ar ātrumu lēnumu 6:20 min/km es varētu arī pusmaratonu noskriet. Ja nevajadzētu uz tualeti :D
Šitais ir mīnuss skriešanai pa rajonu - nav kā kkādā mežā - fiksi iemūkam krūmos, savācam ērces un atpakaļ skriet :D

Nezinu, kāds bija pulss, bet laikam normāls. Katrā ziņā elpoju tikai caur degunu. Izņemot pāris reizes, kad sprintoju uz luksoforu, kad sanāca arī caur muti, un vienu reizi, kad sprintoju garām bariņam smēķējošu jauniešu (tad vispār savlaicīgi aizturēju elpu). Katrā ziņā šitais ir baigi (pārāk?) easy - slodzi vispār nekādu nejūt, bet tā laikam vajag, ja? Šitādā tempā tikai var arī nosalt - karsti kļuva tikai pēc kāda 5ā kilometra. Būtu skrējusi vairāk, bet uz WC savajadzējās nu vnk BRIESMĪGI. Attiecīgi nekas cits neatlika kā uzņemt kursu uz mājām.

Rīt plānā laiva, parīt no rīta baseins :)

šodien ir šņuk - visu dienu nosēdēju pie vienas metodes un tikai ar viena kolēģa palīdzību izdevās tikt vismaz kaut kādā jēgā. Attiecīgi pēc tam grupēšana nestrādā, a pirms tam tos datus sagrupēt es pat nezinu kā, jo nekādu selekti tur īsti nedarbojas a kā to visu pabāzt zem if...else, es pat iedomāties nevaru. Ehh - viss ir slikti. Es nesaprotu, ko es daru tādā darbā, ja jau galu galā esmu tik stulba, ka pat ar vienu sūdu netieku galā.
Jāiet šancēt pa jutmiem, pa vēlsazinkurieni - dodiet man fizisku darbu un viss, jo apparently neko gudrāku es nespēju paveikt. Besis. Uz sevi un visu pasauli. Nebia tālu, lai darbā apraudātos par savu stulbumu.

Vot nebija darbiņu praktiski enmaz pēdējos mēnešus, un 3dien mani apkrāva pēc pilnas programmas. Turklāt tādi, kur sēdi un buries un tāpat nekas nav saprotams..
Kamēr es tur p**os ar to vienu metodi, jau sen būtu pārrakstījusi visas iesaistītās klases, lai izmanto temp tabulu un viss strādātu kā man vajag. Tikai nesapratu to tekstu par to izmantošanu citur. Labi - tur vismaz kko varēja saprast. A ja attaisa otra projekta kodu, tur vispār viss ir sviestā. Pilnīgākajā :(

Un 1dien jau tas sviests nekur nebūs pazudis. :((

Nezinu, ko es gribu. Bēgu atkal no domām par to, ko es gribu. Jo tad ir tukšums. Tā vietā slēpjos aiz iegribām, aiz kaut kādiem aiz ausīm pievilktiem mērķīšiem. Skrienu uz visām pusēm un vielaikus neskrienu nekur. Tādos brīžos vajag ar visiem sakašķēties, lai varētu pilnvērtīgi iegrimt dusmās uz sevi un vienlaikus sevis žēlošanā par to, ka nevienam mani nevajag un tā...

varētu pat ieprikt šo: http://www.citylife.lv/lv/offer/nakts-fontaine-royal-1/pirkt/pid:1571/ BET..
Bet ir tāds, ka tie visi piedāvājumi ir divām personām. Protams, var jau pirkt viena pati, bet tad nesanāk vairs tik lēti.. Man takš līdz tam 07ajam jūnijam jāizņem vēl 2as dienas atvaļinājums - varētu pārcelt to visu padarīšanu par pāris dienām un paņemt reāli kkādu 8o vai 11o, piemēram, un padzīvoties pa Liepāju 2-3dienas... Ehh.
Otrs BET: siltu laiku vajag liepājai, lai būtu labi. Citādi nav TAS :D Un vēl - velo tur arī vajag. Bezmazvai jāminas ar velo uz turieni. Jāsagaida tik austrumu vējš turpbraucienam un Rietumu vējš atceļam :D

Endomondo izskatās, ka rīt varētu krist mēneša kilometrāžas rekords (tas pagaidām ir 571km - paggada septembrī savākts). Uz šodienu maijā ir jau saveļļoti, sakajakoti, saskrieti, sastaigāti, sapeldēti 552km.
Līdz 700 laikam tomēr nedavilkšu līdz mēneša beigām, bet arī šitais jau nav maz :) Šomēnes vēl plānā pāris izbraucieni ar laivu, viens skrējiens, viens peldējiens un dabs-mājas ar velo on a daily basis.

Tagad vislaik piedomāju pie tās elpošanas un sirds un tā kā nejēdzu, pie kādām slodzēm tā sirds ko saka, tad pieturos pie formulas "elpot tikai caur degunu". Tb tikko vairs nepietiek ar to gaisu, kas no deguna, metam ātrumu nost veļļojot. Peldot ar šodien centos tā mierīgi, lai nav, ka pēc tām ~50min peldēšanas vēl 5min sirds dauzās un kājas ļimst. Skrienot gan tā nesanāks laikam, bet nu pamazām :) Un veļļojot arī, protams, ir izņēmumi: vakar, kad vajadzēja paspēt pie zobārsta, uztaisīju mājupveļļošanas ātruma rekordu. Šodien gandrīz atkārtoju - bet tas viss tāpēc, ka vējš mugurā un kājas tik viegli griežas, ka grēks negriezt :D

Gaidu zvanu par to slodzes testu. Es tikai nesaprotu, kā tur: jāmin, cik vien ātri var pie slodzes palielinājuma tikai vai kā? Vnk tas tā bik apnicīgi. Cerams viņi to slodzes palielinājumu var kkā straujāk palielināt, ja būs ilgi daudz un ātri jāgriež tie pedāļi, man ātrāk celis sāks sāpēt nekā pulss kkur uzkāps..

viš skries tos visus pusmaratonus, plus vēl domā par siguldu ar un vispātr domā jau par maratonu.
Teicu, lai bik patrenējas vairāk. Ikdienā jau vis'skraida daudz, bet nu ikurāt pēc 3nedēļām skriet maratonu. Nez, cik tas gudri...

Es nevaru saprast, ko es gribu - mocīt savas kājiņas pusmaratonā vai arī uzlabot rezultātu desmitniekā... Teorētiski man piemērotāks būtu desmitnieks. Kolēģis saka, lai noskrienot vēl kādās sacenēs desmitnieku šovasar. A es domāju - nafik man sacenes? Galu galā varu mierīgi uzņemt savu laiku un noskriet savu 10km aplīti tepat pa dzimteni vēl kādu reizi.
Varu gan paskraidīt mazāk un lēnāk kādu laiciņu, gan kādu reizi tīri pamēģināt to 10itnieku, cik vien ātri varu. Protams, sacenēs motivācija teorētiski ir lielāka nekā pašai tagad stādīt kkādus ātruma rekordus, bet nu vispirms jāiemācās sekot līdzi tiem kilometriem un tempam, tad arī kko varēs saprast. Galu galā šobrīd manas visas skraidīšanas bija par tēmu "kkā skrienu un tad beigās tikai skatos hronometrā un mājās kartē velku apli, lai saprastu cik ilgā laikā cik īsti ir noskriets" :D

Un smiekls sanāk atceroties kā uz Vantenieka ieraugot 8km atzīmi es sev iestāstīju, ka tagad pēc kilometrāžas es esmu aptuveni pie putnu torņa promenādē (no turienes arī ir aptuveni 2km līdz mājām) un tas takš nemaz vairs nav TIK tālu :D

ka 2dien noskrēju 4 km ar pulsometru tepat pa Ķengaragu. Grūši man toreiz gāja, jo sāpēja visas malas un tā, bet nu prikola pēc kolēģis tos datus savadīja iekšā kaut kādā tur kalkulatorā, no pirksta izzīdām manu potential maksimālo pulsu, un sarēķinājās, ka es varētu noskriet 10km 55min 40sekundēs :D Sanāca man 55 un 36 sekundes... Vot tas ir LOL. Plus vēl pašam kolēģim pirms Bīķernieku maratona arī bija sarēķināts tāds pats ātrums kādā viņš reāli arī noskrēja :D

Izskatās, ka bik viņam tomēr ir šoreiz uzlabot savu pusmaratona rekordu, bet nu līdz 1h 45min tomēr nedavilka :( Bet anyway - progress viņam ir pamatīgs. Bet nu viņam ir arī laiks katru dienu skraidīt... :/ Es za to arī peldu un airēju un drusku arī riteņoju.....

