No sliktākās uz labāko, atstarpes norāda būtisku atšķirību, blakus esošās varbūt citā noskaņojumā mainītu vietām.

SI Phantom Menace


S7 The Force Awakens
S2 Attack of the Clones


S6 The Return of the Jedi
S3 Revenge of the Sith
S4 A New Hope


S5 Empire Strikes Back
S(4-0.1) Rogue One


S8 The Last Jedi.


Vērtējot vienkārši pēc 'patīk/nepatīk', pie tam pieņemot, ka visas iepriekšējo filmu saturs ir zināms to iznākšanas secībā. (Jo, piemēram, Rogue One kā atsevišķa filma nestrādā, bet esot Rogue One, S4 kļūst krietni labāks). Visār, tā īsti kā atsevišķas spēj dzīvot tikai pati pirmā filma (tagad S4) un varbūt visu triloģiju vidējās epizodes) Zinu, ka SW faniem Rogue One nepatīk - bet tā ir jauka filma, pat ja tā nav filma, par kuru īpaši sajūsmināties un skatīties atkārtoti. Man sekošana Zvaigžņu kariem vienmēr ir bijusi vairāk kā piederība subkultūrai, nevis tiešām starp maniem mīļākajiem stāstiem vai mīļākajām filmām.

Ar diviem izņēmumiem. No kuriem viens, ir šī brīža jaunā filma.


( Te laikam jāliek spoiler alert? Tas fantastiski muļķīgi nosauktais jaunais koncepts, ka īsti fani filmu skatās, neko par to iepriekš nezinot? Bet nē, nu ja pie tāda pieturies, nelasi neko tālāk. Man jau šķiet, ka nekādi spoileri tur nav - bet nu katram gadījumam, brīdinājums ir uzrakstīts )

Es nebūšu īpaši pārsteigta, ja JJAbrams devītajā filmā pamanīsies sabojāt visas astotās filmas labās lietas, Jo tās ir ļoti viegli sabojājamas vienkārši neturpinot pavedienus, retkonīgi pārinterpretējot motivācijas utt.

Bet līdz tam? Ir divi gadi, kuru laikā arī es beidzot esmu Zvaigžņu karu fans nevis tikai dēļ tā, ko sekošana Zvaigžņu Kariem simbolizē (un 'tu taču mīli SciFi, StarWars arī pie tā pieder'.. ē, nē nepieder, bet lai jau būtu), bet dēļ paša stāsta un varoņiem.

Dzērveņu losjons ar mirdzumiņiem. "Re, lai tev arī āda spīd kā vampīriem".

Vai tiešām nekad no tā zīmoga neatbrīvošos? Bet ko nu tur daudz, ja pirmā atilde, ko spēju izdvest pēc mirkļa apmulsuma bija 'Ou, tu arī jau Twilight noskatījies?'

'Nē, es filmas ar 5.5 reitingu IMDB neskatos'.

Twilight ***

Hmm, nu katram savs. Filmiņa tiešām tādām pirms-studiju un maz-kursnieku vecuma meitenītēm - un tiešām, tīri jauka tāda.
Un var jau būt, ka atmetot gotisko glamūru un pārceļoties uz mūsdienām vampīriskais ļaušanās un atturēšanas spēlītes kā īsti trāpīgs analogs vairs atbilst tikai 'ar seksu pagaidām labāk nogaidīt' ziņas izplatīšanai. (Nē, nemācēšu komentēt kā tieši tas sasaistāms ar autores mormonismu). Šo vienīgo ziņu tad filma arī izspēlē tā tīri jauki. Cik nu varu spriest, mērķauditorija nekādi neesot.

Tā nav šausmu filma. Tā nav īpaši romantiska filma. Un pat ja iekāre un kārdinājums nelielās devās plivinās arī šīs filmas tēmu starpā, ar Interviju to salīdzināt labāk pat nevajag mēģināt. Lai cik ļoti šīs filmas vampīrs-progenitors nebūtu Krūza Lestatam līdzīgi sagrimmēts.

Bet filma jauka tik un tā :)

Rīt, 20:30 Rīgas Kongresu namā.
Dzīvās mūzikas pavadījumā..


