black_robin:

esmu sasniegusi to dzīves stadiju, kurā spēju novērtēt labu miskastes maisu. tādu, kurš nav pārāk plāns, kurā viegli nerodas caurumi, bet ir biezs un vēl, ja tam ir rokturi, kurus sasiet - ko vēl vairāk no dzīves var prasīt. lozungs varētu būt: labs maiss - tāds, uz kuru var paļauties. vai arī: labs maiss - uzticami satur visus tavus mēslus.

pērkot pēdējo miskasti, tika apsvērts arī dekoratīvs dzelzs spainis ar vāku, bet tad m. ieminējās, ka droši vien tas būtu diezgan iespaidīgi, ja viņš naktī tam nejauši iespertu un vāks aizlidotu pa grīdu.

varbūt kaut kādā paralēlajā pasaulē ir saglabājušās lietas, kuras nevajadzēja izmest: pusaudža vecumā diezgan uzvilktā stāvoklī devos uz konteineru un izmetu kaudzi ar vēstulēm.

black_robin:
pa laikam paskatos kā iet šim skamerim https://www.youtube.com/@HopelessSalarymanTokyo

izskatās, ka ļoti labi, cilvēki tic, jūt līdzi, saka komplimentus AI bildēm, pārskaita naudu.

laboratorija:

black_data:
Es te pēc pasākuma iedomājos, vai mana nespēja un nevēlēšanās iesaistīties sarunās, nerada iespaidu, ka es esmu diezgan arogants? Mani īpaši nesatrauc, ko par mani domā svešinieki un lielā mērā arī kolēģi. Ne tā, ka es mēģinu būt rupjš pret svešiniekiem, bet es jūtos diezgan dezorientēts, kad kāds mani pēkšņi uzrunā, kā arī es nemēģinu atbilst kaut kādiem nevienam nesaprotamiem nerakstītiem likumiem. Ar kolēģiem ir vienkāršāk, jo viņi bieži nepamana, ka diskusijai aizvirzoties prom no profesionālās, es pārstāju runāt. Savukārt iederēties kopienā es gan gribētu, un regulāri atgadās epizodes, kas varētu radīt grūtības atkārtotā mēģinājumā salauzt ledu.

Pēdējā pasākumā mani uzrunāja kāda sieviete, un pēc tam, kad noskaidrojās, ka es nerunāju lietuviski, pēc dažām frāzēm es piedāvāju viņai padzerties, un pēc tam aizpisu prom. Neizslēdzu, ka tā nebija pirmā šāda veida epizode tajā vakarā, un noteikti tādas ir bijušas citos pasākumos, bet kaut kā šoreiz es iedomājos, ka varbūt tā nevajadzēja darīt. Diezgan dramatiski ar small talk man iet gadījumos, kad ar mani runāties nāk džeki, un atliek vien minēt, kurš no abiem scenārijiem šis ir, kāpēc šī saruna ir neveikla kā pamatskolā. Par laimi tas notiek tā retāk. Sievietes parasti nesāk sarunu par "laikapstākļiem", tāpēc es kainda varētu saņemties, un vairāk kontribjūtot šādos mēģinājumos, tad varbūt nebūs jautājumi, kur es tāds esmu uzradies, neskatoties uz to, ka es jau kuro gadu esmu šajā vidē. Pieņemu, ka tieši cilvēki, kas pazīst visus pārējos, ir tie, kas uzdod jautājumu: "Who the fuck are you?" Nu, varbūt bez "fuck", bet tas tā emocionālai nokrāsai.

ciruleens:
Es, protams, nopirku vēl grāmatas - Julian Barnes "Departure(s)", Ian McEvan "Amsterdam" un Rumer Jon, Godden Jon "Two under the Indian Sun". Departures jau iesāku lasīt, ir interesanti, jo es noteikti negaidīju šādu grāmatas rakstīšanas stilu. Sajūta ir gandrīz kā klausoties (grāmatu lasu, bet sajūta ir it kā šī būtu saruna) ļoti garu ievadu, kaut kam kas tūliņ sāksies un garā ievada nepieciešamība būs izskaidrota. Tāda, kā skatīšanās cita cilvēka dienasgrāmatā, bet kā jau mēs visi zinām, arī dienasgrāmatas tiek rakstītas, lai kāds tās lasītu. Un arī dienasgrāmatās mēs paši sevi rediģējam, jo, nu jā.

