A ciascun'alma presa, e gentil core,
nel cui cospetto ven lo dir presente,
in ciò che mi rescrivan suo parvente
salute in lor segnor, cioè Amore.
Già eran quasi che atterzate l'ore
del tempo che onne stella n'è lucente,
quando m'apparve Amor subitamente
cui essenza membrar mi dà orrore.
Allegro mi sembrava Amor tenendo
meo core in mano, e ne le braccia avea
madonna involta in un drappo dormendo.
Poi la svegliava, e d'esto core ardendo
lei paventosa umilmente pascea:
appresso gir lo ne vedea piangendo.
nez, man monitorā viss tāds maziņš... vot i likās smuka svētbildīte... kad atvēru, aptvēru savu kļūdu... | |
Un piemeklēja lord_andrey dziļa vilšanās, jo raugi - nebija tā svētbilde, bet tikai... Jebšu tik ļauni tomēr nebija? Klau, bet es nesen uzzināju, ka monitoru uz galda novietojot un pie tā uz krēsla sēžot, samazinās attālums starp acīm un monitoru, un tas pēkšņi sāk izskatīties daudz lielāks.. Monitora izmēram atbilstošu pikseļu skaitu lietojot, starp citu, arī... | |
da nē, bilde tiešām ir laba... :) vienkārši ir savs valdzinājums arī svētbildēs, bet tās nav tik izplatītas kā fantasy.... :D a par to monitoru... ;DDD nu jā... tā runā gan... bet gan jau viņi visi melo... man arī uz palodzes neslikti... var mierīgi gultā guļot lasīt grāmatas internetā... ;D | |