Brīžiem krāsaina, arī ar noslēpumainu otro kameru filmēta (un kā reiz tās materiāls līdz mūsdienām saglabājies vairāk), vairākas reizes pārgraizīta, pārfilmēta. Un vispār jau arī nemaz ne tika mēma tai ir arī ieskaņota versija - bet KN rādīs mēmo versiju. Vienu no. Visticamāk to, kurā papildmateriāls tapa uzņemts vienlaicīgi ar filmas papildināšanu ar skaņu divdesmit devītajā. Ar to otro, noslēpumaino kameru. Pat 82 gadus vēlāk, ne visas dekorācijas ir nojauktas
Operas spoks.

Bez skaistuļa, kura sejas kriksīti klāj maska. Ar monstru, kura radīšanas grima noslēpumus min vēl šobaltdien.

Le Garū gotiskās šausmas, ar vienu otru glītu atsaucīti uz Po daiļradi.

Ir vērts.

Ils-Them

****

Neprasiet kādēļ filma Fantāzijas Festivālā. Lai gan, iespējams, tieši šāds konteksts tās iedarbību tikai pastiprina.

Filma, kas veidota ne tik daudz ap baiļu radīšanu skatītājā, bet baiļu parādīšanu ekrānā. To baiļu, kad tiek sagrauts pats pamats, atņemtas drošības saites un kapacitāte laimīgu beigu cerībām.Un arī baiļu no nezināmā, bet tas nu reiz jau ir TIK klasiski...

Un tas strādā. Ātrās, brīžiem miglainās kameras kustības, kas Blēras raganai bija 'autentitātes pierādījums' šeit ir nomācošo baiļu radītā uztveres tuneļa vizualizācija. Skaņas, kas bailēs kļūst daudz skaļākas un mīklainākas. Apjukums un maldīšanās pat zināmās vietās... Nav jāredz asiņu jūra ekrānā, lai zinātu, ka ievainojums ir nopietns -tu dzirdi kā asins klusi strūklo. Un ar to arī pietiek. Tīras emocijas ekrānā, un nekā lieka. Bet jā, bez kvalitatīvas apskaņošanas šī filma noteikti zaudē divas trešdaļas savas iedarbības - nav iznācis redzēt citu, kur skaņa būtu izmantota tik precīzi, vienlaikus saglabājot to tikai kā papildinājumu, nevis padarot par pašmērķi.

Daži apskati cītīgi atsaucas uz politiskajām paralēlēm, par Francijas bailēm no jaunās eiropas (Rumānija, Snagova. Jā, pareizi, Tepešs tur netālu pēc leģendas apglabāts). Var jau protams, var - jaunais pāris, kas ar saviem Francijas uzkrājumiem ērti pārvācies uz Rumāniju un dzīvo, it kā Franciju būtu paņēmuši līdz, bet visi pārējie būtu iebraucēji, un jaunā, netīrā, Rumānija, kas ir tik sveša, ka pat tās rotaļas ir sadiska nežēlība. Bet teikt, ka filmas baiļu faktors slēpjas tikai šādos politiskos priekšstatos būtu pārsteidzīgi.

Dīvaini to teikt par filmu, kas pieder pie žanra kam parasti raksturīga tendence uzjundīt kādas dziļākās bailes un, veiksmes gadījumā, atstāt skatītāju vēl dienām ilgi uzmanīgi pa stūriem skatoties - bet šī nu reiz lieliski palīdz prāta sakārtošanai un lieku emociju atmešanai. Tā nepaliek. Lai gan filmām būtu labi atstāt pēcgaršu, šīs gadījumā, teiktu, tā ir pat labāk... Radīt skatītājam iespaidu par izpratni, empatizēšanu ar ekrāna tēlu sajūtām, nespēlējoties tikai ar līdzīgu baiļu radīšanu pašā skatītājā - tā tomēr ir klase.

Vai kādas rekomendācijas, zināmo otro neskaitot?

Viņi tikai spēlējās. Tas bija patiess stāsts.

Parīze ir skaista, kad melnbalta. Nopērc nemirstību. Un Bonda balss netraucē.

Rītausma vēl tālu. Viņi iekāro asinis. Un runā zviedriski.

Ne tas stāsts par Lesiju.

That's the plan.

Blood & Chocolate.

I had the taste of blood and chocolate in my mouth, the one as hateful as the other.
(H.Hesse, Steppenwolf)
***+ - Principā viduvēja, bet ar dažām vērtībām.

