Nē, es nesaku ka padomju laiki ir KILL KILL. Es tikai saku, ka padomju laikā ieviesta tradīcija nez vai ir kaut kāda svētā govs, kas tagad uzskatāma par matemātikas pamatprincipiem pielīdzināmu nemainīgu likumu mūžīgi mūžos. Tā ir apsverama. Un par to var un vajag diskutēt, tā vietā, lai taisītu svēto karu 'BET LATVIEŠU VALODĀ UZVĀRDIEM JĀBŪT AR SIEVIEŠU DZIMTES GALOTNĒM.

Realitāte mums ir tāda, ka šobrīd galotnes mēs mainām absolūti mehāniski un bez kādas semantiskās jēgas - ka tik sieviešdzimtes galotne piekabināta, štrunts par to, ko tas vārds tagad beigās nozīmēs.

Lietuvieši maina tomēr saprātīgāk. Krievi arī - maina tos uzvārdus, kuru semantiskā jēga ir objekta piederība - nu tad piederību attiecīgi vīriešdzimtē un sieviešdzimtē arī izloka, pārējos uzvārdus atstājot mierā, ar visu to, ka infleksijas līmenis viņiem ir līdzīgs mūsējam, ja ne niknāks.


Es, protams, saprotu, ka man jāpriecājas, ka man uzvārda kultūrslānis tomēr ir apmierinājies ar izskaņu -oviča, nevis censonīši ir pacentušies visu sakabināt un sataisīt, piemēram, -ovičiusesienese.

ja mainot dzimti, mainās vārda nozīme, ir visas iespējas dzimti nemainīt (precedents vilks - vilka). jautājums par to, vai vieglāk ir, ka sistēma darbojas automātiski un izņēmumus ir īpaši jāpieprasa, vai ka sistēma nedarbojas automātiski un tātad jāizskata ir katrs elements.

padomju laiki vai ne padomju laiki, mēs vairs (paldies dievam) nedzīvojam viennozīmīgi patriarhālā sistēmā, kur tu vispirms piederi tēvam un nes viņa uzvārdu un pēc tam piederi vīram un nes viņa uzvārdu. vīriešu dzimtē, jo sievietei sava dzimte nepienākas.

E?
Un kas šī te ir par tādu absurdu ideju, ka burteļu kabināšana vārda galā padara sievieti par tiesīgāku?
Manuprāt tieši tas, ka sievietes uzvārdam tiek kabināti burteļi galā ir 'sieviete ir nu - gandrīz vīrietis, tikai mazliet savādāk'. Vienādi lietots uzvārds norāda piederību pie dzimtas un dzimta ir visu dzimumu cilvēku kopa, nevis tikai vīriešu listīte.

Ja nebūtu tās mehāniskās -a/-e kabināšanas galā, mēs vienkārši dzīvotu ar valodu, kurā tāpat kā -a nav obligāti sieviešu dzimtes objekta apzīmējums arī -s nav obligāti vīriešu dzimtes objekta apzīmējums.

labrīt, mūsu valodā ir vīriešu un sieviešu dzimtes deklinācijas ar konkrētām galotnēm, pie tevis minētās valodas mēs nekādi nevaram nonākt. turklāt atgādināšu, ka mums ir tāda 6. deklinācija, kurā daži vārdi vēl ir atstāti. kaut arī notiek darbs pie tās iztukšīšanas :) kad sirds vairs nebūs sieviešu dzimtē, es ļično meklēšu kalašņikovu, jo manuprāt 6. deklinācija krāšņo mūsu valodu.
tālāk diskutēt man nav ne laika, ne gribasspēka. tev droši vien arī balsstiesības sievietēm ir kaut kāds absurds.

Mūsu valodā ir 6 deklinācijas lietvārdiem + nelokāmie vārdi.
Un mūsu valodā nelokāmi sieviešu dzimtes uzvārdi vēsturiski pastāvēja apmēram divreiz ilgāk, nekā šobrīd ir bijuši lokāmie. Kur te ir problēma?

A par balstiesībām.. nesaprati laikam. Tieši burtiņa 'a' kabināšana vārdam galā ir 'balstiesības nepienākas' vēsturiskā griezumā skatoties.

Nelokāmais dzimtas vārds vēsturiski bija kā reiz pilnvērtīgākai sabiedrības loceklei. Un uzrunāt šādu pilnvērtīgāku sabiedrības locekli pieklājīgi pienācās vārds+dzimtasvārds bez kādiem kropļojumiem.

Savukārt uzruna dzimtvārdā (locītā, sieviešdzimtē) vai nu vārdu neminot vispār, vai minot pēc dzimtsvārda - tā bija pieņemtā uzrunas forma zemākai, nebalstiesīgajai šķirai.

Tad, protams, padomjlaiki - un, šis gan ir tikai minējums, bet tomēr - visi biedri un biedres, un izdzīvošanai jādistancējas no pirms tam balstiesīgās šķiras - tā nu lieto visi kā reiz zemākās šķiras uzrunu savā starpā, līdztiesību sludinot - nu to, padomisko līdztiesības veidu.
Tu taču nedzīvo ilūzijās, ka balstiesības un īpašuma tiesības sievietēm Latvijā atnesa tikai padomju laiki?

+... Izvelkam tagad bloknotiņu.



Tātad, kurš ir tas mītiskais periods, kurā latviešu sabiedrība bija patriarjāla un sieviete piederēja vispirms tēvam, tad vīram, un saistībā ar to saņēma uzvārdu vīriešu dzimtē, jo sava dzimte viņai nepienākas?
Gadsimtu, desmitgadi? Nu, aptuveni kaut vai?

Starp citu, sapratu, kur ir tā sāpe, kāpēc daži tik negribīgi pieņem zināmo ANO lēmumu.

Sistēmu, redz gribas. Mehānisku matemātiku gramatikas vietā.

Lēmums kā reiz ir par to, ka nedrīkst nekādas izmaiņas personas identitātē veikt automātiski.
Tai arī ir jābūt sistēmai - pēc noklusējuma indivīda vārdam ir jābūt tādam, kāds nu reiz tas ir. Dokumentos, protams, ne jau obigāti ikdienas lietojumā. Pēc noklusējuma vārdam ir jāpaliek tādam, kāds tas ir.

Atļaujot iespēju to pamainīt arī dokumentos, ja indivīds tā vēlas, piemēram, lai justos iederīgāks konkrētajā kopienā.

lūk, palasi manu ierakstu par šo tēmu, lai man nav miljono reizi jāatkārtojas par risinājumu, kuru es personiski uzskatu par optimālu.

Kā reiz tas posts un daži no komentāriem bija viens no iedvesmas avotiem šim. Tev tur gana paskaidroja kāpēc tas optimālais variants neder oficiāliem dokumentiem.
Un tas vien, ka austrumāzijas baram ar saviem ļoti īpašajiem alfabētiem ir vēl grūtāk, nav iemesls radīt mākslīgus sarežģījumus arī šeit.