Nu pāg - pati zini, kuros gadījumos var slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku.
Un kāda iedzīvošanās? A ja nu tas praktikants tikai visu sačakarē un darba devējs beibu beigās ir spiests vēl tērēt savus resursus (I mean citu darbinieku darbu, piemēram), lai to vērstu uz labu? Un tb ne jau tā sačakarē, ka tur kkādas materiālas dabas pretenzijas var celt..

Galu galā normāli uzņēmumi jau tieši tādā veidā arī piedāvā kaut kādas prakses vietas un tad, ja cilvēks izrādās gana labs, paši piedāvā viņam normālu darba vietu ar labu algu, utt.. A ja nav gana labs - nu katrā ziņā ieguvums tomēr ir abiem.

Es, piemēram, nekad nebūtu šajā darbā, kur esmu, ja nebūtu prakse tai uzņēmumā. Jo ņormāla konkursa gadījumā vnk nebūtu man nekādu cerību ar sākotnējo zināšu līmeni un pieredzes sfērā neesamību apsteigt nevienu, izņemot, ja es tiešām pati piesolītos bez maksas strādāt kādu laiciņu..