Pieteicos uz Sporta laboratorijas kādu testu - nākamnedēļ zvanīs, kad būs laiks sarunāsim :)

upd. Godīgi atzīstos, ka visu ceļu, kad man garām gāja viena beibe pēc otras (par džekiem vispār nav ko runāt), es cītigi sev nosolījos sekot kolēģa piemēram, un, ja kādreiz vēl kko skriešu kādā tādā pasākumā, tad gatavoties cītīgāk un pareizāk un tā tālāk. Jo līdzšinējie skrējieni bija tā drīzāk testam, vai es vispār varu tik daudz noskrien un, ja varu, tad cik ātri/lēni es jūtos oki. Saprotu, ka laikam pat gudrāk būtu skriet tikai uz izjūtām (tb tā kā neaizelšos un varu normāli sarunāties) - taču, riteņošana pierāda, ka izjūtām nevar ticēt - tb labi jūtos arī ar 167pulsu skrienot un riteņojot un brīžos, kad cenšos skriet vai riteņot lēnām, jūtos pretīgāk, jo sāk sāpēt kuņģis utt.. Mok tomēr paskatīties kāda kruta Garmina virzienā? Pe reizes atkristu visādu skrienam & ejam & kajakojam distanču zīmēšana ar roku... :?

skrienot ~1h saulē pusdienlaikā NEVAR tik labi nodegt kā airējot 3h pa Daugavu.. Tas saucas: izgaisa manas cerības uz roku nosauļošanu līdz pleciem :( šņuk.

un zinu, ka nav ko cepties, bet tok dusma parāva par dažu labu pārgudrīti.. Grrrr!

+secinājums nr.3: jānoskaidro, kuras bija tās zeķes, uras velkot man neberzās tulznas uz tiem 2iem kāju pirkstiem, jo tās abas tulznas kopā kādu 5 kvadrātcentimetru platumā plus viena no tām jau pa trim ādas līmeņiem mani pārliecināja, ka tās zeķes, kas bija uzvilktas šodien, tok nebija tās, ar kurām biju noskrējusi 6dien :(((

Endomondo jau uzrakstīju palagu ar to kā man gāja.
Īsumā: grūti, vajagadzēja uz WC jau pirms starta, dzert arī.
Padzerties no tām glāzēm nav iespējams - izdevās sašņaukt visu nāsīs, atlikušais nolija uz krekla. Kādas pāris piles tika mutē ar.

Skriet, skriet, skriet, ēna kur?, vēja nav, mākoņu nav, "dzert!!", wc tomēr nestāšos... utt.
Tad sāka sāpēt celis (tas pats nelaimīgais), tad sajutu, ka ir uzberzta starp īkšķi un otro pirkstu kreisajai kājai PAMATĪGA tulzna (kas sāp).
//To, ka tur divos slāņos āda ir atlobījusies visa otrā pirksta garumā plus vēl īkšņim tāds pats daudzums par laimi pamanīju tikai mājās. :)

Pie Vantenieka izdevās atkal noķert to joku, ka kkas tā kā ne īsti iedur ne kā tai galvā un melns gar acīm (nezinu kas šitais ir, bet tas man bieži jau kopš agras bērnības tā ir - ķip pagriežot vai straujāk pakustinot galvu - dažādās galvas vietās), tad sāku domāt, ka mok nav labi, tad ĻOTI lēnām vilkos Vanteniekā. Tad ieraudzīju CIK tālu ir apgriešanās vieta un turpināju viltkies vēl lēnāk. Dzeramajā punktā sagrābu divas glāzes. Vienu sagāzu nāsīs uzreiz (nu bik īzdevās arī norīt laikam), otru lēnā garā tukšoju visa Vantenieka garumā. Kļuva labāk.
Jau skrienot nost no Vantenieka kāds kolēģis panāca ar tekstu, ka man esot labs temps. Man tai brīdī bija pārliecība, ka pagājusi vismaz stunda desmit, tāpēc sāku šo iztaujāt par to, kāds tad ir tas labais temps. Nu nezinot, bet nu viš skrienot it kā uz stundu parasti un tā varētu būt pēc izjūtām..
Nu labi vicojām kopā. Dzerienpuntkā neņēmu neko, jo tikko biju izmetusi iepriekšējo glāzīti. Kaut kā noskrēju līdz Kaļķu ielas beigām (smēķētājiem būtu jāaizliedz skatīties maratons tik tuvu klātienē!!). Teicu džekam, ka man nav spēka, ja grib, lai skrien ātrāk, jo es nespurtošu. Bet tad pirms pēdējā līkuma pagāju mierīgi garām beibei, kuru centos panākt jau kopš pirmā puskilometra. Un tad pamanīju, cik tālu ir finišs vēl. Un TAD pamanīju, ka tablo rāda 55minūtes.... O__O Tas man bija TĀDS šoks, ka vnk sāku SKRIET beidzot. Kolēģis arī bija teicis, ka nespurtos, bet nu rezultātā mēs abi kopā sekundi sekundē arī nofinišējām :D

Nezinu, vai tie 7,5 km ar velo uz startu palīdzēja vai traucēja... It kā centos tos braukt ĻOTI lēni, lai nenogurtu, bet nu grūti bija...

Secinājums: jāiepērk kkas, kur varētu NORMĀLI sekot līdzi savam tempam (moba hronometrs neskaitās, jo tas viegli izsēdzas un ekrānu saulē nevar redzēt). Kaut vai ronometrs, jo apziņa, ka izdodas turēties normālā tempā, KONKRĒTI palīdz.

un man aboslūti nemaz nešķiet, ka 103ā vieta savā vecuma grupā un 829.vieta no visiem 10km skrējējiem būtu viduvējs rezultāts priekš pirmās reizes, bet nu mūsu vidū jau laikam ir tādi pārāk ūberkruti sportisti, kam tiešām ir svarīgs es pat nezinu kas, jo godīgi - šeit jau nav atšķirības, vai esi 10ais vai 100ais.

2o dienu jau mēģinu atrast konkrēti šim aranžējumam precīzu izpildītāju / nosaukumu utt. Neizdodas. Kkāda dubstep versija skaitās laikam. Baigi gribas dabūt, bet saglabājot mp3 no tā youtubes vidjika aiziet ar visām tām raustīgajām pauzītēm, kas ir iekš tā video.. :(

Bet šodien bija nerihtīgā diena..

Par to, ka mēnešreižu laikā izveikt kkādus testus laikam nav gudri, laikam nav vērts runāt?