Un es laikam sapratu, kur mana interese par nāvi. Jo tētis. Zaudēt tēti, vai drīzāk uzzināt, ka tētis ir miris divas dienas pēc tam, kad tev ir piedzimis bērns un patiesībā tētis ir miris jau divas nedēļas, bet tas ir slēpts, jo rit pēdējās grūtniecības nedēļas. Daudz ko var noslēpt, ja dzīvo divās dažādās valstīs. Mēģināt visu saprast un arī vēl atļaut sev sērot tādā brīdī laikam nav iespējams. Atceros vien vienu epizodi, kur sēdēju uz virtuves grīdas un klusi raudāju, visu pārējo laiku es biju stipra un visu varēju. Tagad trīs gadus vēlāk es laikam esmu atradusi laiku un veidu kā sērot un mēģināt pieņemt nāvi un neārstējamas slimības caur grāmatu lapām.

“Incurable yet manageable’, that sounds like … life, doesn’t it? (J.Barnes)

inese_tk:
aprīlis kaut kā nu tā. ir pārsvarā auksti un pārsvarā sarežģīti.

* vēl pāris brīnišķīgi kolēģi uzrakstīja atlūgumus;
* etnofestivāls gāžas uz galvas, viskaut kas gāžas uz galvas, nekas no tā neliekas iedvesmojošs un aizraujošs;
* volvo riepu maiņa pārvērtās par nepatīkamu bezmaksas diagnostiku - 2 salūzušas atsperes, viens iztecējis amītis, galīgi nodiluši bremžu kluči un diski, jāmaina bukses, beigts spararats, no motora gāžas eļļa (visa panna apakšā pilna). + skates kontekstā ir plaisa vējstiklā vadītāja pusē. + visa tā elektroneuzticamība. karoč, šrots. man jau kādu laiku ir tā mātes zārka nauda citai mašīnai, bet manliekas es labprāt kādam samaksātu, lai atrod un nopērk man to auto. man no vienas puses neizsakāmi neinteresē (es gribu tikai sēdēt un braukt, nevis par to domāt), no otras puses es jūtos neizsakāmi nepārliecināta, attiecīgi izdarīt izvēli un pieņemt kkādu lēmumu ir drausmīgi apgrūtinoši. volvo skate beidzas jūlijā. drusku laiciņš agonēšanai vēl ira.
tātad man, lūdzu - ekonomisku un lielu universāli, ar manuālo kārbu, āķi un dīzeļmotoru (man patīk, kā skan dīzeļmotori!).
* vairāku iemeslu dēļ diezgan cītīgi iedziļinājos ssri un antipsihotiķu jautājumā. es biju jau reiz to darījusi pirms kādiem 10 gadiem, bet tagad pieejamā info ir tikai vēl drūmāka un vēl vairāk uzdod jautājumus kāpēc cilvēkiem to liek lietot gadiem (es saprotu, ka ir kkādi izņēmumi, kas citādi nevar).
* gandrīz vispār neesmu bijusi dārzā. aizvakar mēģināju, bet iekļuvu pagrabā un aizķēros tur. tur bija daudz likvidējamas nešķīstības.
tomēr iesēju zirnīšus, burkānus un spinātus. pie mājas bija izlīdusi pirmā sparģeļu sauja, uzcepu omletīti ar stracchino. sāku rakņāties pa kompostu.
* bija ļoti labs Līgu koncis Vagonos. laikam pirmais, kurā es gandrīz ne mirkli nejutos apmaldījusies - varēja dzirdēt un saprast, kur mēs atrodamies un attiecīgi arī reaģēt. paldies Oliveram! lažas bija, bet nekas tāds.
* pirmo reizi biju uz džimu. man jau kādu laiku liekas, ka vajag kkādus svarus cilāt, bet man bail/anksis iet uz sporta zāli un justies tur lost un tizlai. tāpēc savaņģoju kolēģi, kas iet regulāri un mācās fitnesu un vēl divas ieinteresētas kolēģes. pie īstajiem svariem mūs laidīšot, kad būsim sagatavojušas ceļus un muguras, bet tāpat bija grūti un ritīgi forši arī. kolēģe forši dīda. gribētos iet vismaz reizi nedēļā, vismaz kamēr vēl muižai ir dīls ar VOC.
* kādu mēnesi neesmu pīpējusi. tas gadījās netīšām. kaut kā prāts pats atleca atpakaļ "es nesmēķēju" mōdā. vispār nav grūti, arī psiholoģiski.

