Prakse jau ari IR tas pats darbs - tikai nu vai nua r kādu minimālu aldziņu vai bez tās. Bet tieši tāpēc praktikantiem attiecīgi tiek izvirzītas vai nu nekādas vai nelielas prasības...
Un arī prakse.lv - neviens takš neliek tur strādāt mēnešiem. Drusku pastrādāji brīvajā laikā, dabūji kādu pieredzi, zināšanas, atsauksmes ko cv rakstīt un uz priekšu - meklē darbu, kur maksā (vai maksā normāli).
Galu galā no uzņēmuma viedokāl arī - čakarēties ar kkādiem cilvēkiem, kuri varbūt neko īsti nejēdz, tērēt tam to darbinieku laiku, kuri tā vietā varētu darīt ko sapraātigu. Plus, ja tas vēl ir bez atdeves..
Arī tās ķip freelance prakses: teorētiski neviens jau neliedz topošajam web koderim/dizainerim pašam izstrādāt kkādus mājas lapu variantus un tad rādīt potenciālajiem klientiem/darba devējiem, bet tikpat labi viņš var šitā "piepraksēt" kkur, kur kādam reāli vajag to lapu un vismaz redzēt, kādas tad mēdz būt tās klientu prasības.. Pat, ja par to viņam nemaksā.

Man pret šo jautājumu ir ne-emocionāla, bet profesionāla attieksme.
Līdz ar to - visīsākais jautājums, ko pretī varu uzdot - tad kāpēc kādam savs darbs jādara par velti?

Lai pieredzi iegūtu, PIEREDZI! :) Nekā emocionāla - tīra profesionalitāte.

Pieredze ir jāapgūst arī PAR NAUDU! Jo citādi darba devējs iedzīvojas uz jaunu un nepieredzējušu cilvēku rēķina. Kāpēc ES dienvidvalstīs cilvēki līdz pat 30-35 gadu vecumam knapi tiek iekšā darba tirgū? Tieši visādu prakšu un stāžēšanās dēļ. Neviens viņus neņem NORMĀLĀ darbā, jo viņi tak ir jauni, viņiem tak nav pieredzes. Tas, ka par šāda veida nodarbināšanas problēmām sāk runāt arī tāda gana elastīga nodarbinātības jomā valsts kā GB, nozīmē tikai vienu - problēma ir un tā ir jārisina. Ir jāmaina darba devēju viedoklis. Nevis paglāstīt darba devējus pa galvu un teikt, paldies, ka ļaujat stāžēties, bet gan jājautā - kāpēc kaut vai uz noteiktu laiku nenoslēdz darba līgumu ar šo cilvēku???
Vārdu sakot - kā jau iepriekš minēju - šis ir profesinālās dabas jautājums, ar ko ikdienā darbā gana daudz saskaros.

Nu pāg - pati zini, kuros gadījumos var slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku.
Un kāda iedzīvošanās? A ja nu tas praktikants tikai visu sačakarē un darba devējs beibu beigās ir spiests vēl tērēt savus resursus (I mean citu darbinieku darbu, piemēram), lai to vērstu uz labu? Un tb ne jau tā sačakarē, ka tur kkādas materiālas dabas pretenzijas var celt..

Galu galā normāli uzņēmumi jau tieši tādā veidā arī piedāvā kaut kādas prakses vietas un tad, ja cilvēks izrādās gana labs, paši piedāvā viņam normālu darba vietu ar labu algu, utt.. A ja nav gana labs - nu katrā ziņā ieguvums tomēr ir abiem.

Es, piemēram, nekad nebūtu šajā darbā, kur esmu, ja nebūtu prakse tai uzņēmumā. Jo ņormāla konkursa gadījumā vnk nebūtu man nekādu cerību ar sākotnējo zināšu līmeni un pieredzes sfērā neesamību apsteigt nevienu, izņemot, ja es tiešām pati piesolītos bez maksas strādāt kādu laiciņu..

