saccharomyces:
pirms mazliet vairāk nekā desmit gadiem pieglabāju sev šo citātu. šobrīd man tas šķiet vismaz tikpat foršs un relevants kā toreiz.

You will only be hurt a finite number of times during your life. You have an infinite number of ways to deal with it.

//pleasefindthis, 2011, I Wrote This For You

ulvs:
https://m.youtube.com/watch?si=FX2_o6SY8xyWHrM6&v=J2WP-55FLNk&feature=youtu.be

KLAUSIES SHPONGLE BĻEĢ

sramgni:
Ja kādreiz sociālajos tīklos būs ziņa par manu nāvi, man patiktu, ja jūs uz to reaģētu ar bēdīgās sejiņas ar asaru emodži.

ulvs:
Labākais Vācu minimālā tehno mikss, kāds dzirdēts. Für Wolle - A Wolfgang Voigt Tribute Mix

alefs:
Pirms neilga laika Latvijas televīzijā rādīja 1978. gada filmu “Rallijs”. Nekad iepriekš to nebiju noskatījies. Miglaini gan atceros gan kādu bērnības reizi, kad to iepriekš redzēju televizorā, bet toreiz ātri vien secināju, ka priekš filmas, kam dots rallija nosaukums, tur par ralliju ir pārāk maz, un zaudēju interesi. Šoreiz savukārt stāsts sākotnēji ieintriģēja, taču noslēgums atstāja ideoloģiski tumšu pēcgaršu.

Filma tātad ir par to, ka starptautiska rallija laikā padomju komanda atrod sava žiguļa durvīs paslēptu gleznu, kas rādās esam 2. pasaules kara laikā pazudis meistardarbs. Abi braucēji saprot, ka viņi tiek izmantoti par mūļiem, lai gleznu kontrabandētu pāri valstu robežām. Viņi apsver, ko darīt, un secina, ka ziņot par to varasiestādēm pašlaik nevar, jo tas apdraudēs viņu turpmāko dalību rallijā. Tas ir gan par viņu personiskajām sportiskajām ambīcijām, gan arī par virsmērķi: viņu panākumi sacensībās veicinātu žiguļu starptautisko prestižu un noietu. Tāpēc viņi nolemj rīkoties paši un cenšas identificēt kontrabandistus un nodrošināt, ka glezna nonāk pareizajās rokās.

Ir visai paredzami, kā šo premisu realizētu Holivuda. Braucēji strādātu efektīvāk nekā varasiestādes, visus sliktos apspēlētu, un beigās viss būtu labi. Bet Rīgas Kinostudija nav Holivuda, un padomju kino svarīgāk par tādu stāstu stāstīšanu, kas auditorijai liek justies labi, ir dominējošās ideoloģijas apkalpošana. Un dominējošā ideoloģija cita starpā ir par to, ka valsts visu redz, un valsts varas struktūras būs tās, kas beigās uzvarēs.

Tāpēc filmas stāsts vijas šādi: jau drīz pēc tam, kad rallisti atrod gleznu, par to zina arī milicija. Izmeklētāji nekļūdīgi saprot, kas ir kas, un beigās identificē un noķer visu ar gleznu saistīto personu tīklu.

Taču pirms tam rallisti avarē. Avāriju izprovocē kontrabandisti, lai pārtvertu gleznu. Pēc avārijas braucēji it kā ir dzīvi, bet smagā stāvoklī. Taču finālā tiek rādīts tikai viscaur nobindēts stūrmanis, kurš pārdzīvo, ka pilotam ir devis kontrabandistu viltoto kartes norādi, kā dēļ notika avārija, un stūrmaņa džuse, kura savukārt pārdzīvo, ka stūrmani bija iedrošinājusi turpināt braukt, pat ja viņš sacīja, ka, kļūstot vecākam, pastiprinās bailes no riska un izdzīvošanas instinkts. Par pilota likteni savukārt neviens vispār nerunā.