black_robin:
kad lasu ko tādu man gribot negribot jādomā, ka varbūt tomēr vajag nāvessodu

https://www.bbc.co.uk/news/articles/c393eww1pero

zeme:
Par muzāru... Tie viģiki, kurus redzēju no Roadburna Boris uztāšanās, nu tas ir īstais mans BORIS, tas kas te Rīgā pāris gadus atpakaļ bij, bij nutā fiftī fiftī.

Jauno Neirozi noklausījos, ļoti patika.

sramgni:
Diezgan lielas peles un žurkas.

black_data:

Savdabīgi, ka viens no spēcīgākajiem argumentiem neiet uz filmu, ir publika, kura ies skatītie uz Zendaya (lai kas arī viņa nebūtu) un Patisonu. Un tā nav mana spekulācija, tā ir reāla atsauksme pie filma. Ir jau vēl Bize, bet es gan neteiktu, ka tā ir pasargāta no īpašiem skatītājiem. Vajag nopirkt ekrānu priekš tā jaunā projektora, un biezākus aizkarus.

sramgni:
Rattus femina et rattuli.

sramgni:
Kaimiņu čatā rakstīts, ka šodien pie miskastēm redzēta žurka. Ja es tur būtu bijis, es to būtu nofilmējis ar savu Canon XL H1.

sramgni:
Dažās kultūrās žurku ēšana ir aizliegta, bet citās kultūrās žurkas ir pamatēdiens.

black_data:
Es te skatos vienu darba prezentāciju, un man uz ekrāna ik pa brīdi nomirgo kāds mēmes dzīvnieks. Es zinu pēc fakta, ka fellow IT cilvēki dzīvo savā īpašajā pasaulē, kas man ir sveša, bet es nebiju iedomājies, ka šī visa mēmju un datorspēļu pasaule tā viegli varētu ieplūst korporatīvajā resursā. Es neesmu sajūsmā par sterilo korporatīvo dizainu, un principā neiebilstu, ja kāds to salauž, bet man šķiet, ka komiska atbilšana stereotipiem mani kaitina tik pat lielā mērā kā viss korporatīvais. Es tagad mēģinu saprast, kuras individuālisma izpausmes kolēģos man šķiet krutas, jo tādas noteikti ir. Es laikam pie tādām ieskaitītu kolēģus, kuriem fonā midžinās bērni, kuri zvaniem pieslēdzas tērpušies pidžamā, vai kuriem priekšā stāv idiotiska paskata kafijas krūzes.