Plus vēl tāds pusvīrusains stāvoklis... Tb vakar vakarā paķēru to vīrusu uz izbrīnu. Šodien turpinu. Bet šis man atriebjas. katrā ziņā skriet vēl šodien nevajadzēja, bet rīt nevarēju un un pulsometru tomēr džekam pašam vajag arī kkad - a to es jau tā pārāk nagla uzplijos :D Tā nu skrēju šodien. Kgan pēc vakardienas kreisā ceļa locītavas saite tāda bik "ļengana". Un viss sāp, un visur spiež un visur dur, un kājas sāp, un vēders sāp - laikam sāļa zivs un salds iesaldzēriens 0,5h pirms skriešanas nebija labākā kombinācija. Un pulss bija debesīs. Jeb pēc mth datiem man vajadzēja jau būt beigtai. Vidējais: 165, maksimālais: 181... Sākumā gan izdevās turēt tādu bik virs 152, bet tad uzskrēju uz promenādes. Tur kkā baigi viegli aizgāja un tik poamanīju, ka pulss stāv virs 170, un lai dabūtu zemāk, ir jāskrien konrkēti lēnāk :( Turklāt tāpat jau bija lēni: pace - 5,53 min/km.

karoče vissirslikti. Tagad līdz NRM es nedarīšu NEKO! Nu labi - veļļošu uz darbu un 6dien paairēšos, bet tas neskaitās.

kad sajūtu savā organismā pirmās vīrusa sajūtas, pirmā doma ir "vo - tūlīt ņemšu slimības lapu un varēšu 2as deinas sēdēt mājās". Bet tad ieslēdzas atmiņas par visām tām pretīgajām sajūtām, kas nāk līdzi šādai "pasēdēšanai mājās". Un parasti tomēr vēlme pacīnīties uzvar. Tad nu sākas viss iedomājamais un neiedomājamais: svaigi ķiploki pie visiem gatavajiem ēdieniem, liepziedu tējas litri, šķīštošais c vitamīns, darbā pat piespiežos dabūt lejā kādu litru kumelīšu tējas, gulēšana 3džemperos zem 3 segām, lai nenāk drebulis, un lai mākslīgi paaugstinātu organisma temperatūru palīdzot organismam to maitu dzīt laukā. Tā pati veļļošana satuntulējoties kā uz ziemeļpolu TĀ palīdz izsvīst un izkarst, ka pēc tam sajūta uzreiz ir par 10grādiem labāka :))

Tas, ko es nesaprotu un gribētu noskaidrot: vai tās reizes, kad tie vīrusi ir pazuduši pat īsti nesākoties - tb pašsajūta ir bijusi kā uz vīrusu, kakls pat tāds kā jocīgs kļuvis, pāris šķaudieni bijuši, ir tāpēc, ka man imūnsistēma ir bijusi gana stipra un tas maita ir piebeigts, vai arī gluži pretēji - ņemot vērā manu zemo leikocītu ciparu, vnk leikocīti pie tā vīrusa nav tik daudz savairojušies, lai vispār kaut kādas sakarīgas vīrusa blakus izpausmes (meaning tur temperatūra, šķaudīšana utt.) parādītos?
2011ā gada ziemā no ārstiem sapratu, ka pie tā visa, pie kā man temperatūra uzkāpa knapi līdz 38iem grādiem un es braucu uz skolu, cits jau sen būtu gulējis ar visiem 40it. Arī tie rudens imunitātes rādītāji nebija diezko pozītīvi. Nebūtu tik trakas rindas pie tās ārstes, varētu aiziet vēlreiz...

Tagad redzēsim, kā man veiksies ar pēdējās 2as dienas manī iekšā sēdošo vīrusu. Pagaidām es nepadodos un viņš vairāk kā jocīgu kaklu, pāris šķaudienus un drebuļus man nav spējis uzsūtīt :)))

jeb feils ne diena

Nepietiek ar to, ka vakar pārsalu un tagad manī sēž kkas vīrusveidīgs, kas to vien gaida, lai sāktu izpausties, vēl visam citam ar ir jāaiziet pa pieskari..

Karoče: vakar sačakarējās velo atslēga - palika uz rāmja -(tas laikam labi, ka uz rāmja)- aiztaisīt nevar, attaisīt arī ne. Šorīt darbā pačakarējos. Neiet,. Pēc darba braucu uz K-Rautu skaidroties (tur paggad jūnijā šito brīnumu pirku). Viņiem kā paar spīti visi saslēgi izbeigušies. Citās K-Rautās arī (empīriskā ceļā noskaidroju, ka visas K-Rautas Rīgā ar velo var apskriet mazāk kā 40 minūtēs). tā nu paņēmu kko dīvainu. Tāpat empīriskā ceļā pārliecinājos, ka ar manu saslēgu un atbilstošu tūli, plus atbalsta punktu varēja tikt galā kādā 5ās minūtēs.

Vēl pilnai laimei saulrietā pēdējā K-Rautā pamanīju, ka manam velo aizmugurējā riepa ir nopūtusies. Tā nu fiksi, fiksi, kamēr nav iestājusies tumsa un sācies odu uzbrukums, ķēros to labot. Rekords: 15minūtēs man vēl TAS nekad dzīvē nebija izdevies :D

Velo spidometrs atkal čakarējas, velo kāja čakarējas (bet tur es atkodu, kura vieta ir brutāli jāpalauž, lai tā kāja nelīstu spieķos).

Realizēju pretvīrusu izkarsēšanās programmu: 1,5h ar velo ar pieklājīgiem vidējiem ātrumiem. Kopā šodien >60km ar velo. 6as minūtes atceļā nokavēju Rimčika sēgšanu (tur laikam tā riepas labošana iegrieza). Tā nu braucu apkārt pusĶengaragam uz diennakts Mego, jo es pusi mājupceļa sapņoju par to, kā es nopirkšu Iļģuciema Iesala dzērienu 2x1,5 litrus un izdzeršu pusi pudeles pie veikala (nu nav gudra doma aprīt kkādu sāļu zivi un tad braukt >40km ekspotīcijā pa veikaliem ar mazāk kā puslitru ūdens līdzi), un bez Iļģuciema iesaldzēriena es mājās atgriezties negribēju.

upd. Plus es šādā stāvoklī nejūtos spējīga domāt kko ēdamu, tā kā izdzēru litru iesaldzēriena un mēģināšu ka iet gulēt. Rīts gudrāks par vakaru :))))

nodarbojos ar savu treniņu plānu, filmu skatīšanos un paralēli tās nelaimīgās kleitas (kuru iesāku paggad sākumā) adīšanu.
Esmu jau teikusi, ka vnk skatīties filmas & serialus šķiet bezjēdzīga laika izšķiešana. Nespēju piespiesties uz kaut ko tādu. Attiecīgi vajag kaut ko, ko darīt paralēli. Paralēli ļoti labi iet visādi rokdarbi - nu tur sašūt visādas lietas, izgludināt iekrājušās drēbes, traukus noslaucīt. Arī paēst galu galā. Kad viss iespējamais, ko var darīt vienlaikus arī pilnvērtīgi turpinot uztvert skatāmo saturu, iz izveikts, var ķerties pie adīšanas :) Un nav sirdsapziņas pārmetumu par nelietderīgi izniekotu laiku :))

Tā nu ķeru pa kārtai visas kkur saklausītās & sagrābstītās filmas un izmantoju to, ka esmu pārgājusi uz bezlimita (NE-mobilo) netu. Attiecīgi apvienoju patīkamo ar lietderīgo :))

Plus vēl esmu baigi apņēmusies vismaz pagaidām 4x mēnesī izveikt baseinu, reizi nedēļā izbraukt ar laivu, reizi nedēļā paskriet (cerams šitais nenoplaks pēc 20ā maija) un bik piebremzēt ar savām pārslodzēm veļļojot. Teorētiski gan uz to darbu arī vidējas intensitātes treniņš nesanāk, jo tur ir knapas 22minūtes tā vidēji minoties. Tak što nez. Ar augstu intensitāti minoties: 18.5-19.5 minūtes (turklāt arī ne visu laiku vienā tempā un ar pauzēm pie luksoforiem). Un brīžos, kad mugurā iepūš vējš, es neesmu spējīga domāt par kaut kādu tur pulsu :D Karoče apsolos nemocīties dienās, kad mīsies grūtāk (un nemēģināt tomēr izspiest no sevis to cycling sport sajūtu) :))

A ja par skriešanu, tad, lai cik as dīvaini nebūtu, MAN GRIBAS SKRIET. Jau tagad. Bet nē - tagad tā nevar - jāpaseko līdzi slodzēm, optimālākam treniņu plānam pirms 20ā. šodien skrēju pa promenādi, priecājos, ka tik maz ļaužu tur dēļ vēja un salīdzinoši aukstās dienas, un qgmr101 vārdiem izsakoties dolbījos no endorfīniem :D Kāpēc viņi nerodas braucot ar velo, koa? Lielāko daļu ceļa skrēju tur un smaidīju pa visu ģīmi :D Bet nu atceroties savus agrākos izteikumus brīnos, KĀ tā var būt, ka MAN GRIBAS SKRIET??!! Nu labi - skolā man padevās un patika. Bet tas arī viss.

