Reizēm īsas SF fantāzijas ir labas.
Izcili elegants īsstāsts ļoti Dikiskās elektrisko miega aitu noskaņās.
Šoreiz vizuāls.
http://www.delta.com/marketing/flyinmovies/index.jsp

Mēs pieķeramies lietām.

Tā ir. Nu, neesam mēs budisti - svinam taču ziemassvētkus. Un īdīgais ziemassvētku anti-meinstrīms (šis ir anti laiks, jau sen) - atpazīstams, pēc īpaši šogad virsotnē uzmestā saukļa "Pirktsvētki".

Mākslas uzdevums ir likt aizdomāties.


Tikai bildīte.
Tikai skulptūriņa.

Bet uzzinot, ka tā ir gatavota rūpīgi ieģipsējot spēļu lācīti un pēc tam ieliekot visu apdedzināties - sadedzinot lācīti, atstājot tikai trauslu, cietu čaumalu...
Pirmā reakcija - kaut kas briesmīgs, kaut kādas apokaliptiskas noskaņas. Par Pompejām, kur cilvēki sadega, bet nospiedums pelnos palika. Nez kāpēc par Hirosimu - lai gan tur jau sadrupa arī čaulas.
Otrā - pirmā ir pārspīlēta. Tā ir tikai rotaļlieta. Tā nav dzīva. Nekas briesmīgs nav noticis.

Bet rotaļlieta ir spēcīgs simbols. Pat nezinu, vai vairāk aiz kaut kādām kopapziņas rūpēm par sugas turpināšanos, vai drīzāk aiz tieksmes identificēties un pievienot objektam personīgo skopumu. Visi taču kādreiz bijām bērni. Es negribētu, lai manu lācīti (labi, mana mīļā rotaļlieta bija sunītis, bet ne jau tam šeit ir nozīme) sadedzina un pārvērš trauslā uz kamīna novietojamā čaumaliņā. Tas tomēr ir briesmīgi. Pieņemu, ne tikai aiz personīgajām bērnības bailēm no kremēšanas.

Bailes no kremēšanas ir pagātne. Bet lietām pieķeros joprojām.

Un nē. Es tomēr neticēšu, ka tas ir kas slikts. Es neskatīšos uz trauslu baltu čaumaliņu, kas man to visu laiku centīsies atgādināt 'tu dzīvo slikti' ne mazāk uzstājīgi un traucējoši kā muļķīgie PETAs video par rituālu lopiņu kaušanu.

Jau laicīgi informēju: izmantotais fotoaparāts ir ziepjutrauks, arī vēla pēcpusdiena ir visai draņķīgi fotografēšanas apstākļi. Bet, galu galā, tās ir tikai ceļojuma bildes.
( tālāk )
Netālu no visa fotografētā ir redzams lūk šāds skats.


Tādēļ mans jautājums jums, dārgie cibiņi:

Poll #9366
Open to: All, results viewable to: All

Ko šeit dara salmu vīriņš

Jā, es zinu pareizo atbildi, mani vienkārši interesē versijas.

Un varbūt turpmāk būs vēl.

Skaisti un tā īsti nekur nelietojami..

Bet skaisti.



Vari izlasīt?

www.1001fonts.com

Un veel viena -


Un te ir vēl daudz daudz citu :)

Kas te meklēja īpašās idejas grezna, neaizmirstama tērpa augšdaļai?

Nebūtu ticējusi, ka tik vienkāršas lietas var dot pat tik fizisku baudas sajūtu...

Skatos pa logu, kā man garām pabrauc koši dzeltenā zāle, ar koši zilajām ezeru kaskādēm... un katrā ezerā pa baltam putnam.
Brūnie lauki - tik daudzkrāsaini joslaini brūni, ka rodas vēlme tajā krāsā iegrimt ar abām rokām un seju, lai to spētu izjust pilnīgāk..
koši zaļās skujas... un koši oranžās nokaltušās..
baltās vizbulītes piekalnītēs..
Un violetie bērzi
un izmisīgās papeles
un. un un.....

Un pēc tam mūzika ausīs - tāda, kas vienkārši pārņem visu tavu būtību, un liek aizmirst par apkārt notiekošo.
Tu tikai sēdi un klausies, un ļauj mūzikai sakāpināt un noplacināt emocijas sevī...

Ja to sajūtu varētu iepakot burciņā un dalīties... kaut vai ne to laimes sajūtu - bet to, kas ļauj mūzikai un dabai tevi tā ietekmēt...

Nezinu.. šķiet, pasaule būtu labāka.

Es joprojām esmu pārliecināta, ka šīs dziesmas vārdi ir

So many times
I've tried to make you understand...
You never tryed to see behind my painted smile.

I'm smiling (while lying) to you;
I'm smiling (while dying) to you;
If you only knew...

Pat it kā lasot īstos un mēģinot tos saklausīt dziesmā, joprojām dzirdu otrajā reizē "dying"...

un vēl

Uzdāviniet man kāds šitādu plakātiņu.

To, apakšējo, sarkano...

tikai viens tūkstotis jenu....

Corpus Hypercubus

Christ of St. John of the Cross

Jo šodien man vajag nedaudz sirrealitātes...

Vispār, daudz skaistu darbu...  , pārsvarā gan fantasy...

 
Lai redzētu lielāku - klik uz bildes, vai arī (autora lapa) - te


( Sonnet in question... )


Dante, Vita Nouva