No vienas puses, var jau sacīt, ka šis stāsts ir labs tieši tāpēc, ka tā nav Holivuda. Neatkarīgi no padomju konteksta tas ir atgādinājums, ka vairumā gadījumu tiem cilvēkiem, kuri nav trenēti cīņai ar noziedzniekiem, nav izredžu, un viņi zaudēs. No otras puses, laika ideoloģiskais fons dara savu, tāpēc stāsts ir arī atgādinājums: Padomju Savienībā nav vietas Džesikām Flečerēm, un pašiniciatīva ne pie kā laba nenovedīs. Un vispār, galvenais, ka visus žuļikus atklāja, un viss pārējais šinī stāstā patiesībā ir bijusi tikai fona informācija.

begemots:
Njā, pēc pagājušajām peripētijām ar Trampu, par kurām nav jēgas runāt, jo visi jau visu ir pateikuši, par šodienas paredzēto sarunu ar Pū ir arī diezgan pesimistisks noskaņojums.

Jo jāpiekrīt Portņikovam, ka Trampam jau reāli nav ar ko baigi piedraudēt Putinam.

Tāpēc P visticamākais viņu vienkārši pasūtīs, bet lai T varētu saglabāt seju, uztaisīs to tā, ka grib no ukraiņiem vēl kaut ko -- ko Trampam pasniegs kā kaut ko izdarāmu, bet kas reāli ies pāri ukraiņu sarkanajām līnijām.

Un tad viss sāksies no jauna, ka T spiedīs ukraiņus, jo viņi ir vienīgie, kam viņš var mēģināt uzspiest.

Teorētiska iespēja, ka viņš aizsvilsies par to, ka krievi viņam runā pretī, bet gan jau P viņu aptīs ap pirkstu.

sramgni:
Ceļu satiksmes noteikumi – ķīniešu Jaunais gads.

sramgni:
Prezidents Šinra un viceprezidents Rufuss.

sramgni:
Vai jūs gribat dzirdēt, par ko es šonakt sapņoju?

sramgni:
¡Feliz jueves! Que este jueves te traiga alegría, paz y muchas bendiciones. ¡Que tengas un día maravilloso!

kochka:

"Pasaule nav dota tikai man, maniem draugiem, bet to rada un uztur daudz cilvēku, kuri ar savu viedokļu daudzveidību veido pasauli kā kopīgu telpu."

Sims Čelutka

zeme:
Es te delirium tremolos izbaudot nobolijos "once upon a time in Holywood". Tu zin, tik sirsnīgi smējies kādas filmas beigu kadros sen nebiju.

bodyshop:
Kontaktimprovizācija ir laikmetīgās dejas ecriture feminine

sramgni:
What a shame.

vakardiena:
Vakar tā "pastaigājos pa svaigu gaisu", ka šonakt nogulēju 10h. Ķermeniņš tik viegli šobrīd sagurst

kochka:

Tā kā atmiņa ir nedaudz pasliktinājusies, mēģināšu šeit sev piefiksēt, kā izvērtās projekts wannabe lasīšanas vēstnese (tāda loma man iedalīta, jo ik pa laikam lasu bērnu grāmatas). Nebiju sajūsmā, bet nu saņēmos un darīju to mazumiņu, kas manos spēkos, jo mīlu grāmatas. Kā cerībai ceļavārdi tika iedota frāze, ka pat no cirvja kārta varot izvārīt zupu. Nujā, protams. No uztraukuma aizmirsu ne tikai visu izdomāto scenāriju un sakāmo, bet arī stādīties priekšā, taču ar brīvu improvizāciju tiku kaut kā cauri. Novērtēju to kā izgāšanos, lai gan vienmēr prieks, ka tajā vecumā bērniem ir dabiska interese par grāmatām, līdz ar to nav nemaz tik daudz jārunā.   Nospriedu, ka vairāk jārunā ar vecākiem, jo galu galā viņi ir tie, kas bērnus te vedīs.  Tā kā biju diezgan skarbi novērtējusi savu sniegumu, nodomāju, ka pēc šāda neprofesionāla haosa otra grupiņa nākamajā dienā visticamāk nenāks, jo audzinātājām esmu radījusi drausmīgu priekšstatu. Tomēr, man par pārsteigumu,  atnāca (droši vien no malas neviens neredz, cik ideāli viss ir izdomāts, bet kāds ramtairīdi beigās sanāk). Tā nu nepaspēju nobīties. Vismaz bija kaut kāda struktūra un vēstījums, taču varbūt bērniem bija daudz garlaicīgāk. Savā pesimismā pat nebiju sagatavojusi sīkas dāvaniņas, kā iepriekšējai grupiņai. Vēl pabiju lasīšanas pasākumā, kur uzzināju, ka jauniešiem un bērniem ļoti patīk Luīzes Pastores grāmatas. Pēc tam izskraidījos gandrīz pa visiem Rīgas Narveseniem līdz atradu bērnu lasītveicināšanas žurnālu "Lasis". Bērnībā man noteikti tāds patiktu. Tur  ir jauks Luīzes Pastores stāsts par kādu klasi. Pēc tā izlasīšanas guvu apstiprinājumu savām šaubām: vai tiešām kalpoju bezjēdzīgām lietām? Un cilvēki parasti izkāpj uzreiz nākamajā pieturā, līdz ko sapratuši, ka ir iekāpuši nepareizā vilcienā, nevis vāc tam pierādījumus.

vilibaldis:
Pienāca elektrības rēķins... Principā dubultā līdz šim lielākajam rēķinam, viegls šoks. Būs atkl jātērē laiks, lai atkostu aiz kam tā.

vakardiena:
Automātiskās ātrumkārbas viens no jaukajiem bonusiem ir, ka 50% gadījumos tu to tomēr varēsi vadīt arī ar lauztu kāju.
Citās tajās pašās ziņās, šodien biju gan palekt pa mežu (mežā jau ir odi) uz vienas kājas, gan zirdziņam buču uz deguna iedot. Yay me!

neraate:
vecāsmammas brāļa sievai kkad zvanīju, necēla. viņai pāri 90, bet visu laiku bija žirgta un žiperīga. februārī atzvana no Gaiļezera 6. stāva. vēzis zarnā. tad arī zvanīja un nesaprata, šodien pacēla un nerunāja, izskatās, ka arī kognitīvie traucējumi. sic transit gloria mundi

neraate:

drusku iznevarēju un uztaisīju jau sen solīto naan. sakāvās pie beigām, kad divi esot izskrapstījuši gandrīz visu lielo bļodu un nr.2 nekas neesot palicis, jo viss ir izēsts, tur nekā nav! (te varētu teikt cries in spanish, bet patiesībā gauži bļaustās latviski), tagad tikai jāizcep, virtuvē pavēss un raugs lēni ceļas

uzbliezu skeletu piektdienas prezentācijai, aizrāpoju līdz veikalam un pakomātam - iemēģināt apavus un jaku (riebjas, ka atkal katru reizi nevarēs saprast ko vilkt), izcepu nesmukos tomātiņus omletē (visi sīki brāķēja), notīrīju divus apavu pārus, vienus noliku nostāk, jo sola atkal aukstumu, otri jānes pie meistara jo ap potīti aizmugurē noberzies. kas tas ir, ka visi šitādus sū.. uztaisa?! sameklēju lekciju materiālus par tēmu (pierakstu kladi nevaru atrast - wtf?!). izliku Didriksonu vēdināties. iemērcu balto ziemas cepuri.

darīt vēl būtu oioioi, bet mani demotivē doma, ka rīt no mājas jāiziet vēlākais 7:10.
vēl man šodien bija ieplānots Darīt Lietas, bet es atceros tikai divas, bet bija vēl. neomulīgiņi

neraate:

kā apēst kokosriekstu pienu? ir bundža, bet švaki ar ēdājiem. sīkiem kaut kas ļoti eksotisks negaršos, man laikam mājās nemaz nav tādu eksotisko garšvielu, turklāt es šobrīd gavēju. vispār var arī ar gaļu kādu recepti ieteikt

man pašai kokosriekstu piens nu tā lai neteiktu, ka negaršo

begemots:

Ludvigs Bolcmans, kas lielāko daļu savas dzīves veltīja statistiskās mehānikas studijām, 1906. gadā izdarīja pašnāvību. Pauls Ērenfests, kas turpināja viņa darbu, nomira līdzīgā veidā 1933. gadā. Tagad ir mūsu kārta studēt statistisko mehāniku.

// Deivids Gudsteins, "Matērijas stāvokļi", ievads. 1975 ( States of matter. David L. Goodstein, N.J.: Prentice-Hall, 1975)

aborigens:
Skatos japāņu animācijas filmu un atcerējos, ka ir iespējams cienīt arī citu kultūru un valodu. Apkārtējā troksnī uz laiku bija aizmirsies.

neraate:
mana sirds pieder melniem kaķiem (viņi sūdīgi izskatās bildēs un aizmiguši uz mēbelēm, bet visur citur ideāli izceļas uz fona), vislabāk pusgarspalvainiem ar smalku matiņu struktūru, kas lido pa gaisu un līp pie sejas. reiz, kad dzīvoju netālu no diennakts veterinārās klīnikas es tādu vienpadsmitos vakarā izkisināju ārā no grausta, knipucīti apmēram mēneša vecumā. mēs kopā dzīvojām laimīgi, es stenēdama stiepu līdzi katrās garākās brīvdienās pie senčiem. viņš iemācījās iet ārā, tad viņš iemācījās medīt un vienā reizē vienkārši vairs nepārnāca. uzvarēja tā otra adrese kaut kur netālu pāri grāvim, kur dzīvoja sieviete ar dārgām smaržām no kurienes atnācis viņš parasti negribēja ēst. sēroju vēl joprojām, tas, ka kaķis tevi pamet un izvācas ir daudz sāpīgāk nekā džeks

nu jā, un šodien es satiku maziņu <3 kg tāda kažoka kaķenīti ar tikpat skaistām izteiksmīgām acīm, raksturā maigu un mana sirds lūst, jo man nav vakances!! un tas ir tik netaisnīgi, jo viņa ir dabūjama! :(

ulvs:
Video, kur MMA featherweight leģenda Demetrious "Mighty Mouse" Johnson simulē citus leģendārus MMA cīkstoņus. Perfekcija. 

ulvs:
Cilvēka kvēls pienākums pret sevi ir ik pēc laika, teiksim, ik pēc 3 - 5 gadiem atgriezties atpakaļ noteiktos izvēļu/cēlonības-seku krustpunktos (fiziski vai ideju līmenī) un pārvērtēt savu pagātnes es izvēli. Darot tā, atklājas, ka uzticēties pagātnes es izvēlēm nav viedi, jo tagadnes es ir ar bagātāku pieredzi, daudz citiem skatu punktiem, kas nepastāvēja agrāk, kad krustcelēs pieņēmi attiecīgos lēmumus.

Tev ik pēc laika jāpārskata sava attieksme:
1. Pret cilvēkiem, kurus tu nesaprati vai kuri tev nepatika;
2. Pret mākslu, ko neuztvēri, nesaprati vai kas klaji nepatika;
3. Pret jebkuru aspektu, kā pārvērtēšana tev, atrodoties uz nāves gultas, varētu radīt skaidru apziņu par to, ka tu jūties ļoti laimīgs, ka tomēr to izdarīji;
4. Utt.