Aj cik grūti bieži vien atšķirt vērtības no iegribām...

10km.
ar sajūtu, ka varētu vēl tikpat - pēc tā trakā skrējiena pāri dienvidu tiltam PRET šodienas trako R&DR vēju turpinājumā jau viss skrējiens šķita kā medusmaize :)) Nu lab - tie daži km, ko sanāca skriet tieši pretī vējam, nekādi vieglie nebija bet anyway likās oki. :)
10.18km = 1h 0min 45sec.
Lēni, bet za to ar rezervi. šis bija 4ais skrējiens daudzu gadu laikā. Un pirmais, pēc kura man šķita, ka varētu mierīgi noskriet vēl tikpat :) Atceros te par treniņu un sacensību režīmu. Nezinu, kāds bija pulss, bet pēc sajūtām krietni mazāks kā vakar no rīta veļļojot, bet nu to es uzzināšu, ja mans labais kolēģis aizdos man nākamnedēļ uz vēl vienu dienu pulsometru :))

Ņemot vērā, ka iepriekšējo reizi 10km biju skrējusi pirms 22,5gadiem -> domāju, ka neslikti :)))

Plus vēlreiz izlasīju par mth p iedzīvojumiem sporta laboratorijā un sapratu, ka mans vakardienas vidējais pulss par vienu iedaļu atpalika no viņa tās reizes maksimālā. Bet nu principā tāpēc viņi pirms slodzes testa liek izgulēties un tā... Aizvakar pet vēju veļļojot sajūtas man bija gluži tādas pašas kā tais reizes, kad veļļoju uz darbu pēc pusgulētas nakts vai kādas bik par daudz alko palietošanas -> spēka nav un attiecīgi pulsu nemaz vairāk kā 170 uzdzīt neizdodas. Savukārt, kad spēks iekšā, tad var visuko darīt ar daudz lielāku sparu un pulss uzreiz augšā.

"Viena diena ar pulsometru"

Vakar jau sašokējos par galvenajiem punktiem. Bet palika bik cerība. Šorīt brīdī, kad pa Lokomotīves/Salaspils ielu amēr stāvēju pie luksofora aizbrauca viens NElēni braucošs velosipēdists, mana cerība izkūpēja gaisā. Bija āķis lūpā. Lai piedod mana sirsniņa un pulss, bet vēju mugurā es nespēju laist garām. Uztapa vidējā ātruma šīgada uzdarbubraukšanas rekords: 30,3km/h. Kad uz 163 pulsometrs sāka brēkt (jo Guntis tā redz viņu iestatījis), vēl skatījos. Pēc tam tikai tā minimāli, lai pamanītu, ka braucot pulss vislaik turējās >170. Laikam tais brīžos, kamēr stāvēju pie krustojumiem (~1minūti pa visu maršrutu), pulss bik nokritās. Bet ar visu to vidējais samērījās 166bpm, maksimālais: 183. Dīvainākais, ka gaisa netrūka nebrīdi un bija pārāk viegli. Tb vēl paspēju braucot uz 34 km/h (vējš bija mugurā, ja kas) pbļaut līdzi mobilajā skanošajai "I was made for loving you baby, you were made for loving me" :D

Steigšus darbā aplūkoju iespējas iziet to slodzes testu. Nu labi - katru rītu šitik traki nebraucu, bet arī, ja tie ir 150-165, tas vienalga nav maz, ja pareizi saprotu.
Katrā ziņā sapratu, ka maksimālais pulss diez vai man ir 196 bpm, jo pie 183 vēl pat nejutos īsti anaerobajā zōnā iegājusi. Katrā ziņā nesalīdzināt ar to sajūtu, kāda ir, kad kādā taisnā līdzenā gabalā vnk spiežu no sevis laukā maksimālo, ko varu.

Tātad rezumē: Cycling sport vidējais pulss samērījās 157 bpm, cycling transport (jeb pēc 2h kajakošanas treniņa) - 137 bpm (bet tie bija mazāk kā 3km).
Kayaking: 2h airēšana vējā un pa/pret straumi&vēju pa Daugavu: 114 bpm O__O
Sēžot un neko nedarot dīvānā: 75-92bpm
Taisot vēderpreses: vidējais 88bpm O______O
Staigājot pa dzīvokli: 105 - 120 bpm
Uzkāpjot pa kāpnēm uz 4o stāvu pēc veļļošanas nesot velo + ~5kg smagu somu: 148-153 bpm.

Galvenais secinājums: labāk es jutos šo visu nezinot :D
Secinājums Nr1. Airēt es apparently varu cik daudz un ātri gribu - spēki aptrūkstas ātrāk nekā sirds sasniedz kaut kādu zōnu; Tomēr tā kā airēšana sirdij neko nedod, tad tikpat labi varu arī neairēt, bet vnk mierīgi pastaigāties pa dzīvokli :D
Secinājums Nr2. Slodzes tests ar elpas pārbaudi (lai saprastu, kas notiek ar astmu) brēc pēc manis;
Secinājums Nr3. Es negribu zināt, kāds ir mans pulss skrienot, jo skrienot man tiešām ir daudz smagāk nekā šorīt veļļojot ar vidējo pulsu 166 (especially, ja veļļošana notiek 20min, a skriešana - 0,5h-1h);
Secinājums Nr4. Es NEpiedalīšos Tele2 velomaratonā;
Secinājums Nr5. Arī kāds garāks velo treniņš pa asfaltu bez kādiem tur luksoforiem utt. ar vidējiem veļļošanas ātrumiem 24-28 km/h arī brēc pēc manis.
Secinājums Nr6. Laikam pulsam par kafiju ir nospļauties. vismaz puslitrs no rīta pēc vēderpresēm neko pulsā neizmainīja...

veiksmīgi paguvu uztaisīt ēst pēc tām visām veļļošanām un kajakošanām (40,47 km kopā šodien, ja!), pirms uznāca the NOGURUMS.
Tagad ar pilnu vēderu var iet arī gulēt :))

Bet nu tas ko es ēdu - njā - bet kopā viss sanāca labi :)))

Un dzert gribas!!! Litrs Iļģuciema kvasa jau nograbēja lejā. Sapratu, ka ir iestājuasies tā sezona, kad kvasu un iesaldzērienu nemaz nav vērts pirkt mazākos tilpumos kā kādus 3litrus. Tad vismaz pāris dienām pietiktu. A ar to litru - tur pat nav ko apskatīties.. Ja dzīvotu Iļģuciemā, goda vārds ietu tur katru otro dienu uz to viņu veikalu un pirktu izlejamo kvasu... Alu pagaidām negribu redzēt...

upd. Un šodien tika veiksmīgi atklāta "basām kājām laukā un pa Daugavu" sezona :)))))

Čīzas kraist!

The question 1: Kur varēja redzēt (bija reiz kkādā ar sporta medicīnu saistītā lapā) tabulu ar kkādiem tur pulsiem, škiet arī bija kkādas iespējas noteikt teorētisko maksimālo pulsu neejot slodzes testu vai kkā tā.
Pagaidām atradu, ka theoretically mans maximālais pulss esot 196bpm (kam es pat spētu noticēt pēc šodienas).

