zivs:
Top 2 no šodienas FB apgaitas:

Jelgava = Elgava (minējis, ka latviešu valoda ir dzimtā)
un
"isturigs puisis"

laboratorija:

black_data:
Es te pēc pasākuma iedomājos, vai mana nespēja un nevēlēšanās iesaistīties sarunās, nerada iespaidu, ka es esmu diezgan arogants? Mani īpaši nesatrauc, ko par mani domā svešinieki un lielā mērā arī kolēģi. Ne tā, ka es mēģinu būt rupjš pret svešiniekiem, bet es jūtos diezgan dezorientēts, kad kāds mani pēkšņi uzrunā, kā arī es nemēģinu atbilst kaut kādiem nevienam nesaprotamiem nerakstītiem likumiem. Ar kolēģiem ir vienkāršāk, jo viņi bieži nepamana, ka diskusijai aizvirzoties prom no profesionālās, es pārstāju runāt. Savukārt iederēties kopienā es gan gribētu, un regulāri atgadās epizodes, kas varētu radīt grūtības atkārtotā mēģinājumā salauzt ledu.

Pēdējā pasākumā mani uzrunāja kāda sieviete, un pēc tam, kad noskaidrojās, ka es nerunāju lietuviski, pēc dažām frāzēm es piedāvāju viņai padzerties, un pēc tam aizpisu prom. Neizslēdzu, ka tā nebija pirmā šāda veida epizode tajā vakarā, un noteikti tādas ir bijušas citos pasākumos, bet kaut kā šoreiz es iedomājos, ka varbūt tā nevajadzēja darīt. Diezgan dramatiski ar small talk man iet gadījumos, kad ar mani runāties nāk džeki, un atliek vien minēt, kurš no abiem scenārijiem šis ir, kāpēc šī saruna ir neveikla kā pamatskolā. Par laimi tas notiek tā retāk. Sievietes parasti nesāk sarunu par "laikapstākļiem", tāpēc es kainda varētu saņemties, un vairāk kontribjūtot šādos mēģinājumos, tad varbūt nebūs jautājumi, kur es tāds esmu uzradies, neskatoties uz to, ka es jau kuro gadu esmu šajā vidē. Pieņemu, ka tieši cilvēki, kas pazīst visus pārējos, ir tie, kas uzdod jautājumu: "Who the fuck are you?" Nu, varbūt bez "fuck", bet tas tā emocionālai nokrāsai.

inese_tk:
aprīlis kaut kā nu tā. ir pārsvarā auksti un pārsvarā sarežģīti.