Ja lasīsi aprakstus, tad viss ir pavisam vienkārši - filma par vilkačiem austrumeiropā. Ņemot vērā vienu otru pēdējā un ne tik pēdējā laika tendenci filmās - kā reiz augsne šausmu filmām - jo īpaši, ja piemin, ka kā reiz amerikāņu tūristi te arī pamanās iekļūt nāvējošās nepatikšanās. Bet neskatieties uz IMDBa tagiem. Šausmu filma šī pilnīgi noteikti nav, šausmu (vai, principā vispār jebkāda saspringuma vai skatītāju biedēšanas) te ir krietni mazāk nekā zināmajā Intervijā, nesenājā interpretācijā par Drakulu un tā literārajiem laikabiedriem vai, teiksim, pastāstā par ādas korsetē iepakoto Selēni. Blood&Chocolate vistuvāk šausmu filmai nonāk vien pēdējos kadros - ar elegantu atsauci uz "American Werewolf in Paris". (Lai gan kādēļ vēlo 90to Parīzes, nevis kvazikulta statusu ieguvušo 80to Londonas versiju - kas to lai zin.).

Sižets, filosofiskas pārdomas vai vismaz iekšējā konsistence nav šīs filmas stiprās puses. Vai nu par daudz grāmatiņa apdīrāta, vai tajā nekā tāda arī nav bijis - nemācēšu teikt. Bet vismaz tā nav tipiska vilkačfilma par vilkačiem-monstriem. Nosaukums "vilkacis" te ir nejaušs - tik pat labi tā varētu būt vampīrfilma (Baltvilkainā Karnevāla/Asinslīniju zinātāji sapratīs, ja vien atgādināšu - Gangrel) - bet vampīrfilmai pienākas cilāt aizliegtā kārdinājuma tēmu, kas te pat lāga blakus nav stāvējusi. Vārgi tiek paraustīta it kā skaļi postulētā saprāta/instinktu cīņa - bet arī tās apskatīšanā filma nekur tālu netiek. Var jau būt, ka centieni pēc PG13 ir bijuši tie vainīgie, kas zin?

Par aktieriem? Ko nu tur daudz - ja vienīgi piemest, ka mazliet jau bija režisore pāršāvusi pār svītru - mefistofeliskais pavedinātājs ir ir jauki klišejisks vīrieša tēls.. Brīvais, nesavaldītais gars uz motocikla arī ir jauks, tāpat kā stiprais barvedis, uz kuru visi paļaujas un kurš nekavējoties atriebs jebkuru nodarījumu savējiem... Bet tā visa summa vienā tēlā, bez papildu materiāla vienkaŗši robežojas ar smieklīgumu. Lai gan izskatīgs viņš tiešām ir, nav vārdam vietas. Vēl sliktāku šo ziņu padara fakts, ka visi pārējie tēli, abus galvenākos ieskaitot, atmiņā (ne)paliek ar vēl mazāk satvara un tik sasodīti izteiksmīga paskata personāžs otrā plāna lomā tos pārējos padara tikai par vēl nemanāmākiem un neizportamākiem.

Tad kāpēc tomēr dažas vērtības? Ja jau laicīgi noskaņojies, ka 'sižets būs pinlīgs BS' - tad paliek laiks pabaudīt noskaņu - un tieši baltā vilka Tumsas pasaulei pielīdzināmas noskaņas radīšanā šī filma viennozīmīgi ir viena no, ja ne vis-veiksmīgākā pēdējā laikā. Ar dažiem teatrāliem akcentiem, bet kopumā - nepārspīlēts vēstījums par pasauli mums līdzās. Ne tik fantastisks, kā Dozori. Ne tik cilvēku līdzāseksistenci ignorējošs kā Underworld. Viņi ir. Kaut kur tepat līdzās. Nekādas lielās daļas mums gar viņiem nav - bet viņiem gar mums gan.

Verdikts: Nesarežģīts skatāmgabals brīžiem, kad īsti ko darīt nav. Kā pavadījumu aromātiskam, bet neekskluzīvam sarkanvīnam.Nē. Ne obligāti austrālijas ražojuma.

