Mūsu valodā ir 6 deklinācijas lietvārdiem + nelokāmie vārdi.
Un mūsu valodā nelokāmi sieviešu dzimtes uzvārdi vēsturiski pastāvēja apmēram divreiz ilgāk, nekā šobrīd ir bijuši lokāmie. Kur te ir problēma?

A par balstiesībām.. nesaprati laikam. Tieši burtiņa 'a' kabināšana vārdam galā ir 'balstiesības nepienākas' vēsturiskā griezumā skatoties.

Nelokāmais dzimtas vārds vēsturiski bija kā reiz pilnvērtīgākai sabiedrības loceklei. Un uzrunāt šādu pilnvērtīgāku sabiedrības locekli pieklājīgi pienācās vārds+dzimtasvārds bez kādiem kropļojumiem.

Savukārt uzruna dzimtvārdā (locītā, sieviešdzimtē) vai nu vārdu neminot vispār, vai minot pēc dzimtsvārda - tā bija pieņemtā uzrunas forma zemākai, nebalstiesīgajai šķirai.

Tad, protams, padomjlaiki - un, šis gan ir tikai minējums, bet tomēr - visi biedri un biedres, un izdzīvošanai jādistancējas no pirms tam balstiesīgās šķiras - tā nu lieto visi kā reiz zemākās šķiras uzrunu savā starpā, līdztiesību sludinot - nu to, padomisko līdztiesības veidu.
Tu taču nedzīvo ilūzijās, ka balstiesības un īpašuma tiesības sievietēm Latvijā atnesa tikai padomju laiki?