* vēl pāris brīnišķīgi kolēģi uzrakstīja atlūgumus;
* etnofestivāls gāžas uz galvas, viskaut kas gāžas uz galvas, nekas no tā neliekas iedvesmojošs un aizraujošs;
* volvo riepu maiņa pārvērtās par nepatīkamu bezmaksas diagnostiku - 2 salūzušas atsperes, viens iztecējis amītis, galīgi nodiluši bremžu kluči un diski, jāmaina bukses, beigts spararats, no motora gāžas eļļa (visa panna apakšā pilna). + skates kontekstā ir plaisa vējstiklā vadītāja pusē. + visa tā elektroneuzticamība. karoč, šrots. man jau kādu laiku ir tā mātes zārka nauda citai mašīnai, bet manliekas es labprāt kādam samaksātu, lai atrod un nopērk man to auto. man no vienas puses neizsakāmi neinteresē (es gribu tikai sēdēt un braukt, nevis par to domāt), no otras puses es jūtos neizsakāmi nepārliecināta, attiecīgi izdarīt izvēli un pieņemt kkādu lēmumu ir drausmīgi apgrūtinoši. volvo skate beidzas jūlijā. drusku laiciņš agonēšanai vēl ira.
tātad man, lūdzu - ekonomisku un lielu universāli, ar manuālo kārbu, āķi un dīzeļmotoru (man patīk, kā skan dīzeļmotori!).
* vairāku iemeslu dēļ diezgan cītīgi iedziļinājos ssri un antipsihotiķu jautājumā. es biju jau reiz to darījusi pirms kādiem 10 gadiem, bet tagad pieejamā info ir tikai vēl drūmāka un vēl vairāk uzdod jautājumus kāpēc cilvēkiem to liek lietot gadiem (es saprotu, ka ir kkādi izņēmumi, kas citādi nevar).
* gandrīz vispār neesmu bijusi dārzā. aizvakar mēģināju, bet iekļuvu pagrabā un aizķēros tur. tur bija daudz likvidējamas nešķīstības.
tomēr iesēju zirnīšus, burkānus un spinātus. pie mājas bija izlīdusi pirmā sparģeļu sauja, uzcepu omletīti ar stracchino. sāku rakņāties pa kompostu.
* bija ļoti labs Līgu koncis Vagonos. laikam pirmais, kurā es gandrīz ne mirkli nejutos apmaldījusies - varēja dzirdēt un saprast, kur mēs atrodamies un attiecīgi arī reaģēt. paldies Oliveram! lažas bija, bet nekas tāds.
* pirmo reizi biju uz džimu. man jau kādu laiku liekas, ka vajag kkādus svarus cilāt, bet man bail/anksis iet uz sporta zāli un justies tur lost un tizlai. tāpēc savaņģoju kolēģi, kas iet regulāri un mācās fitnesu un vēl divas ieinteresētas kolēģes. pie īstajiem svariem mūs laidīšot, kad būsim sagatavojušas ceļus un muguras, bet tāpat bija grūti un ritīgi forši arī. kolēģe forši dīda. gribētos iet vismaz reizi nedēļā, vismaz kamēr vēl muižai ir dīls ar VOC.
* kādu mēnesi neesmu pīpējusi. tas gadījās netīšām. kaut kā prāts pats atleca atpakaļ "es nesmēķēju" mōdā. vispār nav grūti, arī psiholoģiski.

covid_19:
kārtējo teizi skraida ap baseinu kŗāniņu tirinot - nu notiek tādas lietas arī man pajacs no šarmelšeihas mhehh ... rūpīte, vai bēdiņa?

covid_19:
tas jūs, domājat, stradivari ražoja vijoles, priekš īstiem džekiem bungas taisīja - vecs 80 gadu aņuks

a stradivari klusē - moš jāpiezvana? eu-jo-hallo- dzi ar?

sramgni:
Diezgan lielas peles un žurkas.

black_data:

Savdabīgi, ka viens no spēcīgākajiem argumentiem neiet uz filmu, ir publika, kura ies skatītie uz Zendaya (lai kas arī viņa nebūtu) un Patisonu. Un tā nav mana spekulācija, tā ir reāla atsauksme pie filma. Ir jau vēl Bize, bet es gan neteiktu, ka tā ir pasargāta no īpašiem skatītājiem. Vajag nopirkt ekrānu priekš tā jaunā projektora, un biezākus aizkarus.

sramgni:
Rattus femina et rattuli.

sramgni:
Kaimiņu čatā rakstīts, ka šodien pie miskastēm redzēta žurka. Ja es tur būtu bijis, es to būtu nofilmējis ar savu Canon XL H1.

sramgni:
Dažās kultūrās žurku ēšana ir aizliegta, bet citās kultūrās žurkas ir pamatēdiens.

black_data:
Es te skatos vienu darba prezentāciju, un man uz ekrāna ik pa brīdi nomirgo kāds mēmes dzīvnieks. Es zinu pēc fakta, ka fellow IT cilvēki dzīvo savā īpašajā pasaulē, kas man ir sveša, bet es nebiju iedomājies, ka šī visa mēmju un datorspēļu pasaule tā viegli varētu ieplūst korporatīvajā resursā. Es neesmu sajūsmā par sterilo korporatīvo dizainu, un principā neiebilstu, ja kāds to salauž, bet man šķiet, ka komiska atbilšana stereotipiem mani kaitina tik pat lielā mērā kā viss korporatīvais. Es tagad mēģinu saprast, kuras individuālisma izpausmes kolēģos man šķiet krutas, jo tādas noteikti ir. Es laikam pie tādām ieskaitītu kolēģus, kuriem fonā midžinās bērni, kuri zvaniem pieslēdzas tērpušies pidžamā, vai kuriem priekšā stāv idiotiska paskata kafijas krūzes.