Izvēle starp jauno Bondu, un jaunā Bonda balsi animācijas filmas galvenajam tēlam tapa izdarīta par labu pēdējam. Casino Royale joprojām atlikts. (Un par to cibā tāpat šaubos, vai kas nonāktu. Ir filmas, par kurām vienkārši nav ko teikt. Piemēram, par Skotijas pēdējo karali.)

Pie pirmajiem kadriem vīrs apjautājās "paga, un par ko bija šī filma?".
Pie pirmajiem titriem es to pašu pajautāju viņam.
"Nu tāds, jauks, kārtīgs kiberpanks," viņš atbildēja."Kiberpanks jau nenozīmē, ka visam jānotiek Tīklā. Tikai to, ka darbība norisinās pasaulē, kur augsta līmeņa kibertehnoloģija ir ikdiena. New Rose Hotel? Blade Runner? Scanner Darkly?"
Tikai piebilsoju, apliecinot mēnes saskatīšanu aiz pirksta. "Protams, megakorporācija kā cilvēces ienaidnieks, bija. Mazais cilvēks, kas vēlas radīt atšķirību - arī.".

Filmas stāsts - par nemirstības neētiskumu. Vismaz solās par to būt, lai gan jelkādi ētiskie pārspriedumi ir pamanījušies tapt izlaisti, un pat skatītājs tādu iespējamību pamana jau krietni beigu daļā.
Savdabīgs mākslinieciskais risinājums - Scanner Darkly animācija (lai gan nē, šis nav Scanner Darkly rotoshops, te no aktieriem tikai galvenie kustīgie punkti paņemti, pārējo uzticot 3d animatoriem, nevis 2d treisotājiem), izpildīta Sin City manierē. Gandrīz bez pustoņiem. Gandrīz bez krāsām.

Bet tieši asais kontrasts, kas, jā, rada vienu skaistu ainu pēc otras, pārāk neatslābstoši noslogo skatītāja formu atpazīšanas spējas, un beigu beigās - piepūlē atpazīt pazīstamas formas ekrānā noslīkst centieni izsekot stāstam. Tāda skatīšanās caur atslēgas caurumu.

Skaisti izstāstīts padrūms stāsts par neglīto cilvēkos. Bez alegorijām.

Ja nu martcore, rasbainieks un vēl viens otrs friendlistē kaut kā pamanījušies palaist šo te garām - nevajag laist garām. Vajag noskatīties.

Reizēm īsas SF fantāzijas ir labas.
Izcili elegants īsstāsts ļoti Dikiskās elektrisko miega aitu noskaņās.
Šoreiz vizuāls.
http://www.delta.com/marketing/flyinmovies/index.jsp

Vispirms vecas. Tā nu bija sanācis, ka ne Kaukāza gūstekni, ne Likteņa ironija jeb vieglu garu nebiju redzējusi. Līdzīgi kā ar vairumu veco labo padomju filmu - arguments 'bet mēs to jau piecreiz esam redzējuši' un ģimenes TV menedžera vēlme paskatīties kādu pa kabeli demonstrēto action movie vai, sliktākajā gadījumā, sporta pārraidi parasti prevalēja. Lai gan nav jau tas viss tik drūmās krāsās - paskat, toties Stallones/Banderasa Assassin redzēta ne vienu reizi vien. (No tā ko sanācis redzēt, tomēr viena no labākajām žanrā un gandrīz noteikti labākā ar Stalloni lielā lomā. Banderasam ir labākas, lai gan vispār nebija slikts arī Assassinos. Tāds atmiņā paliekošs.)

Nu ja, bet ko nu daudz par vecām filmām - ja nu vienīgi pasūdzēties, ka tik tagad noskaidrojās, no kurienes viena otra kultūrārsvarīga atsauce nākusi. Labāk jau par jaunajām.

Волкодав из рода Серых Псов ***

Sapinos mēģinājumos latviskot nosaukumu, jo starp vilku bendi un vilku suni nespēju izvēlēties. Man vienmēr likās, ka vilku suns ir vilkam līdzīgais, nevis pret-vilku - un lai gan tas, protams, piedāvā interesantu filosofisku prespektīvu, pati filma to īpaši neatbalsta.