The question 2: KĀPĒC veļļojot, ko es daru on a daily basis, pulss kāpj debesīs, bet laivojot, ko es daru 2x gadā (pagaidām), turklāt vēl pret tādu vēju, kas airi no rokām rauj laukā, un straumi pulsometrs rāda smukus 102-115 bpm?!?!
Tas principā ir TIEŠI TIKPAT, cik viņš rāda mājās vnk pastaigājoties pa dzīvokli. WTF?! Nē, nu es saprotu, ka manai sirdij izrādās ir absolūti vienalga, vai es ņemos ar laivu pa Daugavu stiprā vējā vai arī staigāju pa dzīvokli. Jāmaina treniņu režīms? :D

The question 3: KĀDA iksa pēc kkādiem idiotiem vajadzēja aizbērt Daugavas atteci pie Piena kombināta (tb Bieķengrāvi pie Katlakalna)??!!! Tagad pat Lucavsalai vairs nevar normāli apkārt apbraukt :((

Secinājumi par pulsu būs rīt. jo pagaidām izskatījās, ka pretvējš tiešām NENORMĀLI iespaido pulsu. Tb posms uz mājām, kur pat necentos mīt cik vien spēka, jo pret to vēju vnk nebija tā spēka. Pulss mājup vidējais bija 159bpm. Maximālais: 169 bpm. Bet principā tas vēl negāja man anaerobajā sadaļā - tā kā mok man vnk maksimālais iespējamais pulss ir augstāks par tiem 196bpm?
Plus prikols: pa ceļam uz mājām iebraucu veicī. Un pēc veiča pazuītes pulss nokrita un arī veļļojot vairs nekāpa vairāk par 145. A pa vējam ripojot arī pulss bija tie paši 140-150 - kgan pat īpaši neskrēju un nejutu kkādu slodzi... Vot šo es toč nesaprotu... Hmz...

upd. paldies citronz un celies orient.lv arī bija tā lapa, kur šo biju kkad skatījusies :)))

Vīnogas 2as kastes (!!!) šodien pazuda no 9.30iem līdz 16iem, ka nograbēja vien.
Man brokastīs puslitrs kafijas, darbā kāds kilo vīnogu, 2i banāni un kādi 60g šokolādes. Kopā pa dienu 24km ar velo (nav jau daudz, ja kaut ko arī ēd - ja ēd tikai augļus, tad švakāk).
Salaboju rumbu Trasē - kkas tur nebija lāgā. Secinājums, ja šitais atkārtojas, nojāt cik var un tad mainīt visu aizmugurējo ratu.

ĒST GRIBU!
Šis ir brīdis, kad ir atkal jāatsāk rīšana. Kārtējo rerizi pārliecinājos, ka ar vielmaiņu viss vēljoprojām čikiniekā. Pāris aktīvas dienas, kad nav laika sēdēt un rīt no rīta līdz vakaram, un es atkal atgriežos pie gandrīz pazemināta svara plus bada sajūtas. Šodien veļļojot mājās braucu salīdzinoši lēni, ne jau tāpēc, ka nevarētu ātrāk, bet tāpēc, ka sapratu, ka nespēju sevi piespiest tērēt vairāk kaloriju un braukt ātrāk. Simple. Tukšums vēderā = apātija un besis galvā. Plus vēl pms tuvojas.

Pieteicos RAMam - tagad the question IS: vai es varu vienu dienu noairēt 51km pa Daugavu un nākamajā noveļļot 80km pa Rīgu? Tb - spēt ta spēju. Vai man to vajag?

Es nopirku nesen Superneto kkādu paciņu ar paciņās vārāmajām grūbām. Pārsteigums gan bija lasot, ka vārīšanas laiks tikai 13-15min. Dzirdēts, ka grūbas stundu jāvāra...
Nu neko.

Šovkar ievēlos mājās ap 22iem un nolēmu, ka noprovēšu, jo nekā cita ēdama nav mājās. Liels bija mans pārsteigums ieraugot, ka tais pakās kkdi sīki graudiņi - nu galīgi ne veselas grūbas...

Tagad pilnām mutēm loku iekšā to visu pasākumu, kas gatavā veidā sajaukts ar olīveļļu, un, kam uzgāzta kaudze 4u piparu maisījuma, plus bikucīt sojas mērces, kopā ar tomātiem ar krējumu un nesaprotu, kāpēc es bērnībā spļaudījos visās ēstuvēs par kkādiem tur putraimiem :D Vismaz šitie ir debešķīgi :))

Up in the air
Goon
Into the wild

upd. Source code - 1dienas rītā

ar visu to, ka neko īpaši nepārpūlējos.
Tb veļļojot pārāk neiespringu uz ātrumiem, peldot - tāpat. tikai uz beigām, kad sāku skatīties, ka šitā turpinot kopējais ātrusm sāk vilkt jau uz 54 minūtēm, sāku bik iespringt un vismaz dabūju savas tradicionālās ~52as minūtes. Ir kur augt. Katrā ziņā šodien bija tālu no sajūtas, kā ātrāk nevar. Peldot pārmaiņas pēc nedabūju dūrēju sānos un varēju paelpot normāli jau kopš paša sākuma (tas nekas, ka hlorūdeni sarijos gana lielos daudzumos). Parasti gandrīz kilometrs paiet, kamēr izdodas savu plaušu dabūt vaļā. Varbū tas ar aizvakardienas skriešanu saistīts?

Smiekls. Man gribas paskriet :D LOL ROFL LOL Kubā. Kas to būtu domājis? :D

Brīnumainā kārtā nesāp NEKAS - ne no kajakošanas pēc >1gada pārtraukuma, ne skriešanas.

Rīt za to gribas kā trakam sunim. Bet nu nosvēros un tie svari rāda 60.5 kg. Es gan nezinu - tagad tas ir īstais vars, vai tomēr 2kg jāņem nost, vai jāliek klāt. Vajadzētu ar kādu tiešām uzticamu avotu salīdzināt vēlreiz. Izēdu baigo zupas bļodu - tāda sajūta, ka viņa kkādā melnajā caurumā iekrita. apēdu 3 mini saldējumiņus un puļķīša - superneto tādi pārdodas kārbās pa 12gab -> Ls1.39. Šoreiz pievēru acis uz sastāvu :)) No tiem 12gab 3 pazuda aizvakar, 3 šodien un 6 vakar. Jāiet vēl pakaļ.

Vēl ievēroju tādu lietu, ka pēc alus dzeršanas vakarā (pat, ja tas būtu tikai puslitrs) no rītiem grūti piecelties - tb pamostos izgulējusies it kā, bez modinātāja, viss būtu labi, bet sajūta tāda, ka ar bomi pa galvu būtu dabūjusi - nekas nesāp un viss it kā labi, forši, bet piecelties nevar. Acis negrib īsti līdz galam taisīteis vaļā, smadzenes turpina rādīt kkādas murgfilmiņas un negrib pārslēgties uz wake-up režīmu. Jocīgi. šodien nebūs nekādi alko vakarā un tad redzēs kā būs rīt :))

bet nu sašokējos: izrādās tikai 6,2% latvietēm esot brūnas acis. Nav jau brīnums, tad, ka skatoties pat speciāli citreiz no visa trolejbusa neizdodas ieraudzīt nevienu citu cilvēku ar brūnām acīm.

Bet srsly - nu es zināju, ka ir mazāk kā zil/pelēkacaino cilvēku. Bet nu ka TIK mazāk! O__o Sajutos unikāla. LOL

Nākamweekend provēt tomēr noskriet tos 10km vai arī iztiks bez - NRM noskriešu?
Grūti man te sazīmēt kādu smuku apli uz 10km. Uz 5iem tāpat. Sanāk vai 4.5 vai 5.5 km. Mok klausīt kolēģi un skriet pāri tam tiltam?
Šodien gāja bik lēnāk kā pagājušoreiz. Vainoju baiso vēju, kas man pūta priekšā pakaļā bik vairāk kā pusi no distances. Tikai 10.58km/h vidējais ārtums :(

Plus vēl uz šādu gabalu sāk sajusties vajadzība pēc kkā dzerama. Tb 5.5km varu noskriet, bet jūtu, ka skrienot vēl jau nāk virsū tā izžūšanas sajūta. Noveļu to visu arī uz vēju, kurš visu mitrumu fiksi aizpūs prom no ādas un papildus kaltē.
Bik vēl sevi bremzēju - negribas nonākt līdz tai sānosduršanas sajūtai. Nav vēl izdevies pagaidām skrienot noķert, bet nu, ko var zināt. Visu laiku tāda sajūta, ka skrienu uz robežas - tb, ja skriešu ātrāk, tad sāks durt - tāpēc bremzēju un cenšos elpot cik vien dziļi varu. Musīši nesāpēja skrienot - vispār - arī tas savilcējs no apakšstilbu muskuļiem ir izvācies. :))

