Sanāk Tu uzskati, ka jādiskriminē tie, kuri pašmācības ceļā vēlas apgūt to, ko varētu apgūt skolā izgrūžot n-tos tūkstošus? Sanāk tam, kurš nemaksā tos n-tos tūkstošus nebūtu tiesību iegūt kkādu pieredzi?
Atkal kā piemērs, mana studiju programma - tur īsti nav neviena saprātīga priekšmeta, kuru cilvēks ar spējām netā atrast vajadzīgo informāciju un pamatīgu gribasspēku, lai piespiestu sevi to visu apgūt, nevarētu iemācīties tāpat. Bet kas viņu tādu dunduku darbā ņems - jo šeku reku nāk viens cits izmācījies, izgājis praksi (mums 2as prakses obligātas mācību laikā) un gatavs strādāt aš par minimālo algu (jo arī citas pieredzes viņam nav).

Saproti, uzliekot, piemeŗam, kkādus obligātus noteikumus, ka par praksi jāmaksā, zaudētāji jau būs tieši jaunie nepieredzējušie darbinieki. Jo jebkurā konkurša paņems to, kam kkāda pieredze vismaz būs.. Un kā jau te minēja, visa tā ņemšanās, utt - tad vadība padomās, labāk piemaksāt vēl kādu bišķi klāt un paņemt normāli darbinieku, kurš jau kko jēdz, nevis krāmēties ar praktikantiem un vēl viņiem kko maksāt

Neviens nav jādiskriminē, bet gan jārada iespēja VISIEM, kas vēlas, nokļūt normālās darba attiecībās - uz pilnu darba laiku un neterminēto līgumu.
Par praksēm - mums ir izkropļota prakšu sistēma, tāpēc arī viss ir ta, kā ir. Austriešiem, vāciešiem šīs lietas ir krietni sakārtotākas un ļoti labi darbojas. Tieši tāpēc tiem pašiem austriešiem ir ļoti zems (salīdzinoši) jauniešu skaits, kas ir ārpus darba tirgus.

nu pag - padomā arī par darba devējiem. Es nerunāju par klaju diskrimināciju, bet ir gadījumi, kad piemērotāks ir terminēts darba līgums. Un galu galā ar varu neviens nevienu nespiež strādāt tieši kādā konkrētajā darba vietā.
Un kāpēc uzspiest kādam pilnu laiku, ja pusēm tas nav izdevīgi?

Un kā jau iepriekš iekomentēju tikko - "izkropļota"tā šķiet, jo šobrīd vēljoprojām teorētiski ir pamatīgs bezdarbs. Attiecīgi gala vārds ir darba devējiem. Šobrīd jāpanāk vairāk, lai būtu uzņēmumu, kam ietu bizness, un jebkuri mākslīgi šķēršļi to toč neveicinās. Tad arī pamazām samazināsies bezdarbs un problēma atrisināsies pati no sevis, jo darbinieki atkal būs uz izķeršanu.

Tagad Tu pieskāries arī tādai lietai, kā vispār ekonomiskā situācija valstī. Jā, piekrītu, ka jāveicina ražošana, darba vietu veidošana, tomēr tam nevajadzētu notikt:
1) uz darba attiecību veidošanas/neveidošanas (nav jāskatās kristāla bumbā, lai pateiktu, ka tieši darbinieki ir tie, uz kuriem darba devēji cenšas ietaupīt pirmām kārtām) :)
2) nevajadzētu tomēr turēt tik lielu valsts piešprici uzņēmumiem - jo jau šobrīd ir pietiekami daudz uzņēmumu, kas reāli pārtiek no publiskām naudām - dažādu publisko iepirkumu, subsīdiju veidā. :)
Bet nu tā jau ir vēl dziļāka un globālāka saruna, jo tad vēl ir jāskatās uz pelēko zonu. :)