Filma smuka. Katrā ziņā krāšņāka par vairumu augstākminēto action-movie - bet, iespējams, tā tāda selektīva uztvere - ja jāizvēlas starp netīru vikingu zobencīņām un noputējušu amerikāņu šāvien-sprādziencīņām man tās pirmās tomēr patīk labāk. Un masveidīgā fantasy obligātā Moria velvju arhetipa izmantošana ar pa ļaunu nenāca.
Citādi, teikt, ka starp tām iepriekšējām un šo slēpjas milzīga atšķirība? Nu nav jau. Viens makten kruts kauslis pateicoties savam kauslīgumam un obligātajām bērnības traumām ir 'spējis izmainīt savu likteni' un, gasp, no pamatīgi tālākās apkārtnes fenomenālākā zobenkalēja (un, amata apvienošanas nolūkos, arī zobenvicinātāja) vecākā dēla kļuvis par
....
nepacietīga bungu rīboņa pirms lielā pārsteiguma
...
Vēl bungas...

Vienu makten prasmīgu zobenvicinātāju. Pa vidu, protams, kā pienākas pavergojot - bet kā jau visiem zināms, tēliem, kam aprakstā ierakstīta īpašība 'galvenais varonis' vergošana vienmēr nāk tikai un vienīgi par labu. Skatīt kartotēkā zem tipāža "Konans" - lai gan jāatzīst, ka gan apģērbs, gan skandināvisks paskats šādiem tipāžiem tomēr visnotaļ neskādē.

Nav jau tik daudz lielo mērķu, ko episkās filmās tādiem zobenvicinātājiem paveikt. Tā kā no abiem M izvēlēts "Might", tad varianti sašaurinās vēl vairāk - un šoreiz autori izvēlējušies 'atriebt sava tēva nāvi, piebeidzot lielo ļauno. Pa ceļam, ja izdodas, izglābt pasauli no katastrofas un iegūt galvenā sievieškārtas personāža sirdi.

Bet fantasy vienmēr būs klišejiska, no tā izbēgt nav iespējams. Galu galā filma tomēr izskatās glīti. Cīņu cienītājiem ko redzēt būs daudz. Romantiskā pasaka arī ir... Un neko vairāk jau pasaku filmai arī nevajag. Nu vienīgi pūķi varbūt kādam pietrūks. Nu pūķu te tiešām nav. Tāda laba izklade. Bez desmitgadēm ilga fanu pūļa piesaistīšanas potenciāla - bet arī tas tomēr nav filmas/stāsta kvalitātes rādītājs. (Jo es tiešām ceru, ka romānā tēlu darbības ir loģiskākas, nekā filmā. Nē, kāri lasīt grāmatu šī filma neradīja. Un ne jau tāpēc, ka man fantasy lasīt nepatiktu - vienkārši māc šaubas, vai filma ar nu tik bezgalīgi pozitīviem tēliem var iznākt no grāmatas, kur tēliem gadās arī ar ētiskām problēmām satikties. A melni-balta pasaka par zobenu vicinātājiem vienkārši neizklausās pēc kaut kā, kas man varētu patikt. Ja kāds ir lasījis, un var pastātīt ko citu - labprāt paklausīšos.)

The Illusionist ****+

Skaista filma. Tik skaista, ka viena no pirmajām lietām pēc noskatīšanās bija iemest aci IMDB, lai paskatītos, vai nav šim režisoram vēl kaut kā līdzīga. (nē nav).

Skaista mūzika. Ļoti skaista.
Galvenais aktieris, kas, vismaz daļā filmas, tiešām rada ap sevi to attālināti, atturīgi neticami maģisko gaisotni, par kuru rodas pilnīga pārliecība kā par vienīgo veidu, kā šāds personāžs spētu dzīvot un elpot.

Krāšņa atmosfēra.
Atturība emocijās.
Vai pēdējais ir filmas trūkums vai spožums- grūti pateikt. Bet katrā ziņā - filma ir daudz skaistāka, ja vienkārši ļaujies tās krāšņajai ilūzijai,nevis nopūli savu prātu ar virspusējo intrigu.
Ja tiešām vēlies intrigu - tās te ir. Daudz nopietnākas un dziļākas - un reizē daudz vienkāršākas par to košo, it kā galveno un vienam otram vilšanos kā pārāk agri atminamo sagādājošā.

Iluzionists nav romantisks mīlas stāsts - lai gan to var uztvert arī tā.
Tas ir tikai uzmanīgs ieskats plānā šķēlīte politisko intrigu, aizvainota lepnuma un personīgo ambīciju un ētikas cīņām. Bet romantika? Protams, kā patīkama balva un aristokrātijas norieta perioda filmai atnilstoša garšviela tā ir arī šeit - bet vairāk ilūzijas sastāvdaļa, kā kas cits.


