Par cāli un ļoti stingriem vārdiem - tas jautājums bija primāri par biezenīšiem no burciņām. Arī dažiem Rūdolfiem instrukcijā ir paredzēts tos pirms došanas uzsildīt.
Pat neķeroties 'omg kā drīkst bērniem dot biezenīšus no burciņām fufufufufū' - tāda nu tā instrukcija uz vārītajiem puķkāpostiem ir. Un es ļoti cenšis saprast, vai tā jēga tur analoga olas pievienošanai amerikāņu cake-mix (t.i. vainas apziņas mazināšana, lai justos, ka Esi Bērnam Pagatavojusi Siltu Ēdienu'), vai 'daļai bērnu (bet ne visiem) silts garšo labāk', vai tiešām reference uz ajūrvēdu (šī bija cāļa atbilde, kad pajautāju).

Bet pat burciņas atmetot - jautājumi, ko redzu šī brīža mazās vienaudžu čatiņā - 'es uzsautēju un sablendēju dārzenīšus, kamēr acuraugs bija iemidzis, bet šis turpina sust, pusstunda jau pagājusi, viss ir atdzisis, kā pareizi uzsidlīt no jauna, kad pamodīsies?'

Ja grūti iztēloties situāciju - ok, jums tikko seperation anxiety parādījās, bet ir bērni, kam tāds ir kopš dzimšanas - t.i, vai nu gatavo, kamēr guļ, vai gatavo, kamēr pilnā balsī izimisīgi auro (vai aizmirsti par elementāru drošību un turi bērnu slingā, kamēr nodarbojies ar asiem nažiem un darbojies gar karstiem virtuves objektiem).



Par 'vai tu māte pati ēstu'... es piederu pie 'nedodu bērnam ēst to, ko neēdu pati' nometnes. Ēdu arī samīcītus ceptus/tvaicētus dārzeņus, ar kādu garšaugu. Bet man arī nav problēmu ar sākotnēji normāla uzsildīta ēdiena garšu, nedz nepieciešamības, lai ēdiens būtu silts - ar retiem specifiskiem izņēmumiem, labāk vēsāku, nekā karstāku.