Skrēju gar Daugavu un sapriecājos, ka to kajakošanu izveicu vakar. Šodien būtu bijusi nāvīte Daugavā. Tas nu točna :)

Kas vēl šai nedēļai uz strīpas? Baseins. :)
Man takš bija tā ģeniālā doma, ka derētu sevi piespiest papildus ikdienas veļļošanai uz darbu izveikt arī to baseinu reizi nedēļā (bez atrunām par laika trūkumu!), kā arī reizi nedēļā, kamēr daudzmaz silts, paskriet un pabraukāt ar laiviņu pa Daugavu. Varētu forši sakačāties. Tāpat. Veselības uzlabošanas nolūkos.
Katrā ziņā dažādi laivošanas maratoni pierāda, ka izturības man netrūkst. Tā kā nav vērts spiest uz kkādiem tur 100km gabaliem ar velo (kā tas šobrīd ir modē - vismaz pēc Endomondo datiem spriežot) vai pusmaratoniem on a daily basis, bet labāk to visu darīt tā kā man arī smuki sanāk: ~19km dienā ar velo 5-6 dienas, vēl baseinu pa vidam, un tad vēl kkad atrast laiku laivā iesēsties vai paskriet. Arī tā bikucīt - nevis airēt apkārt visai Rīgai, un paskriet pa promenādi, jo vnk tur ir forši :)

Un skrienot šādā siltā laikā pilnīgi jūtu, KĀ kļūst vieglāk elpot. Kā plaušas izvēdinās :)))

Kkādus mazpadsmit km paairējos šodien. Šķita, ka nenormāli ilgi, a izrādījās mazāk kā 2h pagāja.. Turpceļā mani līdz Vantiniekam no tām garāžam aiznesa kkādās 25minūtēs - pa straumi uz leju - a attālums tur ~4.5km. Tas tā - čakarējoties ar to stūri un lēnā garā airējot. A atpakaļ - nu laikam varat iedomāties - pret Daugavas straumi (slūžas bija vaļā) un vēl plusā pret DA vēju 6-7 m/s (to arī varēja labi just).

Plus vēl tiklīdz izbraucu no kanāla pie Centrāltirgus garām nonesās kkāda dīvainā motorene (tā - kas taisa ne tikai tos viļņus virs ūdens bet arī kķādus dziļākus viļņus - tie nāca tādi milzīgi..). Es jau to motoreni kā ieraudzīju, dūru iekšā Daugavā uz vidu. Un ņe zrja. Tik jutu vienbrīd, ka sākās tādi kā sērfa viļņi jūrā - lieli, lēzeni, nes laivu smuki - tā smuki slīpi iekšā tais betona malās, kas gar malu. Ja tur tās vilnis mani ar to stikleni ienestu, būtu kirdik laivai (un, ja trāpītu ar galvu pa tiem betoniem, man ar). Liku laivu šķērsām tiem viļņiem, cerot, ka kāds neiegāzīsies laivā (jo kajaka brunci, es, protams, mājās aizmirsu). Vēl pāris lielie sērfa viļņi un vismaz no tiem iestājās daudzmaz drošība - jo visi sērfa viļņi no motorenes kkad beidzas.
Tad sākās nākamā "jautrība" (ak kāpēc jel es nepaguvu ielīst dziļāk Daugavā?!): tie smukie milzīgie viļņi takš atsitas pret kraste betoniem un nāk atpakaļ. Kaut kādā nesaprotamā virzienā. Tai pat laikā slīpi no mugurpuses vēl turpina nākt nu jau mazākie tie sērfa vilnīši, plus no priekšpuses (daļēji pretī tiem vilnīšiem) vēl ir straume un vējš. Sajūta kā katlā kas vārītos - viļņi visāds nesaprotamos virzienos, lielumos, no visām pusēm, plus vēl tā sasodītā betona mala nāk tuvāk un tuvāk. Jūrā ar plīstošajiem viļņiem nav bijis tik traki. Kapāju, kapāju - jo kamēr ir kustība, tikmēr var kkā reaģēt un vismaz virzienu noturēt laivai :))

Atseļš bija šausma - kur beidzās tie betoni, braucu gar pašu pašu krastu, lai vismaz mazāk pūš, plus vēl cerība uz kādu atstraumi....

šodien it struck me (pēc n-to tūkstošu km noveļļošanas LOL), ka ātrāk braucot takš sanāk veiklāk iekļauties auto plūsmā, izveikt visādus manevrus - tur bedru apbraukšanas utt - principā šitais ieslēdzas, ja ātrums ir stabili virs 31-32 km/h. šodien pateicoties ziemelīti atceļš sanāca ar vidējo 29,3 km/h attiecīgi asfalta posmos ātrums vislaik bija 34-37 km/h. Un tik viegli - gan noreaģēt, gan izgriezt visādus manevrus, jo reāli uzreiz autiņiem mazāk traucēju un nav jādomā, ka šiem nāksies bremzēt, jo galu galā krustojumos tiem ātrums ar nav lielāks par 30 km/h :))
Karoče - viegli, ātri, forši :)) Tādēļ vien ir vērts mīt cik spēka :D Ahh - kur tas pulsometrs, koa? :D

( palags )

par šo kompīti????
Izņemot to, ka "enter" nav pašā labajā malā (kā esmu pieradusi :( - bet tādus laikam vairs neražo, plus vēl ar bik vairāk nobīdītu touchpadu kā manam vecajam, bet nu vecais ir vecais un tādus ar vairs neražo.
Krāsai nepiesieties - ir 3 varianti: silver, bronze un red.

2ās dienās nostaigāts vairāk nekā parasti mēneša laikā, a viņam ij prātā nenāca sāpēt... :?

upd. sāku secināt, ka tas atplīsušais skrimslis tai celī ir vai nu atplīsis pilnībā un attiecīgi trāpa kkur, kur viš sāp & traucē, absolūtā randomā vai arī es nezinu, kas ar viņu ir noticis, jo ~30km nostaigāšana & noskriešana 3dienu laikā viņā neizraisa nekādas sāpes. Pirms pāris gadiem kkas tāds būtu beidzies ar nespēju paklibot nedēļu... Tas laikam labi, ne? ;))))

normāli esot veļļojot 60-80 pedāļu apgriezieni minūtē. Sportistiem esot 80 - 110 tie rpm.
Nu kkā tā jau man arī ir: kad te nesen uzmaksimālajiem ātrumiem saslēgtiem skaitīju - bija 76 apgriezieni.

Vēl daži padomi, ko darīt/nedarīt. Izrādāsno tiem veiksmīgi neievēroju tikai 2us ar pus punktus: 1o, 16o un daļēji 18o (tb neievērou zīmes tad, kad tas nevienam netraucē).

Karoče man skrienot (jā es izdomāju vēl kādu reizīti izskriet pirms tā NRM, jo bija manāms šoks par savu vāju performanci. Biju kkā iedomājusies, ka varētu bez treniņiem 10km novicot aš 50it minūtēs aci nepamirkšķinot.) jau pēc pirmajiem 100metriem sāka sāpēt kāju apakšstilba muskuļi - principā kā 10cm virs papēža aizmugurē. Abām kājām. Nu pieļauju, ka vēl nebija atgājuši no pagājušās nedēļas 6dienas šoka terapijas ar 8.66 km, bet jau pēc 100metriem - come on!

Šoreiz bik pasildīju tās kājas pirms skriešanas - bet nu tur tā minimāli - palocīju pēdas, pacilāju ceļus bik augstāk skrienot pa trepēm lejā un tā. Sākumā centos skriet lēnāk. Pietupienus netaisīju, jo šorīt tas nabaga celis atkal sāka tā drusku sāpēt, un no pietupšanās/ piecelšanās -> tāda veida kustībām viņš dažreiz pat sāk sāpēt arī, ja iepriekš nesāp. Tā kā negribās pirms rītdienas viņu lieki sasāpināt. Galu galā būs jāpastaigā bik :)

Protams, kā pabeidzu skriet, tā jutu, ka savilkti tie abi apakšstilbu muskuļi nejēgā. Kājas stiepjot neko īpaši viņi nestiepjas. Paspaidīt viņus nevaru - nu godīgi - man spēka trūkst tik cietos iespiest. Rīt atkal sāpēs, ja neizmasēšu/neizstaipīšu - ko/kā darīt? Nekas cits it kā nesāp. Arī augšstilbu muskuļi šodien pat neatļāvās iepīkstēties visa skrējiena laikā - pagājušoreiz, šamie tāpat savilkās jau pēc pāris km.