Bet šis man arī atgādina, ka kaut kur tur ir milzīga digitāla pasaule, kura man ir diezgan sveša, bet kurā mitinās diezgan iespaidīgs cilvēku daudzums, lai tur sāktu veidoties sava kultūra. Šķiet, ka es esmu pārāk analogs priekš tās.

sramgni:
Atkal spēlēju Elden Ring.

punkts:
Zils zaļš un saule

black_robin:
Tomēr vēl viena lieta par Smitas rakstu. Viņa tur min arī mizogīniju, piem, ja mēs runājam dzimum-neitrālā valodā, tad nepamanām mizogīniju. Es piekrītu, ka runāt dzimum-neitrālā valodā daudzos gadījumos apslēpj lietas, kuras citādi būtu redzamas (piem, male pattern criminality etc), bet vai apslēptais tiešām ir mizogīnija?

Ja runa par Epšteinu, viņu nosaukt par mizogīnistu šķiet norma, tai pat laikā, ne jau tikai viņš viens traffikoja un izmantoja sievietes - viņam bija daudz palīgu un daļa no šiem palīgiem arī bija sievietes. Ja nebūtu runas par upuriem sievietēm, bet vīriešiem, vai mēs viņu sauktu par mizandristu? Maz ticams.

Smita minēja 'lēcu' un lēcas vienmēr man liek uzmanīties. Šajā gadījumā 'mizogīnijas lēca' man atgādina stāstījumu par lekciju, kurā apskatīta Hičkoka filma "39 soļi", lekcijā nav nekas no tā, kas padara viņu par labu režisoru, bet visa lekcija paredzēta, lai 'atmaskotu' viņa seksismu, jo nekam citam nav nozīmes. Līdzīgi 'mizogīnijas lēca' ir marksistiska tipa analīze à la Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu.

punkts:
Es iestājos par juridiskas personas statusa piešķiršanu kaķiem. Kas var būt labāka dāvana par to, ka lohi tevi uztver nenopietni.

black_robin:
Smitas aprakstīto otro pozīciju - to, kuru Batlere ar domu biedriem vēlas paslaucīt zem paklāja, pārstāv gan akadēmiķi, gan zinātnieki, gan žurnālisti, gan aktīvisti, tie ir cilvēki, kuri pēc savas pozīcijas nav konservatīvi, bet ir vai nu centriski, kreisi, starp tiem ir feministes, kā arī daļa ir no lgb, reizēm arī t.

Nesen noklausījos interviju ar satori redaktoru Gubenko, kurā viņš pauda, ka ir slikti skatīties uz krieviem kā uz vienu homogēnu masu un ka tieši tā esot etniskā skatījuma kļūda. Tam pat varētu piekrist. Bet tad kādēļ viņš dara tieši to pašu, ko Batlere, saistībā ar lgbt - skatās uz lgbt un leftistiem kā uz vienu, homogēnu masu, lai gan tā nebūt tāda nav.

Kad es domāju par savu pozīciju, tad es atrodos, manuprāt, pa vidu starp abām Smitas aprakstītajām. Es nedomāju, ka maskulinitāte un femininitāte ir regresīvi jēdzieni, bet tie var tik izmantoti regresīviem nolūkiem. Manuprāt, tas, ka liela daļa sieviešu ir sievišķīgas, nav obligāti sabiedrības spiediena rezultāts, tāpat kā vīrišķīga sieviete nav obligāti tāda traumas dēļ. Bet kur ir kļūda? Piemērs no dzīves:

Bērnam skolā viens no izvēles priekšmetiem ir Design and Technology. Tās ir ļoti praktiskas stundas, kurās viņi taisa visādas lietas - gan mēbeles, gan rotaļlietas, gan, piem, konstruē miniatūrus tiltus etc. Daļa no bērniem, kas studē šo priekšmetu, vēlas savu nākotni saistīt ar inženierzinātnēm. Meitas klasesbiedrene vēstīja, ka viņas paziņojums mammai, ka viņa ar to vēlas saistīt savu profesionālo nākotni, beidzās ar to, ka mamma atbildējusi, ka tas ir vīriešu darbs. Tagad šī meitene jau pusgadu ir 'mainījusi dženderu'. Es nesaku, ka vienīgais iemesls šai meitenes rīcībai bija tikai tas viens mammas izteikums, bet tas, visticamāk, darbojās kā papildus faktors. Ja pirms-feminisma klimatā viņa pieņemtu, ka tas tātad ir vīriešu darbs un samierinātos un ietu studēt ko citu - ja viņai vispār būtu tāda iespēja (kas nav pareizi), tad tagad jaunā feminisma versija (kopā ar mammas stereotipu) ir 'palīdzējusi' viņai saprast, ka viņas vēlme studēt profesiju, kuru (vismaz vēsturiski) biežāk studē vīrieši, nozīmē, ka viņa īstenībā ir vīrietis, un, what do u know, viņa var deklarēt sevi par vīrieti. That, my dear reader, is regressive af.

zazis:
"Klikšķu portāli "NRA" un "LA.lv""

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.04.2026-grupveida-izvaroja-imigranti-recheck-peta-ka-maldina-kliksku-portali-un-ministrs-krauze.a643570/

zvaigznjustari:
kādu gadu prokrastinēju un piektdien beidzot saņēmos aizvest uz eko laukumu brāļa atstātās random riepas
tā kā bija uz diskiem, bija vēl jāpiemaksā
vakarā uzzināju, ka tās riepas, ko vajadzēja nodot, joprojām nīkst šķūnī
es toties esmu nodevusi un vēl piemaksājusi, lai paņem J smarta ziemas riepas
šodien braucu uz eko laukumu gatava rāpties konteinerā, meklēt un ķeksēt ārā
bet riepas pirms stundas bija aizbraukušas uz Daibi
bļaDZ FML

black_robin:
Fragments no Viktorijas Smitas raksta:



Precīzi. Un tieši ar to jau gadiem nodarbojas satori, Vērdiņš & co.

f_g:

Ja vienu dienu kārtīgi strādā dārzā, tad nākamajā rītā jūt ļoti daudzas muskuļu grupas, kuras pa ziemu biju ierūsējušas.
Bet nu nedaudz ceļmalas krūmi ir piekārtoti.

methodrone:
Cilveeki vienkaarshi meegjina taadeejaadi izbeegt no cieshanaam. Bet dziive uz zemes ir cieshanas vai nu ar jeegu vai bezjeedziigas, vai pat destruktiivas.

Feminisms vienkaarshi ir taads pats transhumaanisms, where people just want to transcend their nature because nature of course is suffering. But as i said before, suffering is inevitable, all you can choose is ways in which you suffer. And suffering in natural ways beats suffering in unnatural ways.

black_robin:

roncijs:

diezgan trakulīga sestdiena bijusi.

gan pašam (aleponijā - NDĢ salidojums jeb Neviens Nezin kuriem oriģināli esmu vismaz 8 gadus par jaunu),
gan o.p kas pamanījās cita pēckoncerta afterītī ievērojami sastiept potīti
gan kaut kur dainas ielā 6:00 no rīta esot šauta pirotehnika
gan vecrīgā abnormāli daudz sasistu stiklu
gan vispār vēl šur tur centrā

dažas piezīmes no aleponijas (kur es pat nezinu kad pēdejoreiz būtu bijis. pavisam noteikti pirms kovida)

kā sauc grupu?
NAURI!
- tie bija kaut kādi iesildītāji?
- mikroviļņu krāsnis!
Aptiekas bēru ansambļa improvizācija dziesmai par Aptieku.

vispār pat ģeniāli, kā ir iespējams bezgalīgās kombinācijās jaukt gan akordus, gan alkohola tēmu, tāpat spējot izspiest ārā kaut ko jaunu.
un vispār to varētu teikt par abām grupām. tāds pļēguru mikrofestivāls, if you will.

