(bez virsraksta) @ 13:35
Var draudzīgi iebilst
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
28. Janvāris 2026(bez virsraksta) @ 13:35Var draudzīgi iebilst (bez virsraksta) @ 13:33milestibu var atrast kluba vai pogiti tad parsvara sardele paliek cieta var milet ari vairakas uzreiz tas saucas kad cilvekam daudz milestibas tur leja (bez virsraksta) @ 13:30milestiba ir kad nevari beikt domat par vinas pusi un smukam acim abi atrodas diametrali pretejas zonas tapec ari milestiba rodaas (bez virsraksta) @ 13:28(bez virsraksta) @ 12:49(bez virsraksta) @ 12:48(bez virsraksta) @ 12:09(bez virsraksta) @ 12:08(bez virsraksta) @ 12:05amfetamins varetu artisinat eizena problemas Froids un hitlers to regulari lietoja ieput tiesi pirms tiesas govs tev palidzes ar pareejo (bez virsraksta) @ 11:47Ekonomika apzināti aizlaista pa rensteli, situācija pilsētās 3 pasaules līmenī, tāpēc risinājums ir vēl vairāk ielu kakātāju, varmāku un krāpniekrašu imports un pilnīgs pamatnāciju interešu noliegums. Tāds lūk (((progress))). (bez virsraksta) @ 11:09liela melna desa to redzeju meditejot kad meditejot nak gudribas, jaiedomajas liela melna desa, honeybee (bez virsraksta) @ 11:06(bez virsraksta) @ 10:33Mīlu NTS kompilācijas. Šobrīd baudu beļģu tumšo postpanku/synthpopu. https://youtu.be/_6dLVrwfRzw?si=EJ4_LM4 Eiropas Savienības progress @ 07:26Nu ko, pēdējās dienās ļoti svarīgi notikumi: 1) Tirdzniecības līgums ar Indiju, kas paredz tarifu samazināšanu un atcelšanu, kā arī veicināt studentu un profesionāļu iebraukšanu no Indijas; 2) Spānijas amnestija nelegālajiem imigrantiem, kas nav izdarījuši neko kriminālu. Man prieks par to. Politikā reizēm notiek arī kaut kas labs. Ceru, ka šie pasākumi palīdzēs Eiropai atjaunot zaudēto izaugsmi. Lai veicas! ------------- Vēl varētu pieminēt, ka trampistu trakošanai ASV ir zelta maliņa – tā ir pamudinājusi Eiropu attapties un stiprināt savu aizsardzību un ekonomiku. Lai trīskārši veicas! Trīskārši tāpēc, ka nevēlu ASV iznīcību. Pēc Trampa attapsies un atjaunos kārtību savā valstī. Win-Win! Stating the obvious @ 09:13Nevajag būt tik pašapmierinātam un sava svarīguma pārņemtam. Tad norādes par to, ka neesi patiesība pēdējā instancē, neizraisīs tādu paniku. 27. Janvāris 2026vpt @ 18:43vakariņas pie televizora ēdot vakariņas, sanāk fonā paskatīties TV, un izvēle parasti ir starp Netflix, vai Samsung'ā pieejamās programmas. Dažreiz izvēlos paskatīties par lokālajiem mentiem, t.sk. Police Interceptors. Dekādi seni notikumi, bet dažreiz redz tautiešus, vai noderīgu info. Lūk, un atkal uzpeldēja gadījums: galvaspilsētas un M25 apkārtnē launais aizdzina M5/M6, labie sāka sekot ar Evo, disko gaismas, ziņojumi rācijā, visas lietas. sekošanas laikā, satiksmes patraucēts un nometis ātrumu, ļaunais iemeta reversā, un BMW atpakaļgaitā uztesa pa Evo. viegli bojājumi, Evo turpina sekot, un ziņot rācijā. kādu brīdi vēlāk situācija atkārtojās, tikai tesiens bija stiprāks, Evo nobrauca malā, apstājās, noziņoja rācijā un izsauca brālīgos ugunsdzēsējus. neskatoties uz visu kameru piesātīnājumu tajā rajonā un valstī vispār - BMW atrāvās, un netika noķerts, kas smieklīgi. menti var noķert tikai amatierus. un punkts. Nākamā sezona nav aiz kalniem. @ 16:40Vakar man garmins paziņoja, ka ir klāt pirmais treniņš manis izvēlētajai treniņprogrammai, lai sagatavotos Rīgas maratonam 2026. Pat saņēmos un paskrēju 40min. It kā biju tam gatavs, bet jau