Bet šis man arī atgādina, ka kaut kur tur ir milzīga digitāla pasaule, kura man ir diezgan sveša, bet kurā mitinās diezgan iespaidīgs cilvēku daudzums, lai tur sāktu veidoties sava kultūra. Šķiet, ka es esmu pārāk analogs priekš tās.

sramgni:
Atkal spēlēju Elden Ring.

punkts:
Zils zaļš un saule

covid_19:
a krievi netikai ņukus plāno gaisā šaut

ctulhu:
Cilvēki prokola pēc uztaisījuši čata grupu priekš kexiem ar vienādiem vārdiem/ uzvārdiem. Nolēmuši satikties klātienē. Satikās, kopā 12 veču. Pasēdēja kafūzī, iedzēra. Pie izejas uzzīmējās menti, sāka dokumentus pārbaudīt. Esot bijis incanti skatīties kā menti pamazām hujē.

jan09:
zagļu valsts:

https://nra.lv/latvija/519197-rail-baltica-buves-dzelzcela-posmu-skembu-piegadei-no-norvegijas.htm

/bļaķ, tikai ložmetējs
//valsts un zagļu aizstāvji, olu laizītāji nolādētie, pieveram actiņas dienestā, jo nauda nāk, kolonizācijas administrāciju sargājošie mēsli!
gaidām izdienas pensiju? sirdsapziņa norakās puķupodos?

eos:
https://www.youtube.com/watch?v=PtgQCl2bCrE

https://www.scienceopen.com/hosted-document?doi=10.14293/S2199-1006.1.SOR.2024.0002.v1

Turklāt agrāk studenti universitātē mācījās 2–3 stundas mājās uz katru stundu lekcijās, tagad šis skaitlis ir drīzāk 1 stunda mājās uz katru lekcijas stundu.

Tas nozīmē, ka profesori, kas sāka mācīt 90. un 2000. gados, jūtas tā, it kā viņiem viss būtu jāatvieglo, jo
ielikt 7 vai 8 cilvēkam ar 90 IQ, kas ir zem vidējā, prasa nopietnu pārbaudes darbu atvieglošanu.

Profesora pētījums tika izņemts no zinātniska žurnāla tikai tāpēc, ka portālā X nīdēji teica, ka tas ir diskriminācija pret cilvēkiem ar invaliditāti. Par laimi, viņš to varēja publicēt citā augsti novērtētā žurnālā.

Problēma studentu vidū ir daudz īsāks uzmanības noturības laiks, mazākas vispārīgas zināšanas par dzīvi, un tāpēc
profesoriem jāpavada ilgas stundas, atkārtojot vidusskolas mācību saturu, pirms viņi var sasniegt faktisko bakalaura līmeni.


Šis viss ir pilnībā saistīts ar viedtālruņiem, atkarību no īsa satura, "doom scrolling" un lasītprasmes samazināšanos jauno studentu vidū.

Universitātes nevis ceļ trauksmi, bet ik pēc 2-3 gadiem visu atvieglo. (Tā esot Kanādā un ASV, par Latviju nav datu).

Video redzamais profesors saka, ka mūsdienās tiek uzskatīts, ka cilvēkam ar 70 IQ vajadzētu būt iespējai iegūt grādu, jo tāds ir valsts valdības viedoklis. Pirms 20 gadiem daudzās jomās tas nebūtu bijis iespējams iegaumēšanas un darba atmiņas apjoma dēļ, kas nepieciešama, lai ātri apstrādātu informāciju un savlaicīgi iesniegtu mājasdarbus.