un brīnos, ka rasbainiekam joprojām ir tas pats velo. atsauce uz to aizmirsto bāriņu pagātni (tāpat kā mūžīgie viesi rudaks un cilinskis).

methodrone:
Contraception is sexist, abortions are sexist - killing a part of your own body that society does not want or support - that is opposite of empowerment. Restraining and denying your female body to be more like a man, to fit in with men and manly habits and ambitions. How pathetic, how sad!

misene:

black_data:
Tās jēgpilnās sarunas ir mazliet pārvērtētas. Ne tādā ziņā, ka sarunas "par būtisko" būtu tukšas un garlaicīgas, bet tādā, ka tās ir retākas, kā varētu gribēt. Man visu laiku ir licies, ka es izraušos no kāda burbuļa, un atradīšu cilvēkus, ar kuriem varēs runāt par lietām, kas nav... let's say, soctīklu drāmas, ēdiens un seriāli. Tas ir labākais, kā es to varu aprakstīt. Bet tur ir jāizrāda zināma iniciatīva, jo realitātē cilvēkiem gribās parunāt par lietām, kas tieši viņiem šobrīd šķiet svarīgas. Kas nav slikti un nepareizi, un man ir jāsecina, ka pat starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem veidi, kā domāt par lietām, ļoti atšķiras, un tā ir interesanta atklāsme. Ja vien tas nav par, piemēram, kādu politisku diskursu, kur mēs visi atkārtojam vienas un tās pašas frāzes. Bet vēl viena lieta, ko es esmu ievērojis, ka šīs individuāli svarīgās lietas mēdz kļūt par tādu kā apburto loku, un tu vienu un to pašu sarunu no malas vari noklausītie vairākas reizes viena vakara gaitā. Kā absurds simbols tam varētu būt diskusija par to, ka briedis un alnis latviešu un lietuviešu valodās nozīmē pretējas lietas. Mani mazliet biedē doma, ka es tā varētu darīt, un es noteikti tā esmu darījis kaut kad iepriekš, bet šobrīd tas man liek drīzāk paklusēt, kas savukārt varbūt rada priekšstatu, ka man nav ko teikt. Bet vēl man nepatīk cilvēkus pārtraukt, un godīgi sakot, arī tas, ja citi to dara. Sarunas laikā man šķiet svarīgi ļaut cilvēkam pabeigt savu domu, nevis aizpildīt vēl nepateikot ar savām interpretācijām. Reizēm izteiktā doma ir tā, ko tu jau iztēlojies, bet reizēm paredzamais sākums ir tikai konteksts tam, kas sekos tālāk, bet kurš no šiem diviem scenārijiem ir šoreiz, tu neuzzināsi, ja cilvēks tiks pārtraukts sava sakāmā vidū. Bet atkal šī mana klausīšanās prakse noved pie tā, ka es netieku līdz runāšanai. Es no tā neciešu, jo man godīgi sakot nav intereses runāt pret tukšām debesīm, taču tas ir vēl viens iemesls tam, kāpēc es varētu radīt priekšstatu, ka es daudz nerunāju. Patiesībā ir cilvēki, kas ir lūguši man vārīties mazāk, kas ļoti kontrastē ar citu cilvēku pieredzi ar mani.

Šķiet, ka visprecīzāk izteikties tomēr var rakstītā veidā, un man pat šķiet, ka šo komunikācijas formu ir vērts izmantot arī ar cilvēkiem, kas tev ir pieejami ikdienā tiešai saskarei. Un vēl rakstīšana nenoliedzami ir savu domu sakārtošanas instruments, vismaz man.

black_robin:
Saistībā ar to, ka tikko apritēja gads kopš UK Augstākās tiesas sprieduma, ir pilns ar visādiem pārspriedumiem un izteikumiem un analīzēm un whatnot. Ieskaitot šo -

2026. gads: kā iemesls sieviešu politisko argumentu noraidīšanai tiek minēts viņu izskats un apģērbs - brought to you by a leftist woman and a bloke who thinks of himself as a woman.