šodien viņš man stāsta, ka ir ieplānoti 2 treniņi. Un tā 7 - 8 treniņi nedēļā turpmākās 16 nedēļas. Saņēmos un pirmo šodienas jau paskrēju, bet otrs ir intervāli, būs jāsaspringst, lai atrastu tempu, kas ir kaut cik ātrs, bet joprojām var elpot caur degunu. Viss it kā labi, bet ārā auksti, jāvelta pārāk daudz laika, lai attiecīgi saģērbtos, pagaidām īsti nesanāk. Esmu izlaidies un sācis tuntulēties, rezultātā skrienot ir par siltu. Šovakar mēģināšu vilkt vienu drēbju kārtu mažāk. Skriet joprojām patīk, var jau būt, ka būtu kādu skriešanas treniņu jāiemaina pret slēpošanu, bet slinkums. (bez virsraksta) @ 14:28(bez virsraksta) @ 14:24govs tiesi tapat apgabstija eizenu sava vasarnica. piedavaja bulcinu pret pieskarieniem tur leja. eizens nebija izejas un govs to labi zinaja. (bez virsraksta) @ 14:16labak skaties ka teja mani meginaja ievilinat sava kulta un pec tam kabineta pieskara s manam gjenitalijam uzrakstiju iesniegumu policija, teja tagad driz tiks ieslodzita, neusticaties vinai (bez virsraksta) @ 07:56Virsraksts nav īsti ietilpinošs, te ir daudz vairāk, varbūt nedaudz par daudz lēkāšanas no tēmas uz tēmu, bet varbūt arī pareizi, jo mūsu pašreizējā realitāte ir "fractured as fuck" un "by design". Jebkurā gadījumā, visiem iesaku JD. Izcili erudīts un vienlaikus entertaining laikam. Jay Dyer (bez virsraksta) @ 07:45Dekarts bija diezgan gudrs onkulis, bet viņš operēja ar to informāciju un priekšstatiem, kas nu tajā laikā viņam bija pieejami. Viena no viņa teorijām, piemēram, bija par to, ka dzīvnieki ir nejūtīgas mašīnas. Es tā vienkāršoju, protams. Pēc mūsdienu kritērijiem šī teorija būtu izsmiekls. Nešaubos ne mirkli, ka kaut kur joprojām eksistē margināli indivīdi, kas emocionāli ir iestrēguši 17. gadsimtā, bet es te vairāk par kolektīvo fonu, kur zeme nav visuma centrs, vakcīnas strādā, un cilvēka radītas klimata pārmaiņas nav mīts. Nu lūk, mani drusku fascinē, bet ne labā nozīmē, pārliecība, ka pasaules mistērijas ir izgaisušas, un mēs racionāli varam nonākt pie vienas pareizās atbildes. Man jāsaka, ka mēs diezgan sūdīgi saprotam citas būtnes, mēs regulāri iegūstam faktus, kas lauž mūsu priekšstatus, un ik pa laikam iebakstam ar pirkstu kādā "faktā", lai saprastu, ka šis "fakts" tā īsti nemaz nav pierādīts pēc zinātniskās metodes kritērijiem. Šī augstprātība ir kaut kur spektrā starp smieklīgu un biedējošu, atkarībā no šīs pārliecības turētāja vara pozīcijām. Diezgan bieži mēs problēmām pieejam ar arhimēdisku vīziju, ka vajag iezīmēt problēmas rāmi, un tad bliezt. Es pat mazliet vairs nešaubos, ka ja kādam bro iedotu atdures punktu, viņš savāktu līdzekļus tai svirai, ar kuru mēģināt pacelt zemeslodi, un viņam būtu mazliet piedrāzt par sekām. 26. Janvāris 2026(bez virsraksta) @ 23:34intensīvais posms kā pagājušajā gadā sākās,tā pēc sajūtām nav beidzies lai arī ik pa laikam es vienkārši intensīvi sutinu zem segas. šodien mirīju nosti ar savu 37,1, bet nekas vajadzētu būt labi - vakariņās izēdu puspaciņu pērļu grūbu ar diviem (!) ceptiem sīpoliem janvāris @ 21:29pagājšnedēļa bija jocīga, bet jauka. biju trū oldskūl bērēs Gaujienā. drausmīgi pārsalu (-16 grādos stāvēt apm stundu nekustīgi ārā ir aizraujoši). pēc tam mielasts pils pagrabā, kur varēju ēst tikai vārītus kartupeļus, kūku un kliņģeri (pārējais bija gaļa). bet priecājos, ka aizbraucu. tādās klasiskās un vienkāršās lauku bērēs ir baigais pauers. + varēju atbilstošos apstākļos pieminēt nāvi, kas ir vienmēr aktuāla un pārāk maz kustināta tēma. biju pie savas terapeites. tas arī bija ļoti labi. atkal bija kkāds pēcterapijas high. biju uz Līgu mēģi. Līgas ir ļoti foršas. papsītis negaidīti piemeta mātes zārka naudai, par kuru man jāpērk biju vairākās foršās ziemīgās pastaigās ar bf. man ļoti patīk šitā ziemiņa. sniegs varēja būt vairāk un vējš nepūst. bet tā - lieliski. 