Tagad, pateicoties mākslīgajam intelektam, studenti var daudz vieglāk izlikties, ka zina mācību materiālu. Krāpšanās ir kļuvusi vienkāršāka.

***

Īsāk sakot, augstākā izglītība ir daudz mazāk prestiža.
Darba devēji to zina un maģistra grādu vērtē daudz zemāk, nekā pirms 20 gadiem. It īpaši STEM jomās.

ulvs:
Īss, bet potents video fragments - Singapūras 1.premjers LKY par amerikāņiem un viņu kulturālo "lack of wisdom", cenšoties piekukuļot gan viņu specdienestu, gan pašu premjeru. Pēc WWII Singapūra tika atdalīta no Malaizijas. Valstī bija 80% bezdarbs, bads, cilvēkiem nebija, kur dzīvot, utt. Taču viņiem paveicās ar premjeru. Cilvēks bija nācis no tādas tūkstošgadu kultūras, kas skaidri redz cauri ASV dāsnajai rokai. Ak dievs, nē, viņš bija autoritārs tēls! Slikts piemērs, neskatieties šeit!

ctulhu:
Šis ir reāli bīstami

https://jauns.lv/raksts/arzemes/705701-asv-bez-vests-pazudusi-vai-nogalinati-vismaz-11-augsta-limena-zinatnieki-par-notikuso-uzsakta-izmeklesana

Labi ka hajs ir federāla līmeņa, FIB un citu dienestu iesaiste, lai kas tas būtu tas ir jānovērš ātri un radikāli, citādi mēs riskējam padirst civilizāciju.

punkts:
Es iestājos par juridiskas personas statusa piešķiršanu kaķiem. Kas var būt labāka dāvana par to, ka lohi tevi uztver nenopietni.

jan09:
pirms gadiem 30it sanāca strādāt un dzert kopā ar zviedru elektriķiem / mehāniķiem,
pirms gadiem 22iem sanāca "mācīties" un dzert kopā ar zviedru zemessargiem,
pirms gadiem 20iem sanāca "mācīties" un dzert kopā ar zviedru jūrniekiem.
kkad tad, kad es vēl "redzēju" zviedriski, un nato mācībās piedzīvoju, ka zviedrs ar norvēģi var runāt šķērsām, saprast viens otru, un pat es varu viņus saprast.
kas smieklīgi, nekad to gadu laikā nebija vajadzība .īst sniegā un mērīt dzeltenuma pakāpi.
iespējams, ka sniega "tests" ir tiem, kas nerunā zviedriski.

zazis:
"Klikšķu portāli "NRA" un "LA.lv""

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.04.2026-grupveida-izvaroja-imigranti-recheck-peta-ka-maldina-kliksku-portali-un-ministrs-krauze.a643570/

covid_19:
mīlēt dzimteni latviju ir vieglāk


ja atrodies aiz robežas


bet ar ieroci rokās, tur jābūt drusku pautiem un emocijām

zvaigznjustari:
kādu gadu prokrastinēju un piektdien beidzot saņēmos aizvest uz eko laukumu brāļa atstātās random riepas
tā kā bija uz diskiem, bija vēl jāpiemaksā
vakarā uzzināju, ka tās riepas, ko vajadzēja nodot, joprojām nīkst šķūnī
es toties esmu nodevusi un vēl piemaksājusi, lai paņem J smarta ziemas riepas
šodien braucu uz eko laukumu gatava rāpties konteinerā, meklēt un ķeksēt ārā
bet riepas pirms stundas bija aizbraukušas uz Daibi
bļaDZ FML

f_g:

Ja vienu dienu kārtīgi strādā dārzā, tad nākamajā rītā jūt ļoti daudzas muskuļu grupas, kuras pa ziemu biju ierūsējušas.
Bet nu nedaudz ceļmalas krūmi ir piekārtoti.

jan09:
atomenerģijas piekritējiem veltīts:

https://www.youtube.com/watch?v=HzzbpQhoSgY

/mēsli un zagļi nemāk apsaimniekot šķeldu un siltumu, un nav cerību, ka tie paši mēsli un zagļi spēs uzcelt un apsaimniekot AES
//ir laiks draudzēties ar BY, lēta elektrība, ciete, un minerālmēsli

methodrone:
Cilveeki vienkaarshi meegjina taadeejaadi izbeegt no cieshanaam. Bet dziive uz zemes ir cieshanas vai nu ar jeegu vai bezjeedziigas, vai pat destruktiivas.