Izskatās, ka mēs runājam pilnīgi dažādās valodās - tu par dzīvi, es par darba tirgus nekropļošanu. :)
Visus Tavus argumentus zinu, tomēr tas nav pietiekams attaisnojums. Tieši tāpēc, ka darba devēji domā tieši tā, kā Tu saki, ir grūti iekļūt un ātri izkrist no darba tirgus. Kamēs beidzot nebūs izpratnes par to, ka nevar cerēt uz to, ka dabūsi gatavu produktu uzreiz, bet tajā kaut nedaudz ir jāiegulda, tikmēr būs NEETs - people "not in education, employment, or training".

nu bet nekas jau netiek kropļots - vienmēr visās valstīs būs cilvēki, kas gribēs strādāt par lielāku vai mazāku atalgojumu..
Nevajag VISU regulēt. Minimālā alga ir - pietiek. Vēl vajadzētu labāk pacelt to minimālo algu (vai drīzāk - neapliekamo minimumu). Skaidrs, ka bezdarba apstākļos darba devēji ir tie, kas var izvēlēties. Ne'būs bezdarbs, daudz mazāk būs to, kas piekritīs vnk praksēties..

Tad jau darba tirgu vairāk kropļo tas, ka maznodrošinātā statusu ir samērā viegli iegūt, attiecīgi lielai daļai (īpaši Rīgā) paveras iespējas izdzīvot tikai no kaut kādiem pabalstiem, plus dzīvokļa īres/komunālo apmaksāšanām, u.tml. Attiecīgi arvien vairāk cilvēku vispār nav ieinteresēti strādāt - it īpaši kamēr neredz praktiski nekādu atšķirību, ja viņam pēc komunālo, īres apmaksas paliek tieši tikpat, cik viņš saņem pabalstā, turklāt pabalsta gadījumā tā daļa īres/komunālie tāpat tiek kompensēti..
Un kamēr valsts iestādījumi runās pa rkaut kādu darba politiku, bet pašvaldības dāļās pabalstus tiem, kuriem slinkums strādāt, vienlaikus, tikmēr nebūs nekāda jēgas arī no darba politikas, pasākumiem, utt.

Pabalsti nekropļo darba tirgu :) Bet ietekmē gan - tas tiesa. Tas, ka sociāla palīdzība īsti ok nedarbojas - tas tā kā būtu skaidrs. Jo no turienes nāk tādas dieva zīmes, ka paliek vnk bail.. Ja daži no tiem maznodrošinātajiem būtu gudrāki, viņi mierīgi varētu iesūdzēt tās pašvaldības tiesā par.. piespiedu darbu.
Khe, un pēdējā teikumā Tu pasaki redzamo daļu :) Zinot to neredzamo daļu, man gribas pasmaidīt ;)) Bet nu ok... Svarīgākais ir tas, ka tiešām viena politika nedrīkst tikt veidota izolēti. Un to jau nu pēdējo 6-7 gadu laikā mēs esam ielāgojuši.. ;)

tas nebeigsies ar to, ka cilvēkiem, kuriem to praksi pieprasa studiju programma, būs grūti atrast praksi vispār? (jau tagad reizēm tepat cibā ir redzēti izmisīgi brēcieni, ka grūti atrast)
kā jau te minēja, tā tomēr arī ir noņemšanās no darbadevēja puses, gan piemeklējot atbilstošus darbiņus, gan pārraugot padarītā kvalitāti utt. mums praktikanti ir diezgan regulāri, bet pieņemti tikai tie, ar kuriem uzņēmums saredz sadarbības iespējas nākotnē. un starp citu jau tagad ar visu lielisko iespēju dabūt bezmaksas darbaspēku tiek ņemts tikai viens cilvēks, lai gan piesakās vairāki

Par studiju praksēm šoreiz nerunāju. Lai gan arī par tām man ir ko teikt - tikai citādā kontekstā. Principā, ja studiju prakse tiešām ir jēdzīga un saturīga, tad tai noteikti jābūt.
Es runāju par tādām praksēm, kas nu tiešām nekādā veidā nav saistītas ar izglītības iegūšanas procesu, par tām praksēm, kur nav no vienas puses mācību iestāde, no otras puses, pats studējošais un no trešās puses - darba devējs.

