Nebūtu ticējusi, ka tik vienkāršas lietas var dot pat tik fizisku baudas sajūtu...

Skatos pa logu, kā man garām pabrauc koši dzeltenā zāle, ar koši zilajām ezeru kaskādēm... un katrā ezerā pa baltam putnam.
Brūnie lauki - tik daudzkrāsaini joslaini brūni, ka rodas vēlme tajā krāsā iegrimt ar abām rokām un seju, lai to spētu izjust pilnīgāk..
koši zaļās skujas... un koši oranžās nokaltušās..
baltās vizbulītes piekalnītēs..
Un violetie bērzi
un izmisīgās papeles
un. un un.....

Un pēc tam mūzika ausīs - tāda, kas vienkārši pārņem visu tavu būtību, un liek aizmirst par apkārt notiekošo.
Tu tikai sēdi un klausies, un ļauj mūzikai sakāpināt un noplacināt emocijas sevī...

Ja to sajūtu varētu iepakot burciņā un dalīties... kaut vai ne to laimes sajūtu - bet to, kas ļauj mūzikai un dabai tevi tā ietekmēt...

Nezinu.. šķiet, pasaule būtu labāka.