Feminisms vienkaarshi ir taads pats transhumaanisms, where people just want to transcend their nature because nature of course is suffering. But as i said before, suffering is inevitable, all you can choose is ways in which you suffer. And suffering in natural ways beats suffering in unnatural ways.

jan09:
vai padziedāsim kopā?

https://www.youtube.com/watch?v=sdR7Qe3jUZ0

/dziesma pirms ložmetēja, atceramies 80os!

covid_19:
zviedrijā ir vieglāk - nostāda vadu sniegā un pārbauda krāsu - ja pārāk oranžš, dzer, ūdeni, litru!
mums arī, seko līdzi dehidrācijai un kājas, kaatru vakaru kaprālis pārbauda pēdas, vai nagi nav par garu un vai tulznas nav, vai nav noberzumi un jēlumi

vilku kājas baro

mediķim tas bija pārsteigums mums ikdiena

ulvs:

methodrone:
Contraception is sexist, abortions are sexist - killing a part of your own body that society does not want or support - that is opposite of empowerment. Restraining and denying your female body to be more like a man, to fit in with men and manly habits and ambitions. How pathetic, how sad!

porcupine:

LaLiGaĻa.

covid_19:
bet viņš bija veiklāks un ātrāks

covid_19:
viņš domā, mani tas piss

covid_19:
parādās ēterā jautājums, kas ir latvijas armija - latvijā ir orķestris, kas sagaida ārzemju viesus lidostā un pie brīvības pieminekļa, ir goda sardze, kas stāv pie brīvības pieminekļa un prezidenta pils

bet ir arī kājnieki, kājnieki uz bruņumašiņām, kas saucās mehanizētie, ir inženieri, sakarnieki (sveiks cibiņ) un daudz daudz citi ..... katram ir sava funkcija, katrs zin savu vietu un uzdevumu, viss ir izstaigāts trīsreiz vai vairāk un pat vietas, kur pačurāt iezīmētas - nopietni, šis nav tā, ka zaldāti sēž kazarmās un spēlē nardas, katram ir savs lauciņš atbildības un zināmi līdzekļi

nevajag domāt, ka armija apraujas ar parādi ....militāristi ir visur un nepārtraukti izzinot savus atbildības objektus

covid_19:
pie kijevas 22 gadā bija profesionālā armija, pēc atkāpšanās 20 proči lauza līgumu

nu ne jau tamdēļ, ka nomīza, ko jūs, viņi armijā gāja piķi kāst .... a izrādās te lielgabali raķetes droni .... danuinax

latvijas armija... es reizēm skatos, ka tie čangaļi točna paraus pēdu ..... visa armija ir čangaļu pilna un ne no viena nejūtu, ka būs lietas koks

jan09:
piebilde pie rakstītā:

"Моя бабушка вставала в пять утра и совсем не для занятий скандинавской гимнастикой. Гимнастику ей заменяла корова и коровьи аксессуары. Корову надо было подоить, аксессуары помыть. После работы с утяжелением, разминаясь, она готовила завтрак для людей, птицы, живности, котов, собак. Отправляла всех на работу и шла туда сама. Потом в её ежедневной программе были вольные упражнения на огороде. Художественная прополка, творческий полив. Уже вечером, когда все были накормлены, напоены, приготовлены ко сну, и коты, выжрав молоко, спали, собаки дрыхли, она сепарировала молоко и включала телевизор. У меня в таком режиме жизни вытягивались руки, пропадал живот, и кстати, практически отсутствовали комплексы по поводу несовершенства мироустройства.
А однажды, я увидел бабушкины глаза. Увидел я их в тот момент, когда городская гостья, глядя на редиску, лучок, молоко, картошку, гостеприимно поставленные на стол, сообщила:
- Как хорошо жить в деревне. Всё своё. Открыл холодильник и достал, а нам в магазин бежать, а там очередь!"

