interesanti, ko viņš ar to domāja :) latviešu valoda no angļu atšķiras pietiekami būtiski (un es jūtos kā duraks, to skaidrojot izglītotiem cilvēkiem), lai to varētu uztvert tikai kā kuriozu. turklāt mums nav datu, vai tas ir domāts tieši komatu un miju sakarā, vai vispārīgi. man izskatās, ka vispārīgi. tātad kuriozs. | |
Angļu valodai ir cits infleksijas līmenis, līdz ar to viņu gramatiku mēs pārņemt 1:1 nevaram, protams. Bet izglīto mani - kāpēc tieši čehu rakstība tika izvēlēta kā atbilstošākā latviešu valodas atveidei? Atskaitot faktu, ka iespiedburtiņus bija ērti ieimportēt tieši no turienes kādi nu bija? | |
vēsture nav mana stiprā puse, bet es pieņemu, ka konceptuāli vienojoties par to, ka pierakstīs tieši tā, kā izrunā, no visādiem (ne tikai čehu, come on!) alfabētiem tika samakšķerētas zīmes, ar kurām to var izdarīt. par personvārdu atveides vēsturi reku varu ieteikt palasīties http://www.letonika.lv/article.aspx?i | |
Mēs nepierakstām vārdus tieši tā kā izrunājam. Mūsu pieraksts ir tuvāks nekā, piemēram, angļu, bet tas nebūt nav izrunai idents - tas nu reiz ir tikai mīts. Un par tiem čehiem - nu cik nu man ir sanācis skatīties un cik skolā mācīts, ir tā vēsture tāda. Atšķirībā no, piemēram, poļiem, kas tiešām uztaisīja paši savu alfabētu, mēs ieimportējām no čehiem. Kaut kāda apsvēruma dēļ viņu akutus aizvietojot ar horizontālām strīpiņām. Protams, ne tikai mēs, citi te apkārt darījās līdzīgi. Cik nu saprotu, tīri ekonomisku, nevis valodniecisku apsvērumu dēļ. Valodniecisku tik, ka nolemjot grāmatām fontu nomainīt, izdomāja pie viena arī ortogrāfiju reformēt. Ja mēs tagad mainītu ortogrāfiju katru reizi sacerējumu no times new roman pārformējot uz arialu - nu vai tas nebūtu jauki, ko? | |