Jo visskumjākās dzīves ir tās, kur katru gadu, katru piecgadi, desmitgadi tu ej cauri vienam un tam pašam ceļojumam. Vieni un tie paši cilvēki, tās pašas domas, tas pats darbs, tā pati miesa. Nākotnes tu, kurš atskatīsies no nāves gultas, nebūs apmierināts ar pagātnes es neizdarībām.

kochka:
Grūtākais uzdevums šovakar bija saprotami paskaidrot septiņgadniekam vārda paradokss nozīmi. Agrāk tas bija viens no msniem mīļākajiem vārdiem, bet tagad prātā nāca tikai stulbi standarta piemēri. Varbūt pati vairs neko nesaprotu.

kp:
Nosapņoju,ka Renāram C. senčos ir maori.

sramgni:
ゴキブリとドブネズミ。

f_g:

Ceturtdien līdz plkst.16 augstākā gaisa temperatūra bija +15,5 grādi Daugavpilī, un tas ir jauns 6.marta rekords visas valsts mērogā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

pinjons:
“In my work with the defendants (at the Nuremberg trials 1945-1949) I was searching for the nature of evil and I now think I have come close to defining it. A lack of empathy. It’s the one characteristic that connects all the defendants, a genuine incapacity to feel with their fellow men.

Evil, I think, is the absence of empathy.”

Captain G. M. Gilbert, the Army psychologist assigned to watching the defendants at the Nuremberg trials

klusais_okeans:
man patīk, ka līdz šim izmērāmi lielākos panākumus Latvijas kultūrā saņēmis cilvēks, kurš acīmredzami dara sirdslietu savam priekam, nevis aiz godkāres un vēlmes paspīdēt. Ļoti atsvaidzinoši pēc small talka maigās varas dominances, mazajām parisām hiltonēm un japijiem, kuru galvenais radošais iegudījums ir dzīves veiksminieku tipa selfpromoušans.

Žēl, ka nemākam atmaksāt ar cieņpilnu (ne)sagaidīšanu, tā vietā mokot nogurušus introvertus pēc transatlantiska lidojuma. Skatīties tās reportāžas bija fiziski nepatīkami (īpaši neskatījos).

bodyshop:
"wait, I'm still naming it"

bodyshop:
es protams ļoti brutāli vispārinu, un šī ir skala, bet esmu pamanījusi, ka neirotipiskie mākslinieki vienmēr ir vairāk norūoējušies par panākumiem, atzinību, pašapziņu, utt., kamēr neiroatšķirīgajiem rūp vienkārši kontakts, viņi priecājas kā bērni par visvienkāršāko pazīmi, ka kāds ir sapratis, ko viņi mēģina teikt.

bodyshop:
Erin Manning defines a neurotypical (privileged) body as a body fully in control of its usefulness

sramgni:
Set.

sramgni:
Recuerda que los días son más bonitos si sonríes. ¡Feliz jueves!

neraate:
trešā nedēļa pēc kārtas kad bieži vien no mājas jāiziet ap septiņiem no rīta. naktsmaiņu dežūras paldies Dievam beigušās. ir intensīvi un piesātināti un brīžiem, protams, arī nīkšana, bet vērtīgi. šodien bija ieplānots Darīt Lietas, bet sīkai 5:20 kliedza, ka sāp auss, iedevu ibugard un gāju gulēt blakus šaurumā un cietumā un tāda pļekš. bet vismaz pagulēju un atrādīju ārstam, tagad nedēļu AB un cerams rīt iztiks bez drāmas, ka nr.2 jāiet uz skolu vienai. šodien ar skandālu knapi paspēja uz skolu drusku stundu sākumu nokavējot. uzpirku ar hesīti. slimnieciņu ar friškām un kečupu kafūzī blakus dr

ulvs:
Most COVID-19 Deaths May Be The Result of a Completely Different Infection. A new analysis suggests that a high percentage of people who required help from a ventilator due to a COVID-19 infection also developed secondary bacterial pneumonia. This pneumonia was responsible for a higher mortality rate than the COVID-19 infection.

https://www.sciencealert.com/most-covid-19-deaths-may-be-the-result-of-a-completely-different-infection

sramgni:
Mohammed.