6d uznāca sennebijusi ēsttaisīšanas iedvesma - uztaisīju rīspapīra "bekonu" ar kvinoju (man nepatīk vārds kīnva), edameme pupiņām un tahini mērci. un salātiem. ļoti labi tas viss gāja kopā. vakar bijām ar bf un viņa dēlu Ozolkalnā - bija brīnišķīga saule un mazāk cilvēku nekā iepriekšsvētdien (mīzēji no aukstuma!). līksmi izslēpojāmies un mājupceļā piestājām pie Kazu gravas paskatīt leduskritumu. man gan kājās bija Mārteni (ziemas!) un es vispār, vispār nevarēju paiet, jo tie NENORMĀLI SLĪD JEBAL. bija smuki, bet bija aizsalis mazāk nekā likās, ka būs. Smilčā Tepera slūžu pārgāzne ir jau milzīgs ledusklucis, lai gan ūdens daudz un straume jestra. var just, ka diena palikusi garāka (un gaišāka!!!) kopumā jutos diezgan labi un cozy. (bez virsraksta) @ 20:03ExtranMeļķis ir tipisks geslaita eksperts ar mazu micīti. Viņš ir javrejs, kas izmanto īstu javreju mahināciju, saucamu par "plandēmiju" un tālāko cilvēces indēšanu ar žīdiem piederošu korporāciju (Pfizer, Modena etc) radītām čūsku eļļām (to pašu ko viņi darīja Viduslaikos) un tagad izliekas, ka ir baigais šīs mahinācijas atmaskotājs un kritiķis, vienlaikus iesakot gojiem turpināt špricēt sevī indīgās čūsku eļļas. Tajā paša laikā viņš nepārtraukti azģitpropagandē tipiskās cionacistu runas par Izraēlas un žīdu supremacismu, par vajadzību genocidēd palestīniešus ar apšaušanu un spridzināšanu, un baltos cilvēkus ar piespiedu aizvietošanas migrāciju un race mixing. Tāda ir šo tipāžu taktika. Viņi paņem kaut kādus talking pointus no right wing, kaut kādus no left wing, kaut kādus no centra, lai izklausītos "objektīvi", bet beigu galā, visa viņu adženda ir genocīds pret cilvēci, dažāda veida ļaundarības un blēdības. Tās būtnes nav cilvēki, tie, kā kaut kur Bībelē bija teikts, ir Sātana bērni jeb Sātana Sinagoga. Ja mēs viņus nenokausim, viņi nokaus mūs. Te viss ir bināri. (bez virsraksta) @ 17:09Cibiņam Jan09 ir labs jautājums – kā mēs, nebūdami eksperti kādā jomā, varam būt droši par kādas specifiskas informācijas ticamību? Dažreiz gan specifiskā informācija ir acīmredzama un viegli pārbaudāma, ka pārmērīgs skepticisms tikai vairo bailes un liek izvēlēties nepareizas politikas. Labs piemērs tam bija mirstības rādītāji no kovida. Jau pašā pandēmijas sākumā šie dati tika ātri iegūti, bija zināmi un pārbaudāmi. Viens bija no kruīzu kuģa Diamond Princess. Mēs varam apšaubīt netiešos datus, piemēram, no notekūdeņu mērījumiem vai slimnīcā nonākušajiem, jo neviens nezina, cik saslimušo paliek mājās, netestējas un uz slimnīcu nebrauc. Bet kruīzu kuģis bija ideāls eksperiments, un visus inficētos pēc tam apsekoja, un mirstības rādītājs un to proporcijas pēc vecuma bija skaidri zināmas. Tās liecināja, ka vecumā no 65 gadiem bija liels risks, no 55 līdz 65 gadiem mērens, un pārējiem faktiski nebija par ko satraukties. Varbūt man palīdzēja zināšanas medicīnā, bet es neesmu nekāds epidemiologs vai pandēmiju speciālists. Ikviens varēja iepazīties ar šiem datiem un izdarīt tikpat drošus secinājumus, ka tie ir uzticami