https://va.media.tumblr.com/tumblr_tdol1qpazv1zh1djb.mp4

what have they actually won, hm? (well.. they managed to secure that women are not abolished as a sex class in law - how very boring for him)
uglyyyy!

zazis:
Interesanti, ka daudzi zin labāk kā pārliecinat citus, kas strādā un kas ne. Bet tai pat laikā nav spējīgi pārliecināt par tēmu kaut vai tikai sevi.

psihs:
domāju - kā ir cibiņā - ir kas ir izdzemdējuši un ir kas nav un ir kas vairāk par +1

punkts:
Kurmji izrok kaķiem tualetīti.

methodrone:
Governments communicating with gifs - world used to be serious.

sramgni:
Man joprojām patīk mana grāmata.

neraate:
pagurums. neatceros, ko darīju pirmdien, bet otrdien pēc darba pa tiešo uz mazpilsētu, tad lietišķa saruna (onlainā/mašīnā, tieši bij paspējusi iebraukt pagalmā), trešdien no rīta auto pie meistara, es pati atpakaļ uz Rīdziņu lai parunātos ar mūzikas skolu (paspēju vēl mājās uz dušu un kko iekost), tad mājās un ar skuķiem atkal uz mūzikas skolu (labi, ka baseins šonedēļ izpalika), vakar no rīta pirms astoņiem jau prom no mājām lai paspētu laicīgi uz mazpilsētu, autobusu nenokavēju, vairāk nekā pusceļu gulēju līdz vairs nevarēju, jo kāds briesmīgi krāca (ne es). ne skaļi, bet kaut kā neritmiski un nevarēja pagulēt :D. aizvedu mammu uz Biķerniekiem uz izmeklējumu (tā stāvvieta @#$%, labi, ka bija tikai jāizlaiž), mājās paēdu, izmazgāju dažas porcijas veļas, izkāru, izņēmu dāmas no skolas, pabaroju, tad mūzikas skola, vakarā izlaikojām botes, novērsu vairākas drāmas (izrādās, ka katrs maizītes taisīs pēc nedēļas, vismaz sataisīja sviestmaizes vakariņām), šodien pārdzinu mašīnu, mazgāju 2.porciju ar veļu (sporta tērpi jau žūst) un kratos, jo šitas viss bija maksimāli saspringti. jau no svētdienas par spīti tam, ka gāju staigāt garīgajam līdzsvaram, naktīs no spriedzes gulēju saspringtiem pleciem un rokām taisnām, bet kulakos. vajadzētu atlaist, bet vēl nevaru - šodien darbs, rītrīts arī piesātināts un viena lietiņa svarīga jāizdara a es te kā puņķis uz drāts drusku tricinos jo tik intensīvi un daudz un viss kopā un reizē un vēl tās trīs dienas, kad bija jābrauc uz, no un uz/no mazpilsētas..

black_robin:
šie man šķita diezgan interesanti dati





Interesantākie ir gadījumi, kuros konservatīvie deputāti ir vēl kreisāki par leibora vēlētājiem, piem, nāvessoda jautājumā un tradicionālo britu vērtību jautājumā. Tas gan bija pirms 6 gadiem, bet nez vai tagad kas daudz mainījies. Kā nez varētu būt Latvijā? Man šķiet, ka tur šī plaisa arī varētu būt visai līdzīga, ņemot vērā kā ZZS un NA ir uzmetuši savus vēlētājus.

black_robin:
Tikai jauni un skaisti cilvēki var atļauties būt bohēmisti. Teorētiski var arī ne jauni un ne skaisti, bet tad tas vienkārši izskatās skumji un bez jebkādas pievilcības.

gnidrologs:
blokād blokād

Persieši uzvar arī trollingā.



"Enriched memium. They must not get away with this."

laboratorija:

Tape 05