Filma, kas ir krietni inteliģentāka, kā šķiet pirmajā brīdī un izstāsta daudz vairāk, kā parāda. Ja izmeklētāja tēla izvērsums tuvotos imperatoram, bet imperatora - iluzionistam, šī filma būtu gluži vienkārši izcila. Bet arī tagad tā ir tīri laba.

Ne divi gadi nepagāja, kad beidzot piesēdos paskatīties.

Vainot StarGate un tās dažas redzētās Babylon5 un Star trek sērijas par ne-īpaši kārdinoša priekšstata radīšanu par SF seriāliem?

Grūti pateikt. Sliktais priekšstats par "žanru" no vienas puses, augsti spodrinošās rekomendācijas no otras - paskatīties, un secināt, ka arī šis nepatīk - kaut kā ļoti negribējās secināt, ka rekomendācijas spīdošas tikai tāpēc, ka katram šovam ir savi fani... Un pēc kā tad vēl secināt? Labi citāti un ieinteresējošs sēriju apraksts ir arī Babylon 5, kas diemžēl neatceļ īpašības, kas to lika dēvēt par labākajā gadījumā - nu ļoti specifisku izklaidi, pat SF lasītājam.

Firefly saturs? Ko nu tur daudz stāstīt. Vienkāršāk, laikam, pateikt - nu, iedomājieties stāstu par Hana Solo līdzinieku pasaulē bez dīvainiem citplanētiešiem un gaismas kociņu vicinātājiem, pastāstītu Cowboy Bebop manierē, bet bez anime raksturīgajiem elementiem.
Tāpat kā Bebop - arī šeit seriāls nosaukumu aptuveni no kuģa aizguvis. Tāpat galvenie varoņi ir algotņi un tie, kas kaut kā pa ceļam viņiem piesitušies - lai gan neaprobežo biznesa iespējas ar atlīdzību medīšanu, bet drīzāk seko Solo pēdās - zādzības, kontrabanda, maksātspējīgu pasažieru pārvadājumi.

Bet apraksti jau neko daudz nepastāsta, vienkārši jāpaskatās. Lai gan pateikt, vai labāk sākt skatīties ar 'īsto ievadu' - divstundīgo pilotsēriju (Kurai nelāgā kārtā nosaukums tāds pats, kā sērijas vismaz pagaidām noslēdzošajai filmai), vai pirmo TV demonstrēto - pusstundīgo, citējamām ainām piebārstīto, "Train Job"? Nezinu.

Sapņi ir labs filtrs.
Šonakt tie veselīgie. No vainas apziņas atbrīvojošie. Saprotamā veidā dienas sarunās uzpeldējošos divi un divi saskaitoši.


"House M.D." pievilcība ir ļoti vienkārša - intelekta supremācija (uh, kāds sasodīti pretīgi pārnests vārdiņš. Bet tas šoreiz tīšām, nekāds lokālāks atbilstoši skanošs prātā neienāca).

Solījums, ka prāts ir pārāks par slimībām, nāvi, taisnīgumu, smalkjūtību un manierēm.Dedukcija pār iejūtību. (Orģinālais CSI būtu tuvs otrais, lai gan tā stāstos intelekts reti uzvar taisnīgumu. Sabiedrībā funkcionēt nespējošais robots-Grišoms arī ir galvenais, kas pietrūkst Maiami versijai.)


Un nē, šo domu vakrdienas domu apritē nebūt neiesvieda saruna par to, kāpēc izlasīt "Ender's game" - lai gan tieši tas bija darbs, kas labu laiku atpakaļ pirmais paglaudīja to baļķī acī - nu to, ka saprāts uzvar tikai pasakās. Nē, doma maisījās pa prātu jau visu pēcpusdienu un vienkārši no visiem agrāk radītajiem "Endera" aprakstiem palīdzēja augšpusē ātrāk izbīdīt tieši šo.

Īstās vainīgās bija pārdomas par vēstuli par nepamanītu netaktiskumu - un vēlme norādīt, ka tas dēļ cilvēku dalīšanās intelektuāļos un empātos, vairumam spektrā neatrodoties tik tuvu galēji kreisajai pusei.
Dabā jau tomēr uzvar labā. Kreisā - tikai fikcijā.

