pie Origo redzēju tantiņu gumijniekos. tā kā ciba pēdējās dienās dod visādus labus padomus jūtos, ka mana kārta:

savus radus, draugus, kaimiņus seniorus apciemo un kritisku aci apskaties uz viņa/-s ziemas pričendāļiem, varbūt jāaiznes silti cimdi, ziemas zābaki, cepure vai vilnas zeķes. humpalās cepures un šalles nav dārgas, tagad ir visādas arī smukas un siltas, cimdu izmēri ir kā ir, bet Mego (noteikti arī citos lielveikalos) var dabūt smukus siltus cimdus par 10+ eiro, bet vilnas zeķītes (95-100% vilnas, plānas, siltas, kā parastas zeķes tikai labākas) par 3,5 €, divi pāri viens virs otra ir ļoti silti, bet nespiež kāju un var aiztaisīt arī rāvējslēdzēju. ir arī ik pa laikam riktīgi foršas ieliekamās pēdiņas: apakšā bieza follija, vilnas filcs un pa virsu aitas vilnas kārsums. arī ap 3€, arī Mego, tik kādu laiku neesmu redzējusi

sākām runāt par autoskolas eksāmenu. pirms kādām 2 reizēm man bija klikšķis, šodien beidzot normāli to arī sajutu praksē. pagaidām gan mani iegāž mazie ātrumi pie skolām un dzīvojamās zonas, bet šodien divās reizēs tā bija apstākļu sakritība (kā tur bija ar tiem dejotājiem kam olas traucē..)

Laimīgu gadu, mīļie! Es tepat vēl esmu, es jūs lasīšu, pati arī rakstīšu, un man iet ... dīvaini un neparasti, bet par to citreiz.
Bučas! Turās, ja!

yei, es Dark Soulā uzvarēju Taurus Demon, bet Reitere dabūja balvu kritikā.
ir taisnība virs zemes

vai arī par suņu un to saimnieku tēmu
nav noslēpums, ka mājdzīvnieka īpašnieka raksturs un principi ir diezgan līdzīgi pašam mājdzīvniekam, respektīvi, viena dvēsele ir laimīgi atradusi otru
par to var izvērst atsevišķu diskusiju, taču vispār tā ir
pēc idejas par cilvēku var kaut ko spriest pēc viņa četrkājainā drauga

vienīgais, ko var spriest par diviem janvārī pārsalušiem mopšiem (vai mikrobuldogiem, nezinu, kā tas īsti saucas), kas nereāli trīc no mīnus desmit grādiem pēc celsija, skatās uz tevi ar milzīgām apaļām acīm, ir absolūti draudzīgi, vispār nesaproti, ko viņiem tagad gribas, paglaudi vienu, laikam ne to, vot, padzerties, seksu, seriālu skatīties, gulēt varbūt, uzminiet no trīs burtiem

tev esmu atdevis savas dziives labaakos alus!

the night manager 2. 

sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks

mans AI asistents kaut ko pārprata no latviski teiktā, un sadzirdēja "go and fuck yourself for six hours", un atbildēja "I won't respond to that"

Studenti noveduši mani tik tālu, ka izlasu studentes e-pastā vārdu "tulkojums", satrūkstos un tikai pēc tam saprotu, ka biju jau mentāli sagatavojusies "tūlkojumam"

tēvs ik pa laikam jēlu krievu mūziku atšķaida ar klasiku un kaut ko jaunu un nedzirdētu. tagad sēdēju krietnu laiku kamēr atcerējos kā to Sopor Aeternus sauc. mūzika man patīk bet vizuālais šajā stilā mani garlaiko un liekas tāds pliekans

sasaldēts dvielītis no maisiņa kurā ir sviesta paciņa (kur nolikt? atpakaļ saldētavā) tīri labi noder kad mazgājot traukus uz mazā pirkstiņa uzmet nazi un tas pirkstiņš pampst jau vismaz divreiz lielāks kā parasti. labi, ka nav pušu, bet nu bet

Migrēju no viena telefona uz otru. Gribēju uzlikt SCApp, lai var viegli un ātri iebakstīt tekstus, bet vairs neatrodu to.
/me total looser, need help! Varbūt kāds var ieteikt risinājumu?

MI draudzenei atņēma darbu un viņa kamēr meklē ko normālu pašnodarbināsies. es zinu, ka manā cibā ir daudz tādu, varbūt varam sarunāt konsultāciju kas un kā tur notiek un kā to izdarit, jo man arī vajag/dzēs

Rīgā, Bauskas ielā, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruvušas konstrukcijas piecstāvu ēkas augšējos stāvos. 

Rīga ar svētku gaismiņām sniegputenī tik skaista! Vecrīgas tunelī džekiņš tik skaisti spēlēja klarneti, ka atkal sāku raudāt
Dienvidu tilta estakāde (tā, kas uz Krasta ielu) putenī šausmīgi briesmīgi drausmīga, aizžmiedzu acis un aizturēju elpu cik ilgi varēju

otrdien no rīta braucu uz darbu pa sniegu (no mājām) un Dienvidu tiltu, naktī aiz šausmām nevarēju aizmigt. rīt atkal agrā braukšana (sevis žēl, bet jāņem tie laiki, kuros vispār tieku, ja reiz piedāvā) bet lai arī Sniegs, gan jau šonakt gulēšu kā susuriņš.

es vairs nekad negribu šitā justies