Īsumā 4.47km iekš 24min 49 sec. Nerāda vidējo ātrumu stulbais Endomondo - tikai to pace. 5:33min/km ir labi vai tomēr nē?

Un vēl es nesaprotu mth - man pēc skriešanas vispār ēst negribas. Dzert arī ne. Pēc peldēšanas gan gribas ēst - tur pēc tam varu aš ziloni apēst :D Dzert - ne pārāk. Savukārt pēc veļļošanas drausmīgi gribas dzert, ēst - ne pārāk. Un vēl es nezinu kā citiem, bet man 52minūtes peldēt 1.8 kilometrus ir daudz vieglāk nekā 53 minūtes skriet 8.66 kilometrus.

stārs :)))

nu nevis tā ka nebūtu gaidīts, bet nu tā, ka ļoti, ļoti patīk vērot kā pumpuri kļūst par lapiņām - ar katru dienu arvien lielākām un lielākām :) Bet te aizvakar vēl pat pumpurus knapi pa logu redzē, vakar jau pamanīju, ka parādijušās lapiņas, a šorīt viss apkārt ir konkrēti zaļš.

Un vakar beidzot atklāju šortu sezonu. Taisījso baigi nosalt, bet izdevās tikai drusku mazāk sakarast kā veļļojot ar tiem džinsiem un plīša jaku :D Šodien second try. :)

Un laikam nogulēt visu nakti pie pilnībā atvērta loga un tikai no rīta domājot, kāpēc putni aiz loga čivina TIK skaļi, saprast, ka tas laikam tāpēc, ka logs vaļā, ir jāmāk...
Bet tie putni - lai arī skaļi - tā ir tāda TIK forši nomierinoša skaņa, tik forša, ka nemaz, nemaz netraucē. Dod tādu drošības sajūtu, tāpat kā vasarās attāli dzirdamais dunošais vilciens, tāpat kā cikāžu sisināšaa Kiprā aiz loga. Smieklīgākais ar cikāžu sisināšanu bija tas, ka pie tās skaņas tā pieradu, ka to pat brīžiem nedzirdēju. Citreiz domāju "a kāpēc šorīt klusums?", tad ieklausījos - ā nē - sisina gan :)))

Un tās visas skaņas - putni, klusums no autiņiem - āāā - tas ir tik forši un nomierinoši un tā, ka es nezinu, man varētu piemaksātun es negribētu dzīvot centrā, kur in general tā visa nav un nekad nebūs...

Mēģinu sarunāt ar kolēģi, lai šis aizdod man pulsometru - esot viņam. Tad varētu kādos divos braucienos samērīt ko mans pulss dara, piemēram, brīžos, kad braucu manuprāt it kā normāli īpaši neiespringstot uz 34 km/h (kā šorīt, jo bija tomēr neliels vējelis mugurā), un ko viš saka tais īsajos brīžos, kuros uzspiežu uz 42 km/h - kā šodien minoties atpakaļ nelielā bez/pret-vējā.

Nu drīzāk interesē tas pirmais jautājums, jo dažreiz tomēr galīgi viegli nav tā mīšanās - tīri pašsajūtas dēļ. Gribas zināt, kuros brīžos ir ok, bet kuros varbūt tomēr vajadzētu samazināt slodzi, lai nenodaru savam organismam pāri. Lai arī tie braucieni man nesanāk gari - tikai pārdesmit minūtes, no kuriem močīšana - meaning taisnie gabali - ir vēl kudiš mazāk, bet nu tomēr jāpiedomā. Vajag vnk piefiksēt aptuvenos pulsa cipariņus pie katras no pašsajūtām pie dažādiem ātrumiem un tad jau pēc tam pati more & less sapratīšu :)))

Vēl jau bij doma kko līdzīgu izveikt arī laivojot, bet nu tas šobrīd nav TIK aktuāli...

Karoče šodien šīgada rekords uzdarbubraukšanā: ~19min which is 29,8 km/h. Paggad atminos bija rīti, kad bija vēl par pusminūti ātrāk. Bet nu tas vairāk atkarīgs no luksofuriem, nekā no mīšanās ātruma. Jo uz katru sarkano jau laicīgi sāku ripināties, pēc tam, kamēr uzdabū atkal normālu ātrumu, laiks paiet un vidējais uzreiz samazinās.
Protams, taisnā, zināmā ceļa posmā šie ātrumu būtu vēl lielāki. "Zināmā", jo teiksim uz darbu braucot es zinu, kur ir galvenās bedres, dziļi iegrimušie aku vāki, kur vajag bremzēt, jo nav trajektorijas pa kuru bedres varētu ātri aplīkumot, ja iepriekš trajektorija nav izvēlēta pareizā, un kur nevajag, jo ir lūk 10cm plats normāls asfalsts starp tām bedrēm, un var droši močīt. Tas īstenībā dod BAIGI daudz. Tāpēc ar peļķu laikā uzreiz ir sliktāk, jo tās bedres ir zem ūdens, asfalts arī un tā es skaisti uz Salaspils ielas nesen arī negaidīti ielikos ar visu priekšējo ratu kkādā >10cm dziļā bedrē. Tas saucas "zināju, ka tur ir bedre, bet domāju, ka bik vairāk uz ielas malu". Sākumā jau šķita, ka kreisā roka būs lauzta, jo trieciens tai rokai no stūres sanāca nenormāls, bet tad kkā atgāja...

Ehh - zinu, ka tie ātrumi nav būtiski, vnk man patīk skaitīt cipariņus :D Un es nezinu, vai 9,35km skaitās sprints, bet maratons tas tok nav :D
//man kolēģis piesējās par izturību - ķip, ka es sprintojot ar to velo, bet, ja vajadzētu nobraukt 80km, mok nemaz nevarētu.

Varonīgi aizminos aizmocījos pret vēju garām visiem veikaliem mājupceļā, jo neko man tur nevajadzēja. Izņemot alu. A ja es nopirktu alu, tad produktivitāte kursa darba pārskatīšanā & abošanā būtu 0. Zinu sevi.
Tāpat jau šobrīd nav neko diža, bet vismaz 1/4 jau esmu izskatījusi & pārlabojusi. Pārlabot actually man patīk - kad ir lielums sarakstīts, salikts pa plauktiņiem, pārlasot ataust idejas ko vēl pierakstīt, kko padzēst, palabot stilu, kļūdas utt, bet nav vairs tas stress uz lapu skaitīšanu - ķip cik vēl jāsadzejo, lai apjomu dabūtu :D
Tagad jūtos nopelnījusi bik alu. Tik slinkums iet pakaļ. Tomēr laikam būs jāiet, jo tie saldmumi, kurus es pēdējos mēnesūs patērēju nenormālos daudzumos, mani nobeigs, a gribas kko iebāzt vēl kuņģī. A viss tāds pagraužams, kas ir mājās, ir par saldumu tēmu.. Mok aizčāpot uz Rimčiku - vēl kko pie reizes iepirkt..

un šorīt es sapratu,kāpēc kāju augšstilbu muskuļi sāpēja TIK traki. Es takš to jaku, kad skrēju biju apsējusi ap vidu un aizvilkusi rāvēju, lai kabatas pa gaisu nekūļājas. Tā nu sanāca man tādi kās taipīgi svārciņi pa virsu tām biksēm. Varbūt tā īpaši nejūt, bet sperot lielākus soļus tomēr ir papildus pretestība tām kājām :D Pati negribot biju uztaisījusi sev pamatīgu kāju trenažieri :D
Vēl jau drusku jūt arī šodien, bet nu ir atšķirība starp "biku jūt" un to, ka fiziski nevar, piemēram, piecelties kājās, jo muskuļi sāp tik traki, ka vnk atsakās izpildīt manis iecerēto darbību...

sadusmoja vēlreiz:
pirmkārt, jau tie tirliņi, kas nejēdz izlasīt, ka precētie/aizņemtie man var, lūdzu, nerakstīti iekš oho, otrkārt, tie, kas nenorāda, ka ir precēti/aizņemti, bet kkādā brīdī sarakstē (ko paši uzsākuši) izsper kko par to, ka esot aizņemti patiesībā, pavasaris galvā utt.
Grr!
Un žēl to sieviešu, kas ir tās sievas, draudzenes vai kas, un nesaprotu, kur tādi kretīni rodas. Kgan on the other hand - kamēr būs kuces, kam šis fakts būs vienaldzīgs, tikmēr arī notiks šitā visa pišanās apkārt un smadzeņu pišana.