Sanāk Tu uzskati, ka jādiskriminē tie, kuri pašmācības ceļā vēlas apgūt to, ko varētu apgūt skolā izgrūžot n-tos tūkstošus? Sanāk tam, kurš nemaksā tos n-tos tūkstošus nebūtu tiesību iegūt kkādu pieredzi?
Atkal kā piemērs, mana studiju programma - tur īsti nav neviena saprātīga priekšmeta, kuru cilvēks ar spējām netā atrast vajadzīgo informāciju un pamatīgu gribasspēku, lai piespiestu sevi to visu apgūt, nevarētu iemācīties tāpat. Bet kas viņu tādu dunduku darbā ņems - jo šeku reku nāk viens cits izmācījies, izgājis praksi (mums 2as prakses obligātas mācību laikā) un gatavs strādāt aš par minimālo algu (jo arī citas pieredzes viņam nav).

Saproti, uzliekot, piemeŗam, kkādus obligātus noteikumus, ka par praksi jāmaksā, zaudētāji jau būs tieši jaunie nepieredzējušie darbinieki. Jo jebkurā konkurša paņems to, kam kkāda pieredze vismaz būs.. Un kā jau te minēja, visa tā ņemšanās, utt - tad vadība padomās, labāk piemaksāt vēl kādu bišķi klāt un paņemt normāli darbinieku, kurš jau kko jēdz, nevis krāmēties ar praktikantiem un vēl viņiem kko maksāt

Neviens nav jādiskriminē, bet gan jārada iespēja VISIEM, kas vēlas, nokļūt normālās darba attiecībās - uz pilnu darba laiku un neterminēto līgumu.
Par praksēm - mums ir izkropļota prakšu sistēma, tāpēc arī viss ir ta, kā ir. Austriešiem, vāciešiem šīs lietas ir krietni sakārtotākas un ļoti labi darbojas. Tieši tāpēc tiem pašiem austriešiem ir ļoti zems (salīdzinoši) jauniešu skaits, kas ir ārpus darba tirgus.

nu pag - padomā arī par darba devējiem. Es nerunāju par klaju diskrimināciju, bet ir gadījumi, kad piemērotāks ir terminēts darba līgums. Un galu galā ar varu neviens nevienu nespiež strādāt tieši kādā konkrētajā darba vietā.
Un kāpēc uzspiest kādam pilnu laiku, ja pusēm tas nav izdevīgi?

Un kā jau iepriekš iekomentēju tikko - "izkropļota"tā šķiet, jo šobrīd vēljoprojām teorētiski ir pamatīgs bezdarbs. Attiecīgi gala vārds ir darba devējiem. Šobrīd jāpanāk vairāk, lai būtu uzņēmumu, kam ietu bizness, un jebkuri mākslīgi šķēršļi to toč neveicinās. Tad arī pamazām samazināsies bezdarbs un problēma atrisināsies pati no sevis, jo darbinieki atkal būs uz izķeršanu.

Tagad Tu pieskāries arī tādai lietai, kā vispār ekonomiskā situācija valstī. Jā, piekrītu, ka jāveicina ražošana, darba vietu veidošana, tomēr tam nevajadzētu notikt:
1) uz darba attiecību veidošanas/neveidošanas (nav jāskatās kristāla bumbā, lai pateiktu, ka tieši darbinieki ir tie, uz kuriem darba devēji cenšas ietaupīt pirmām kārtām) :)
2) nevajadzētu tomēr turēt tik lielu valsts piešprici uzņēmumiem - jo jau šobrīd ir pietiekami daudz uzņēmumu, kas reāli pārtiek no publiskām naudām - dažādu publisko iepirkumu, subsīdiju veidā. :)
Bet nu tā jau ir vēl dziļāka un globālāka saruna, jo tad vēl ir jāskatās uz pelēko zonu. :)