dati. Vislielākā pandēmijas politiku problēma bija tieši politiku veidotāju neticība šiem datiem. Visas mājsēdes, vakcīnu mandāti, neefektīvo masku mandāti ir tikai sekundāras kļūdas, kas izrietēja no neuzticības šiem datiem. Es atceros diskusiju ar gediminu, kur es viņam pastāstīju, kāpēc šie dati ir uzticami, un viņš gluži vai vārījās dusmās uz mani un pēc tam atkārtoja dažādos veidos, ka es meloju. Nezinu, kāpēc viņš tiem neticēja. Droši vien daudziem bija grūti pārkāpt pāri savām emocijām, no kurām galvenās bija bailes. Racionāli nebija nekāda iemesla šiem datiem neticēt, un tie apstiprinājās visā pandēmijas laikā. Tikai 2023. gadā Eiropas Zāļu aģentūra tvītoja, ka “risks no kovida pieaug eksponenciāli pēc vecuma”. Latvijas aģentūra koplietoja šo tvītu, tulkojumā izdzēšot vārdu “eksponenciāli”. Pat tad viņiem nebija ticības šiem precīzajiem datiem. ------------------- Atgriežoties pie AES – protams, mēs neviens neesam eksperts, bet mēs arī netaisāmies projektēt vai finansēt AES celtniecību. Šis ir tikai par pašiem pamatprincipiem. Tieši tāpat kā ar datiem par mirstību no kovida pēc vecuma, ikviens var pārliecināties, ka saules paneļu un vēja ģeneratoru iegūtā enerģija ir nepastāvīga. Ir vajadzīgas vai nu bāzes jaudas, vai iespēja šo enerģiju uzkrāt. Pagaidām akumulatori šim nolūkam izmaksā pārāk dārgi. Tie neatmaksājas lieliem apjomiem. Ikviens var šos skaitļus apskatīt un salīdzināt un par to pārliecināties, pat neesot eksperts šajā nozarē. Varbūt nākotnē akumulatori būs pietiekami lēti, bet šobrīd tā vēl nav. Tātad ir otrs variants – bāzes jaudas. Dažām valstīm ir paveicies ar hidro resursiem, bet vairumam citu valstu tās būs elektrostacijas, kuras darbinās ar oglēm, naftu vai gāzi. Gāze ir tīrāka par oglēm, bet tik un tā rada CO2 izmešus. AES ir ļoti efektīva alternatīva. Ticība šiem pamatdatiem neprasa nekādu ekspertu līmeni. Un otrādi – neticība tiem, lai kādu iemeslu dēļ tā nebūtu, radīs daudzas nepareizas politikas. tehnoloģijas nav bez emocijām; tehnoloģijas pastāv, jo to izstrādātāji saprot cilvēku emocijas @ 05:16Visa ideja, ka cilvēki, kas iesaka tehnoloģiskus risinājumus, nesaprot emocijas, ir pilnīgi absurda. Vakcīnas ir ļoti sarežģīta tehnoloģija, lai gan nespeciālistiem tā izskatās vienkārša. Tas, kādas vakcīnas tiek dotas bērniem, balstās ļoti dziļā izpratnē par imūnsistēmas attīstību bērniem. Viņiem nevar dot visas vakcīnas pēc kārtas, jo vai nu nestrādās, vai būs ar lielām blakusparādībām. Tās, kuras ir apstiprinātas, ir zinātniski izstrādātas un pārbaudītas ilgā laika periodā. Daži emocionāli cilvēki atsakās no vakcīnām bērniem, jo viņiem ir žēl, ka mazs bērns tiek durstīts ar adatām, turklāt no vakcīnām dažreiz ir reakcijas, nākamajā dienā bērniņam var būt drudzis, caureja, dažreiz ādas dūriena vietā var būt apsārtums. Ļoti retos gadījumos var būt pat vēl smagākas blakusparādības. Pasargāt bērnu no tā visa ir ļoti saprotamas emocijas. Tieši tāpat emocionāli cilvēki žēli raud, kad redz, kā bērniņš smagi saslimst vai pat nomirst ar kādu slimību, kuru būtu izdevies viegli novērst ar vakcināciju. Tikai šo emocionālo vecāku dēļ tika izgudrotas vakcīnas un tās tiek plaši lietotas sabiedrībā. (bez virsraksta) @ 06:46Es te tā iedomājos par kopienu veidošanās mehānismiem un veidošanas iemaņām. Kaut kur jau ir arī tās stiprās ģimenes, un es te nedomāju kuplu radinieku kopumu, kas tiekas divreiz gadā, bet caurmērā es tomēr redzu