/visādām zaglēm un .aukām ar krutiem amata nosaukumiem kā straujumām un gulbēm laiks uz bezdarbniekiem!

black_data:
Tās jēgpilnās sarunas ir mazliet pārvērtētas. Ne tādā ziņā, ka sarunas "par būtisko" būtu tukšas un garlaicīgas, bet tādā, ka tās ir retākas, kā varētu gribēt. Man visu laiku ir licies, ka es izraušos no kāda burbuļa, un atradīšu cilvēkus, ar kuriem varēs runāt par lietām, kas nav... let's say, soctīklu drāmas, ēdiens un seriāli. Tas ir labākais, kā es to varu aprakstīt. Bet tur ir jāizrāda zināma iniciatīva, jo realitātē cilvēkiem gribās parunāt par lietām, kas tieši viņiem šobrīd šķiet svarīgas. Kas nav slikti un nepareizi, un man ir jāsecina, ka pat starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem veidi, kā domāt par lietām, ļoti atšķiras, un tā ir interesanta atklāsme. Ja vien tas nav par, piemēram, kādu politisku diskursu, kur mēs visi atkārtojam vienas un tās pašas frāzes. Bet vēl viena lieta, ko es esmu ievērojis, ka šīs individuāli svarīgās lietas mēdz kļūt par tādu kā apburto loku, un tu vienu un to pašu sarunu no malas vari noklausītie vairākas reizes viena vakara gaitā. Kā absurds simbols tam varētu būt diskusija par to, ka briedis un alnis latviešu un lietuviešu valodās nozīmē pretējas lietas. Mani mazliet biedē doma, ka es tā varētu darīt, un es noteikti tā esmu darījis kaut kad iepriekš, bet šobrīd tas man liek drīzāk paklusēt, kas savukārt varbūt rada priekšstatu, ka man nav ko teikt. Bet vēl man nepatīk cilvēkus pārtraukt, un godīgi sakot, arī tas, ja citi to dara. Sarunas laikā man šķiet svarīgi ļaut cilvēkam pabeigt savu domu, nevis aizpildīt vēl nepateikot ar savām interpretācijām. Reizēm izteiktā doma ir tā, ko tu jau iztēlojies, bet reizēm paredzamais sākums ir tikai konteksts tam, kas sekos tālāk, bet kurš no šiem diviem scenārijiem ir šoreiz, tu neuzzināsi, ja cilvēks tiks pārtraukts sava sakāmā vidū. Bet atkal šī mana klausīšanās prakse noved pie tā, ka es netieku līdz runāšanai. Es no tā neciešu, jo man godīgi sakot nav intereses runāt pret tukšām debesīm, taču tas ir vēl viens iemesls tam, kāpēc es varētu radīt priekšstatu, ka es daudz nerunāju. Patiesībā ir cilvēki, kas ir lūguši man vārīties mazāk, kas ļoti kontrastē ar citu cilvēku pieredzi ar mani.

Šķiet, ka visprecīzāk izteikties tomēr var rakstītā veidā, un man pat šķiet, ka šo komunikācijas formu ir vērts izmantot arī ar cilvēkiem, kas tev ir pieejami ikdienā tiešai saskarei. Un vēl rakstīšana nenoliedzami ir savu domu sakārtošanas instruments, vismaz man.

zazis:
Interesanti, ka daudzi zin labāk kā pārliecinat citus, kas strādā un kas ne. Bet tai pat laikā nav spējīgi pārliecināt par tēmu kaut vai tikai sevi.