whatever.scalzi.com/2017/11/14/the-big-idea-k-c-alexander-2/


Un mazliet koncentrēta kopsavilkuma no esejām zemāk:

( Riko is a splatter specialist (that’s Tarantino level of gory mess, in case the title wasn’t clear) with all the agency of a man—and in being this, she tests the boundaries of what a woman in a book is supposed to be in this enlightened age of women’s rights. )

No sliktākās uz labāko, atstarpes norāda būtisku atšķirību, blakus esošās varbūt citā noskaņojumā mainītu vietām.

SI Phantom Menace


S7 The Force Awakens
S2 Attack of the Clones


S6 The Return of the Jedi
S3 Revenge of the Sith
S4 A New Hope


S5 Empire Strikes Back
S(4-0.1) Rogue One


S8 The Last Jedi.


Vērtējot vienkārši pēc 'patīk/nepatīk', pie tam pieņemot, ka visas iepriekšējo filmu saturs ir zināms to iznākšanas secībā. (Jo, piemēram, Rogue One kā atsevišķa filma nestrādā, bet esot Rogue One, S4 kļūst krietni labāks). Visār, tā īsti kā atsevišķas spēj dzīvot tikai pati pirmā filma (tagad S4) un varbūt visu triloģiju vidējās epizodes) Zinu, ka SW faniem Rogue One nepatīk - bet tā ir jauka filma, pat ja tā nav filma, par kuru īpaši sajūsmināties un skatīties atkārtoti. Man sekošana Zvaigžņu kariem vienmēr ir bijusi vairāk kā piederība subkultūrai, nevis tiešām starp maniem mīļākajiem stāstiem vai mīļākajām filmām.

Ar diviem izņēmumiem. No kuriem viens, ir šī brīža jaunā filma.


( Te laikam jāliek spoiler alert? Tas fantastiski muļķīgi nosauktais jaunais koncepts, ka īsti fani filmu skatās, neko par to iepriekš nezinot? Bet nē, nu ja pie tāda pieturies, nelasi neko tālāk. Man jau šķiet, ka nekādi spoileri tur nav - bet nu katram gadījumam, brīdinājums ir uzrakstīts )

Es nebūšu īpaši pārsteigta, ja JJAbrams devītajā filmā pamanīsies sabojāt visas astotās filmas labās lietas, Jo tās ir ļoti viegli sabojājamas vienkārši neturpinot pavedienus, retkonīgi pārinterpretējot motivācijas utt.

Bet līdz tam? Ir divi gadi, kuru laikā arī es beidzot esmu Zvaigžņu karu fans nevis tikai dēļ tā, ko sekošana Zvaigžņu Kariem simbolizē (un 'tu taču mīli SciFi, StarWars arī pie tā pieder'.. ē, nē nepieder, bet lai jau būtu), bet dēļ paša stāsta un varoņiem.

All the Birds in the Sky.

You know... no matter what you do, people are going to expect you to be someone you're not. But if you're clever and lucky and work your butt off, then you get to be surrounded by people who expect you to be the person you wish you were

Boredom is the mind's scar tissue

“Listen, I can't be around people right now. It is nothing personal."
. . .
"Why not? Are you having a weird feeling like that you are coated with garbage that makes your skin crawl and you can't recognize other people as belonging to the same species?"

Dēļ šī gada 'man tāpat nekas prieku nesagādā' jaunas grāmatas palasītas diezgan maz, vairāk pārlasīšanas, kad vispār jebko, un pa vidu kaut ko izlasot, uzreiz arī aizmirstās, ne šeit, ne goodreados neatzīmējot. Bet šī tāda tīri OK gŗamatiņa. Jā, vispār jau tāds 'vasaras pludmales romāniņš' - klišejisks uzstādījums (Viņa runā ar putniem! Viņš izgudro laika mašīnu! Viņu pasaules ir tik dažādas, bet viņiem jāsadarbojas!') - bet nav gluži tā, kā izskatās. Ē, nu mazliet mazāk romantisks par Interstellar (jo īpaši, ņemot vērā, ka šajā grāmatā nav nekāds 'mīlestība ir universālais spēks, kas izglābj pasauli' - drīzāk otrādi, starp rindiņām visnotaļ apspēlē brīvās gribas ilūziju. Un ne gluži 'aww, viņiem liktenis ir nolēmis būt kopā' variantā.

Ak jā, ši grāmata ir mazliet postapopaliptiska. Mazliet, jo pasaules gals sāk pienākt grāmatas pirmās trešdaļas beigās, un tad pasaule turpina beigties visu atlikušo grāmatu (nē, tā īsti arī nebeidzas, tur pat varētu būt hūki sīkveliem). Pakāpeniska pasaules izjukšana, bet hipsteri sanfrancisko to pamana tikai, kā trendu maiņu, dažu trendu pazušanu un jaunu parādīšanos.

Kopumā teiktu, tas ir mazāk 'viņa ir ragana, viņš ir izgudrotājs', vairāk GreenPeace (ar maģiju) pret Elonu Musku sacenšas, kura 'kā mēs izglābsim pasauli' risinājums pasauli ir mazāk neētisks.

The Hyperion Cantos form a tetralogy of science fiction novels by Dan Simmons.

Jā, tas laikam ir kaut kur gaisā šobrīd. Nekad vēl nav bijis tā, ka man lasot kādu grāmatu ik pa brīdim nāktos secināt, ka tieši šobrīd to lasa vēl kāds visplašākajā paziņu lokā. Un vēl kāds. Un vēl. Un vēl.

Nezinu kāpēc tā.
Nezinu kāpēc īsti lasīju pati.
Nezinu kāpēc izlasīju.

Tetroloģija ir episka vistiešākajā vārda nozīmē. Tur ir kaut kas no, šķiet, jebkura iedomājamā sci-fi apakšžanra un kvazi žanra no Lavkrafta līdz Gibsonam.

Milzīgas cilvēces kolonizētas kosmosa platības, mesiānisms, reliģiskā apoloģētika un ceļošana laikā. Citplanētieši, ģenētiski modificēti cilvēki, nanotehnoloģijas, neatkarīga mākslīgā inteliģence, kiborgi un mazsaprātīgi zombij-kloni. Datasfēras un no Civilizācijas atrautas maziņas, par primitīām kļuvušas civilizācijiņas. Kosmiskas batālijas un neveiksmīgas pīļu medības purvā. Mesijas vientulība tuksnesī un primitīva kultūra, kam jāsadzīvo vienotā barības ciklā ar milzīgiem plēsīgiem tārpiem.

Vai jebkas no augstāk minētā Tev ir iemesls, lai paņemtu palasīt grāmatu?

Tad ņem un lasi tur ir viss tas un vēl vairāk. Tās ir labas grāmatas. Hugo un Locus nepiešķir ne par ko. Veiksmīgu piedzīvojumu.

Bet, ja vēlies lasīt tās dēļ iemesliem, dēļ kuriem lasīju es... Varbūt labāk noliec atpakaļ plauktā.
( ... tālāk ... )

Amerikas veeleeshsnas - How to rig election. Sci-fi style.

http://io9.com/5074473/how-to-steal-an-election-science-fiction-style

Komentaari, ja kas, arii labi :)