izirušas sociālās struktūras (social fabric). Diezgan daudz individuālisma un vientuļas cīņas ar saviem dēmoniem, ko pasniedz kā baigo pašizaugsmi. Tā kā baznīcas mums īsti nav, un drošvien labi ka tā, cilvēki dibina kontaktus ap citām identitātēm - sportisti, koristi, kvīri. Viena ļoti savdabīga lieta ir izveidojusies mūsu mājas pagrabā. Tai laikam ir kaut kādas tālas atblāzmas no vecās Gaujas, bet tur ir lieli "Mans draugs - nenopietns cilveks" vaibi. Es tai vientuļo (galvenokārt dvēselē) vīriešu grupiņai esmu mazliet par jaunu (atkal jau dvēselē), un man nav tādas vājības pret alko, bet man ir kam paprasīt palīdzēt uznest ledusskapi, vai palūgt aizdot urbi. Tomēr akurāt patusēt pagrabā piektdienas vakarā mani neaicina, es tomēr viņiem esmu pārāk jocīgs dzīvnieks, pat ja māku apieties ar urbi, vēl nesen braukāju ar pikapu, un reizēm esmu manīts ar atdauzītu seju. Bet runājot par rosību savā nodabā, es te ik pa laikam mājās kaut ko urbju un skrūvēju, un ne viss no tā ir IKEA. Lai gan IKEA ir individuālās rosības templis, to nevar noliegt. Un jāsaka, ka diezgan daudz iemaņu un pašpārliecinātības nāk no pieredzes skūrēt huiņu no paletēm. Nav tā, ka man bērnībā neviens vīrietis neko nebūtu iemācījis, bet tam visam ir bijuši Toma Sojera vaibi. Savukār šobrīd, skrūvējot paletes, ir sanācis ne tikai uzzināt dažādus dzīves stāstus, kuri, starp citu, nāk lēnāk, kā varētu padomāt, bet mantot arī diezgan daudz citu iemaņas. Mani ļoti iedvesmoja stāsts par to, ka Amerikas palešu skrūvētāji mēdz doties novērst viesuļvētru sekas. Šai globālajai kopienai ir arī citas kopienu veidošanas iniciatīvas, un man sāk rasties interese apgūt kaut ko vairāk kā tikai Makitu. Man te apkārt netrūks cilvēku ar iniciatīvu, un man nākas secināt, ka es neesmu mācējis uzdot pareizos jautājumus, lai par viņiem uzzināt kaut ko vairāk. Tās, šķier, ir tās svarīgās sociālās iemaņas - uzdot jautājumus, dalīties un satikties. Ir nopietni uzlabojumi, šaubu nav, bet es domāju, ka var vēl labāk. Un kas zina, varbūt kādu dienu es varēšu teikt - zin kā, es varētu doties uz workšpou kādā no Eiropas valstīm. Count me in. Ja lauva mācētu runāt cilvēku valodā, mēs viņu nesaprastu @ 01:15Mūzika: Kad mirgo debesīs Aukstās ziemas vēlie vakari ir skaisti ne vien tāpēc, ka tagad tik bieži var novērot ziemeļblāzmu, bet arī var izjust suņa prieku par ziemu. Un tad brīnos, kā pēc šādām pastaigām nemaz neesmu nosalusi. Ja suns mīl ziemu, tad es arī. (bez virsraksta) @ 00:35Kas tur bija ar to Second Amendment ASV? Kaut kas, kaut kas par aizstāvēšanos no ... ICE? Kur i'? 25. Janvāris 2026Motociklu apkopes māksla @ 20:44Šodien biju laukos. Pirms pusdienām pie kopgalda lasīju grāmatu ar tādu nosaukumu. Aizgāju uz WC. Kad atgriezos, paziņa jautāja, vai tajā grāmatā tiešām ir par to, ko varētu domāt. Viņas vīram ir pieci (!) motocikli, bet siltās krāsniņas otras nav. Viņai kā 3 bērnu mammai gribētos šajā spelgonī lieku krāsniņu. Es teicu, ka grāmatā ir par motociklu izjaukšanu, remontēšanu, visām tā detaļām. Viņa teica, ka viņai kā sievietei ir grūti saprast savu vīru, kam ir tik dārgi savi moči, ka garāžā to ir tik daudz. Un visiem ir savs vārds, visi ir ļoti mīļi. Es teicu, ka tad tā ir īstā grāmata tieši viņai. Lai tikai paņem Siguldas bibliotēkā un uzzina, kāpēc vīrieši mīl savus motociklus. Tā nu es atgriezos vakarā no laukiem labu darbu padarījis. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|