Zinu, ka esmu par šo jau raxtījusi, bet anyway.. Ehh - kaut visiem šitiem krāpējiem krāns nopūtu! Srsly!

Turpat ir LABI. ļoti labi - gaisma, logs, kuru var atvērt, skats utt. Tur, kur grib pārcelt, nav TIK forši. Pie tam man pa diognāli sēž džeks, kurs labrāt pārceltos tur, kur grib likt mani. Un tad to džeku, kuru grib likt manā vietā, varētu ielikt tā otra kolēga vietā un visi būtu apmierināti. Where is the fucking problem?

Rīt ir plančiks piecelties 6os un trāpīt uz 8iem uz darbu - un izdarīt tur vienu stafu, ko šopēcpusdien atsūtīja... Man godīgi sakot pumpas metas no tām x++ edit metodēm.. Brr.. Bet nu lab - tur laikam nav īsti citu variantu. Tikai es viņas neizprotu.. Skatos uz kodu, visu saprotu, bet tā čuja līmenī neizprotu :D Man kods ir jāsaprot vot tā kkur zemapziņā, tb tāpat kā grāmatu izlasot viņa paliek atmiņā - visas detaļas nē, bet būtiskākais: kas pēc kā, kāpēc utt. Tāpat ar kodu. Un kamēr es kādu koda daļu neizprotu tādā līmenī, manī tas iedveš mērenas šausmas :D

Trešā lieta - es ceru, ka tam kolēģim tiešām nav nekādu baigo darbu - jo mums tur pēdējā laikā baigā muldēšana panesusies - par visu ko: par močiem, piedzīvojumu sacensībām, skriešanu (izrādās tomēr vienīgie no nodaļas skriesim tai NRM), veļļošanu, utt. Es jau muldu, kad man nav jāstrādā nekas. Ceru, ka viš tāpat :) Kārtējais apliecinājums, ka ar skorpioniem ir tā, ka nu it kā ir forši, interesanti, var tur muldēt, bazarēt, apspriest viskautko, bet kkas tomēr nav - dažreiz ir tā neērtības vai kā nu tur sajūta - tb tāda, ka nezini ko teikt, ka neesam uz viena viļņa un tā - tb grūti saprast, ko otrs īsti grib pateikt. Gan viņam mani, gan man viņu... Un cik esmu panaījusi kkā baigi līdzīgi ir ar visiem skorpioniem :D

Un vispār gribas sev bik pasist pa plecu - 5dien laikam bija kolēģim kkāda maza fīgņa vienā formā jāpalabo - šis tur izmēģinājās tā, šitā vēl kaut kā, aizdomājās jau līdz absolūtākajiem vājprāta sviestiem aš līdz dinamisku bildīšu zīmēšanai no nolasītā input teksta :D Un taisījās rakstīt klientam, ka tā īsti nemaz nevar, kā šis gribot, bet man kkā izdevās bik patestējot vairākus variantus atrast veidu, kā to figņu izlabot, lai tas izskatītos smuki :)))

Kā man kolēģis šodien izteicās, kad viņš kkad pēc ilga laika izdomājis paskriet, pēc pāris kilometriem plaušas atteikušās ar viņu sadarboties un nācies vien stāties nost. Tāpēc arī nekādus muskuļus nav izdevies pārpūlēt. Man, savukārt, ar visu velobraukšanu ziemā/vasarā plaušas ir tā satrenētas, ka tām nu tok tāda skriešana neko netraucē (tieši pretēji - pēc tam bija baigi labā sajūta), bet za to muskuļus gan izdevās pārpūlēt pēc pilnas programmas. :D

Un es goda vārds - nesaprotu, KĀ ir jāiesildās. Skatījos to Fadejeva interviju un tāpat nesapratu. Katrā ziņā viss, ko viņš tur runāja par iesildīšanos man izklausījās tikai kā papildus slodzes likšana virsū tiem kāju muskuļiem, kā rezultātā distancē viņi nobeigtos tieši vēl ātrāk...

upd. Baseinā vakar nebija nekādi klepi. Tā kā atliek vai nu aizpagājušo reizi norakstīt uz manis izteikto vēlmi paslīcināties vai arī uz kkādu specifisku čemikāli tam ūdenim, kas tika lietots tikai toreiz un nekad citu reizi nav trāpījies man.

Bija kāda filma,kuru neesmu (laikam redzējusi), un kuras nosaukums uz lv tika pārtulkots kkā tā..

Šodiena to visu drusku atgādina.

Plus vēl pilnai laimei kāju muskuļi sāp vnk DRAUSMĪGI. Es nemaz nezināju, ka TIK traki muskuļi var sāpēt :/ Apsēsties vispār varu tikai kkur pieturoties ar rokām, piecelties - tāpat. Nesot no rīta velo lejā pa kāpnēm, šķita, ka teju, teju kkur nomaukšos - vnk kājas netur tās sāpes.
Ceru, ka laiks visu dziedē..

A tagad jātur īkšķi par f_g - lai visu smuki sašusj/aizšuj un viss labi un ātri sadziedējas :)) Ja jau Mairitai mani īkšķi 7diena Vohandos noderēja, varbūt noderēs arī vēl kādam :))
Sapratu no Mairitas, ka tieši tos pēdējos padsmit km viņi tikai reāli sadzina to priekšējo kanoe. Un tad es tiešām sēdēju un domāju viskautko par tēmu "you can do it!" 1ā vieta savā klasē. Tāpat kā antuanete. Viņa jau ir nemazāks malacis - arī 1ā vieta savā grupā - taču viņai vismaz nesanāca TIK sīva konkurence savā grupā - skatoties GPS un tos split times onlainā izskatījās, ka tuvākā konkurente ir krietnu gabalu aizmugurē :)) Arī mat nobrauca baigi ātri :O Pat bik pirms antuanetes finišēja..

Biju domājusi piedalīties RAMā, bet nu baida mani drusku tāda konkurence - especially, ja pēdējoreiz laivā (jebkādā) sēdēts apmēram pirms gada :D Arī par vohandiem esmu domājusi, bet ir visādi bet. Tai skaitā tas, kas rakstīts par laivas astes atdauzīšanu pret visādiem tur betoniem, plus bildes ar Linarda darbmācību arī bija gan iespaidīgas, lai pārdomātu savu vēlmi ko tādu nodarīt savai laivai...

Bet vispār sapratu, ka pareizi darīju atsakot gundaram, kad nu viš man piedāvāja piedalīties - no Mairitas stāstītā sapratu, ka man nav tādu dzelzs nervu un no manis viņš būtu dabūjis ar slapju airi jau trešajaā līkumā. Nu katrā ziņā ~60km pirms sākt bļaut pretī es tok nebūtu izturējusi. Es zinu kāds viņš ir, bet nesaprotu, kur var neuzticēties un zāģēt visu laiku. Es nesaku, ka Mairita ar kādu citu kopā būtu arī vinnējusi, bet nu katrā ziņā bez Mairitas kapāšanas viš tok būtu apdirsies tur upes vidū :D Es zinu, kĀ viņa airē, ja grib. Labi - bet tas tā - pārdomas.

upd. Diennakts aptuveni pagāja kopš sāka sāpēt vājprātā tās kājas, un tikai tagad jūtu, ka sāk nedaudz atlaist tos muskuļus :))) Būšu dzīvotāja.