Pārsteidza jau iepriekšējā dienā izpirkto biļešu skaits. It kā pozitīvi, ka pasākumu novērtē - tad ļauj cerēt, ka entuziastiem izdosies savu entuziasmu arī turpināt... Spēja atrast jaunus un jaunus sponsorus tiešām ir cieņas vērta.

A kāpēc tas "it kā"? - Tāpēc, ka nepatīk, dažiem tā apmeklēšana ir tāda stila lieta - ne tāpēc, ka interesē, a tāpēc, ka tas ir stilīgi. (zinot viena otra tendenci uztvert, ka tas par viņu teikts - nē, es it kā domāju par tiem, kas sēdējā man aiz muguras. Un uz tiem, kurus ārā ejot dzirdēju krieviski pārspriežam, ka viņi pilnīgi neko neesot sapratuši.) . Laikam jau neizbēgams ļaunums.Kaitina jau arī tie, kas atnākuši uz dīvainīšiem paskatīties - bet nu ar tādiem vien jau zāli pilnu uz ceturto festu nedabūt.


Beyound the Clouds? - pirms filmas daži man cītīgi stāstīja, lai noteikti aizejot, noteikti patikšot.... Varējāt nepūlēties ar filmas aprakstu, man ar paskaidrojumu 'Tā ir tā "She and Her Cat" autora jaunā filma" būtu pilnīgi pieticis. Lēna, mierīga sajūtu filma. Ačgārna filma, kur fons ir svarīgāks par fokusu, pakāpeniskās norises par action. Līdzīgi bija ar Wonderful Days - bet šeit to ačgārnību saprast ir vieglāk un, šķiet, mazāk ir tādu, kas to palaiž garām un izsecina "smuka, bet sekla". Sajūtu un noskaņu "Beyound the Clouds" ir pat vairāk - bet varbūt tā ir tikai ilūzija, kuru rada izteiktu emociju neesamība.
Un jā - Beyond the Clouds var lepoties ar meistarīgu nobeigumu... Varbūt tieši emocionalitātes trūkuma dēļ. Kaislības tai šā vai tā nepiestāvētu.

Ultimate Hellsing? Eh.. pirmā daļa tieši bija redzēta, bet neredzēto otro parādīt neizdevās. Vai Animefest+Hellsing kombinācija ir nolādēta? Ja tā, tad laikam jāpriecājas, ka vairāk nekādu Hellsinga filmu nav un nākamais animefests iztiks bez tehniskām problēmām.
Bet par pašu filmu - labi, ka pagājis tik ilgs laiks no pseriāla skatīšanās. Labi, ka sen Hellsinga OVA ar Karaļa un āksta "Nekromantu" fonā nav redzēta.
Pateicoties tiem 'labi' OVA bija uztverama kā "gandrīz OK" un viss tas, kas salīdzinājumā ar seriālu šo padara par 'less brain, more blood' radījumu tik ļoti acīs nedūrās.

Uhh... Kaut kā pēdējā laikā seriāli daudz vilkti, it kā daudz arī skatīti. Cipariņi iekavās - noskatītās sērijas/kopā orģināltelevīzijā demonstrētās sērijas/mazākais apstiprināto sēriju skaits.

Dr.House *****

(22/52/70) Latviski - TV3, otrdienu vakari, pirmā sezona. Angliski - Fox, otrdienas, trešā sezona.
Īpaši rekomendētās sērijas no redzētajām: 13. (Cursed); 21 (Three stories).
( Ja nu kāds vēl nebija pamanījis )

Heroes ****+

(6/7/10?) NBC, pirmdienas, pirmā sezona.
Jāskatās viss pēc kārtas.

Kādēļ? ( Tāpēc, ka )

Babylon 5

(1/daudz/daudz). Rādīja 5 gadus, kaut jkad deviņdesmitajos.

( Kārtējā reize, kad, ja jau gribas tieši šo stāstu )

Prison Break.

(1/daudz/daudz) Latviski - kaut kad tūlīt sāks rādīt LTV1. Angliski arī kaut kas rāda.

Pirmā sērija absolūti nepiesaistīja. ( Ne nu tāpēc, ka )